Ejiet ārā fotografēt un nedomājiet par tehniku!
Militārais fotogrāfs Ēriks Kukutis ir Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs. Pēc pakāpes - seržants. Viņš ir Kaujas audiovizuālās grupas speciālists, fotogrāfs un arī filmētājs, bet brīvajā laikā aizraujas ar analogo foto.
Nauris Dorobļajs, Studentu medijs Skaļāk
Foto: Nauris Dorobļajs
No cik gadiem, kā un kāpēc sāki interesēties par fotogrāfiju?
Ar foto laikam ir bijis tā, ka mani tas ir interesējis visu mūžu. Atceros, ka bērnībā kaut ko esmu bildējis ar ziepju trauku. Kad iestājos NBS, aizbraucu uz Kosovu, tad arī nopirku Canon kameru, bet tā pa īstam ar fotogrāfiju esmu aizrāvies no 2012. gada. Būs desmit gadi kopš esmu sācis nodarboties ar fotografēšanu.
Interese jau visu laiku ir bijusi. Agrāk bērnībā arī daudz zīmēju un patika vizuālā māksla. Fotografēšana joprojām ir viens no maniem hobijiem, kuru neesmu pametis vai atstājis novārtā.
Kā tu nokļuvi Kaujas audiovizuālajā grupā?
Sākumā bildēju vairāk sev. Publicēju bildes savos sociālajos tīklos, un tad mans kolēģis, labs draugs, kurš ir štāba virsseržants, Gatis Indrēvics, pamanīja manas bildes Facebook. Labs draugs gan viņš ir tikai tagad, bet pirms tam mēs nebijām pazīstami, tikai caur darbu bija zināms tāds cilvēks. Viņš man zvanīja un jautāja, vai es būtu ieinteresēts šādā grupā piedalīties, un es viņam uzreiz pateicu "jā", nedomājot. Teicu, ka esmu iekšā un ka var ar mani rēķināties. Ja vajag, taisām un maucam. Tas notika 2015. gadā.
Vai pateicoties tev, NBS sācis attīstīt kaujas kameras spējas brigādēs?
Nezinu, vai tas ir pateicoties man vai kādam citam, bet mūsdienās vienības saprot, ka tas, ko mēs veidojam, ir ļoti, ļoti svarīgi. Izpratne nāk arī saistībā ar notikumiem Ukrainā jau kopš 2014. gada. Es uzskatu, ka šī spēja strādāt ar kameru ir vajadzīga jebkurā armijā, jebkuros bruņotajos spēkos un jebkurā vienībā.
Mūsdienās vienības saprot, ka tas, ko mēs veidojam, ir ļoti, ļoti svarīgi. Izpratne nāk arī saistībā ar notikumiem Ukrainā jau kopš 2014. gada.
Vai tu uzskati, ka jūs esat vieni no pamatlicējiem, kas ir to aizsākuši?
Vai mēs esam tie, kas aizsāka Kaujas audiovizuālo grupu NBS iekšienē? Man gribētos teikt, ka mēs esam bijuši nozīmīga daļa. Informācijas karš mūsdienās ir ļoti jaudīgs un spēcīgs.
Bet kā ir būt par militāro fotogrāfu un bildēt karavīrus?
Viens no iemesliem, kāpēc man patīk fotografēt karavīrus, ir tas, ka šis pasākums nav samākslots. Man nav nevienam jānorāda, kā nostāties vai ko darīt. Tas ir dokumentāls foto, dokumentāls pasākums, tu vienkārši ej un meklē labākos ceļus un pieejas. Tu pieslēdz savu domāšanu, lai dabūtu maksimāli labu rezultātu un lai labi parādītu karavīru, jo mans pirmais uzdevums ir pēc iespējas labāk parādīt Latvijas armiju un arī viņu sabiedrotos karavīrus. Bildēs man ir jāspēj attēlot, ka mūsu armija ir profesionāla un spējīga. Ikdienā, darot šo darbu, es pats pārliecinos par to, ka tā ir.
Tu pieslēdz savu domāšanu, lai dabūtu maksimāli labu rezultātu un lai labi parādītu karavīru, jo mans pirmais uzdevums ir pēc iespējas labāk parādīt Latvijas armiju un arī viņu sabiedrotos karavīrus.
Vai latviešu karavīrus bildēt ir grūtāk?
Sākumā, kad mēs ar Gati sākām fotografēt, vispār bija ļoti grūti, jo karavīri bija noslēgti. Tagad ir vieglāk, jo karavīri ir atvērušies, viņi redz bildes un video, ko mēs radam, un viņiem patīk.
Ir dažādi cilvēki, tu jūti, kurus cilvēkus ir vieglāk nobildēt. Bet vispār man nepatīk uzbāzties, ja jūtu un redzu, ka cilvēkam ne visai patīk, tad, visticamāk, es viņu nebildēšu.
Arī strādājot kopā ar cilvēkiem un ikdienā viņus bildējot, ir izveidojušās labas attiecības. Es tomēr esmu sevi pierādījis, jo kā jau teicu, es pirmām kārtām bildēju viņus, es jau nebildēju sevis dēļ. Man ir svarīgi, lai cilvēkam, kas ir kamerai otrā pusē, bilde patīk. Tas man ir pats svarīgākais un primārais.
Foto: Nauris Dorobļajs
Bet kā ir ar ārvalstu karavīriem?
Ārzemniekus ir vieglāk bildēt, jo viņi ir atvērtāki un vairāk vērsti uz kontaktu, bet tas, liekas, ir mūsu mentalitātes dēļ. Ārzemju karavīri bieži smaida vai pamāj, kad redz mūs bildējam vai filmējam. Latviešu karavīri biežāk cenšas ātrāk tikt mums garām vai arī ļoti koncentrējas uz veicamo uzdevumu.
Ārpus dienesta tu fotogrāfē ar analogajām kamerām, kāpēc tieši šīs kameras?
Ilgstoši bildējot ar digitālo kameru, sapratu, ka man tas vairs nesagādā prieku un ka smagā soma kļūst arvien smagāka. Ar laiku apaudz ar pārāk daudz tehniskajām lietām, kuru dēļ tu sāc mazāk domāt par pašu fotogrāfiju.
Es pārdevu visu savu aprīkojumu, jeb daungreidojos (downgrade – pazemināties, pakāpt lejup). Nopirku FUJI kameru, kas ir klasi zemāk nekā Canon. Jo tā, pirmkārt, ir crop kamera (samazināts attēla izmērs) un mazāka nekā mūsdienu kameras, līdz ar to ir mazāki objektīvi, tā ir estētiskāka un ar to ir foršāk bildēt. Ar laiku pamanīju, ka nomainot visu, sāku daudz vairāk bildēt, un, jo vairāk fotografēju, jo vairāk augu kā fotogrāfs. Galvenais, jau ir bildēt to, kas patīk, nevis, lai tev somā būtu pēdējās paaudzes kamera ar objektīviem, ko tu izmanto minimāli.
Citreiz man patīk sevi limitēt - es paņemu tikai vienu objektīvu, jo negribu nokrauties ar somām. Ir vienkāršāk, kad paņem līdzi vienu objektīvu, vienu bateriju. Tādā veidā tu sevi ierobežo, ieliec rāmjos. Manā skatījumā tā tu sevi vairāk attīsti un pilnveidojies.
Ar laiku pamanīju, ka nomainot tehniku, sāku daudz vairāk bildēt, un, jo vairāk fotografēju, jo vairāk augu kā fotogrāfs.
Vai esi sabojājis daudz filmiņu?
Parāk daudz ne, bet ir pa kādai sabojāta. No katras fotografēšanas reizes ir sanācis pa kādam kadram, un tie foto ir paši vērtīgākie. Vispār analogais foto pats par sevi ir izaicinošs, jo katru reizi ir jādomā par tehniskajām lietām, ir ierobežots kadru daudzums, nevari bildēt pa labi un pa kreisi, tāpēc šiem kadriem ir lielāka vērtība.
Cik liela nozīme ir labai kamerai?
Kamerai īsti nav nozīmes. Mūsdienās tas ir kļuvis par baigo mārketingu. Ja atskatāmies atpakaļ, jau pirms 100 gadiem taisīja labas bildes, un viņiem nebija ne tuvu tādas tehnikas, kas mums ir šobrīd. Ieteiktu iesācējam pirkt tādu kameru, kādu viņš var atļauties. Ja interesē fotografēšana, tad ejiet ārā fotografēt un nedomājiet tik daudz par tehniskajām lietām, bet vairāk par saviem objektiem, vairāk izbaudiet procesu, un tad jau viss būs labi.
