Grūvīgais humpalu veikaliņš
Anetes Ozoliņas mērķis ir cilvēkos vairot skaisto. Viņa ir modes blogere, Instagramā dalās ar savu ikdienu, modes izvēlēm, un nesen piepildīja sen izsapņoto sapni par humpalu veikaliņu. Vairāk par to, kā nepārstāt sapņot un tiekties uz mērķi, lasi intervijā.
Ieva Hvesko, Studentu medijs Skaļāk
Kā jūties šajā rudenī?
Kā es jūtos?! Man tikko beidzās Covid-19 karantīna, izejot ārā, likās tik auksti, bet būs labi.
Jau ilgu laiku sekoju tev Instagramā, esmu apmeklējusi tevis veidotos pasākumus. Tagad esi atvērusi savu humpalu veikaliņu, kā nonāci pie šādas idejas?
Šī ideja brieda jau sen. Tas bija pirms 13 gadiem, man bija tikai 18, skolas durvis tikko aizvērušās, valstī krīze. Sāku strādāt Imantā, kur pārdevu izlejamo alu. Strādājot fantazēju, cik labi būtu pašai savs humpalu veikaliņš, kurš atrastos Blaumaņa ielā. Trīs gadus vēlāk palēnām sāka piepildīties mani sapņi. Sākumā strādāju par veikala vadītāju. Veikals atradās Blaumaņa ielā! Darbu pildīju ļoti atbildīgi un pašaizliedzīgi, tā ka pircēji domāja, ka šī bodīte pieder man. Pēc trīs darba gadiem biju sevi izsmēlusi, arī paralēli studēju. Tas bija grūti, un atkal ienāca doma par savu veikalu, tas bija 2018. gadā. Tā kā es sekoju modei un tajā laikā modē bija krāsaini mati, es arī tos nokrāsoju, jo domāju, ka tā varēs piesaistīt klientu uzmanību. Fotogrāfijās krāsaini mati izceltos un tā varētu vairāk pārdot. Bet tas palika nerealizēts, jo bija citas lietas ko darīt. Šogad man sanāca filmēties kopā ar Kristīni Garklāvu, un mēs runājām par ilgtspējīgu modi. Šī filmēšanās atkal notika Blaumaņa ielā. Mani šī iela kaut kā pievelk. Filmēšanas otrajā daļā tika dots uzdevums saģērbt vienai otru, bija jautri un forši. Runāju ar filmēšanas grupas meitenēm, sapratu, ka citur Latvijā arī pelna naudu, pārdodot citu zīmolu drēbes. Jautāja man, vai es kaut ko pārdodu, atbildēju, ka tikai savas lietas. Jūnija vidū sāku interesēties par veikala dibināšanu. Kā jādara, kas jādara? Vēl es izgāju kursus par šo jautājumu. Izveidoju interneta veikalu ar savu zīmolu un nosaukumu. Tagad veikals jau atvērts kopš vasaras.
Man bija 18, valstī krīze. Sāku strādāt Imantā, kur pārdevu izlejamo alu. Strādājot fantazēju, cik labi būtu pašai savs humpalu veikaliņš.
Kā nonāci pie veikala nosaukuma Good Grooves?
Tas bija garš un grūts ceļš nedēļas garumā. Kāds varētu domāt, ka pārspīlēju - kas tur liels, - bet man tas bija ļoti grūti. Nosaukumam jābūt pieejamam Etsy (interneta iepirkšanās veikalu platforma) un arī sociālajos tīklos. Tam jābūt tādam, kam var nopirkt domēnu, interneta adresi, un tas bija diezgan grūts process. Nosaukuma veidošanā iesaistījās māsa un draudzenes – viens grūti izlasāms, otram sarežģīta pareizrakstība. Pirmais nosaukums bija Ad and groovy, bet šis nosaukums jau bija aizņemts. Atcerējos, ka 30. gados radio teica, ka tūlīt skanēs groovy (džezā groovy - tāds, kam ir bīts un dvēsele), tā ir vēsture. 50. gados tas pat kļuva par populāru slengu. Man patīk viss, kas saistās ar vēsturi un vēstures piegaršu, bet mūsdienās tam ir cits pagrieziens, tāda pozitīva pieskaņa.
Skatos uz tavu krāsaino logotipu, tas man asociējas ar hipijiem, brīvu, nepiespiestu, jautru, pozitīvu noskaņu. Kā pie šāda logotipa nonāci? Kas palīdzēja to veidot?
Jā, man palīdzēja māsa. Ar to arī noņēmāmies kādu nedēļu. Māsa uzzīmēja logo ar uzrakstītu fonu, bet man tas nepatika. Vēlējos, lai būtu zīmēts – unikāls, krāsains, lai būtu kā simbols, lai nav tikai burti uz kaut kāda fona, bet pats par sevi kaut kāda lietiņa. Māsa uzzīmēja un vēl kopā pieķūnējām pa milimetram tā un šitā, līdz man patika logotips. Tagad tas tiek izmantots Instagramā un uzlīmēm.
Kas ir vissarežģītākais šajā interneta veikala izveides procesā?
Fotogrāfijas un to apstrāde. Un tad es sapratu, ka grūti ir visi atslēgas vārdi, pēc kuriem Etsy un Instagram varētu atrast preces. Sākumā liku lietas, kas man visvairāk patīk, bet pēc kāda laika sapratu, ka jāliek tās lietas, ko cilvēki visvairāk meklē. Lai labāk veiktos tirdzniecība, meklēju informāciju Youtube, kur ir video par to, kā citiem cilvēkiem sokas. Sastapos ar sev nezināmiem vārdiem. Vārdi, kas apzīmē dažādus stilus, subkultūru, kas ietekmē augsto modi. Tas bija ļoti interesanti, kā tas viss mijiedarbojas savā starpā.iiiiiiiiiiii Interneta trendi ietekmē augsto modi nevis otrādi! Man tas bija liels atklājums. Esmu jau iemācījusies, kā pārdot un kā reklamēt dažādas lietas.
Fotogrāfijas bija liels izaicinājums – kā, ko, ar ko fotografēt, lai būtu ērti, kvalitatīvi, ātri. Tā kā es strādāju ar datoru, tad gatavi attēli jādabū tur. Skatoties Youtube video, iemācījos, kā labāk iepozēt, kā nolikt gaismas un kā tas izskatās no malas. Savu darbu sāku skatīties pircēja acīm. Protams, tas viss prasa lielu darba un laika ieguldījumu.
Cik ilgs laiks paiet viena apģērba vai vienas lietas izveidošanai līdz brīdim, kad tiec līdz attēlam, ko ielikt savā interneta veikalā?
Īsti nevaru pateikt, jo pati vēl mācos. Iegūstot lietu savā īpašumā, tā jāizmazgā, jāizgludina, citreiz jāsalabo un jāizveido apraksts.
Sākumā veikalā liku visu, ko ieraudzīju, kas patika, tad sāku meklēt savu virzienu, nišu. Piemēram, ja bikses ir no septiņdesmitajiem gadiem, bet jaka no deviņdesmitajiem, tad man par katru no lietām jāizveido labākie apraksti. Lai to kvalitatīvāk veiktu, es izmantoju maksas aplikāciju. Aplikācija izanalizē tavu sarakstu un parāda, cik daudz cilvēku meklē šo lietu, kāda ir konkurence, kādas cenas ir konkurentiem, cik maksā sūtīšana. Tā kā šajā jomā esmu iesācēja, tad precīzi nevaru pateikt, cik laika man vajag, tas arī atkarīgs no preces, ko vēlos pārdot. Darot var iemācīties, un ar laiku veiksies labāk un labāk.
Kā zini, ka lieta, ko ieraugi, ir lieta, kurai jāatrodas tavā veikalā?
Tā ir mana gaume, lietas, kas mani uzrunā. Pēdējā laikā lieku preces pēc pieprasījuma.
Savā Instagramā raksti par ātrās modes problēmām, kā tev šķiet, kā ir Latvijā? Vai mums tā ir problēma?
Pie mums salīdzinoši viss atnāk vēlāk, piemēram, lielie veikali, kā H&M un citi. Mums Latvijā nav tik bezjēdzīgi izmestas lietas. Patiesībā jaunieši ļoti daudz pērk lietotas drēbes, viņi domā par dabu, un ir dusmīgi uz vecāko paaudzi, kuri nav domājuši zaļi. Latvijā 30% no pārdotiem apģērbiem ir lietoti, ziemeļvalstīs tie ir 10%. Pie mums ir liels lietoto apģērbu patēriņš. Protams, ka lietotajiem apģērbiem ir savi mīnusi, bet tajā pašā laikā tie izdzīvo otru dzīvi, tiek izmantoti vairākkārt. Latvijā sievietes pārdod savas lietas vai ziedo labdarībai. Labs pārdošanas veids ir interneta vietne Andele mandele. Par šo tēmu esmu runājusi ar saviem sekotājiem, secinu, ka lietotas lietas negrib pirkt reģionos, kur cilvēkiem ir aizspriedumi pret lietotajiem apģērbiem.
Kam vajadzētu notikt, lai ātrā mode mainītos? Piemēram, redzu, ka H&M veikalos jau sāk parādīties apģērbi, kas ražoti no pārstrādātiem materiāla.
Veiklā H&M tikai maza daļiņa no apģērbiem ir no pārstrādāta materiāla. Tas ir tā – mēs taču kaut ko darām, lai uzlabotu vidi, bet padomāsim, cik uz pasaules ir šie H&M veikali un cik saražo, kādus kvantumus.
Problēma ar ātro modi ir tāda, ka tas ir lētais darbaspēks, cilvēku zaimošana, netiek maksātas godīgas algas, un tas ir viens no iemesliem kāpēc apģērbs maksā lēti.
Ja jaka būtu no tīras vilnas, mēs to varētu likt kompostā, bet kura jaka ir no īstas vilnas, visām veikalu jakām ir piejaukumi, piemēram, elastāns, kas ir plastmasa, un plastmasa dabā nesadalās.
Problēma ar ātro modi ir tāda, ka tas ir lētais darbaspēks, cilvēku zaimošana, netiek maksātas godīgas algas, un tas ir viens no iemesliem kāpēc apģērbs maksā lēti. Cilvēki šādās rūpnīcās mēdz strādāt par 50 dolāriem mēnesī piecas sešas dienas nedēļā pa 12-14 stundām dienā. Latvijā neviens tik daudz nestrādātu par 50 eiro mēnesī. Ātrās modes giganti izmanto to, ka šajās valstīt nav stingri likumi un nostāja par cilvēku tiesībām. Kad sākās pandēmija, ātrās modes giganti pat nemaksāja algu rūpnīcām, darbinieki vispār neko nesaņēma. Tā ir ļoti svarīga lieta, un par to tiek daudz runāts, ka vajag atbalstīt vietējos ražotājus un māksliniekus, lai nauda paliek mums pašiem. Ja ceļas cenas, patēriņš samazinās. Protams, ir jāsaprot, ka ir cilvēki, kas nevar atļauties nopirkt bikses pa 100 eiro, bet var atļauties par 30 eiro, tad es saku, lai iet uz humpalām vai Andeli mandeli, kur var atrast labas lietas, par labām naudiņām. Mums jāiet uz aprites ekonomiku, lai lietas atpelnītu savu mūžu. 10% apģērbu, kas nonāk izgāztuvē, vispār netiek uzvilkti. Tās ir pilnīgi jaunas drēbes.
10% apģērbu izgāztuvē ir pilnīgi jaunas drēbes.
Vai esi kādreiz domājusi, kāda persona ir valkājusi apģērbu?
Jā, man patīk pasapņot par to, ko tas apģērbs ir piedzīvojis, kas to valkājis.
Kas ir foršākais, ko esi ieguvusi no vintage apģērbiem?
Nav tādas konkrētas lietas, visas patīk. Es jau no bērnības esmu pieradusi pie šādiem apģērbiem. Ar vintage apģērbiem vari papildināt savu personību. Tu parādi savu unikalitāti. Tas ir kā medīt pērli. Ar modi vari daudz rotaļāties.
