Meklēt un atrasties – Āgenskalna tirgus

2018. gada 1. janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ slēdza Āgenskalna tirgu. To bija grūti pieņemt āgenskalniešiem, jo tirgus bija ne tikai vieta, kur iepirkt lauku labumus, bet arī sastapt kaimiņus vai īpaši iemīļotus pārdevējus. Katram pircējam jau bija sava rutīna, kā virzīties caur tirgu, proti, kur labākie āboli, kur mazas zemnieku saimniecības piena produkti un kur teļa fileja nav vecāka par divām dienām.

Facebook grupā “Labi dzīvot Āgenskalnā” vieni no populārākajiem ierakstiem ar visvairāk like klikšķiem kļuva tie, kur atrasta tirgus ļaužu jaunā lokācija. Uz jautājumu, kur palikusi Lijas tante ar gardajiem pikanti skābētajiem kāpostiem atbildi 2018. gada 16. septembrī sniedza darbību atsākušā Āgenskalna tirgus Facebook ieraksts: “Turpmāk ikdienā pie Lijas Skraucas atradīsiet saldskābus un visādu veidu pikantus kāpostus, mazsālītus gurķus un citus konservējumus, ko tirgotāja pagatavo pēc savas receptes.”

Vai labi dzīvot  Āgenskalnā bez  tirgus?           

Āgenskalna tirgū tirdzniecība atsākās 3. augustā. Pagaidām gan tikai ārā, bet uz nākamo vasaru varētu būt gatavas arī iekštelpas. Tirgus atvērās ar street food festivālu un ar pirmo dienu gan vizuāli, gan konceptuāli varēja just, ka ir mainījusies vadība. Kalnciema kvartāla, kas pazīstams ar savu vietējo ražotāju tirdziņu un koncertiem, īpašnieki brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi uz 30 gadiem ieguvuši Āgenskalna tirgus īres tiesības. Iepriekš nolaistā tirgus āra daļa tagad veidota ar vienotu vizuālo identitāti. Centrā uzbūvēta skatuve, parādījusies pārstāvniecības no Āgenskalnā iecienītā lokāla “Veldze” un pat šefpavāra Mārtiņa Rītiņa slow food konceptrestorāns “Fish and chips”.

Brāļiem tirgus paviljona atjaunošana prasīs daudz laika un finansiālo resursu, jo ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas nozīmē, ka nevar pārkrāsot jebkurā krāsā un salikt plastmasas PVC logus. Pašlaik tiek veikta rūpīga ēkas tehniskā un arhitektoniskā izpēte, kas kļūs par pamatu darāmo darbu sarakstam.

Hāgena muiža un pirmās tirgus būdiņas

Āgenskalna ciems radies uz bijušās Hāgena muižas (Hagenhof) zemes, netālu no Daugavas pārceltuves. Atrašanās blakus krustpunktam starp ceļu uz Bolderāju un ceļu uz Jūrmalu ātri pārvērta nelielo apmetni par blīvi apdzīvotu teritoriju. Neskatoties uz kariem un postažām, piemēram, Rīgas lielais 1812. gada ugunsgrēks, Āgenskalns vienmēr tika atjaunots modernāks un greznāks.

Pirmais tirgus izveidojies jau 1865. gadā abpusēji tagadējajai Meža ielai. Sākotnēji tas bija placis ar daudzām būdiņām bez vienota plānojuma. Pēc nocietinājumu vaļņu nojaukšanas Daugavas abās pusēs sākās strauja apbūve, ko veicināja strauji augošais labklājības līmenis. Drīz vien tirgus plača vietā slējās Hanškinēviča nams, tagad Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, un Pečaka nams, kas āgenskalniešu vidū iemīļots ar saviem daudzajiem restorāniem. 1895. gadā Rīgas rāte pieņēma lēmumu tirgu pārvietot uz tagadējo atrašanās vietu – Nometņu un Bāriņu ielu krustojumu.

Reinhola Georga Šmelinga sarkano ķieģeļu dārgumi

1911. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta Reinhola Georga Šmelinga projekta sākās tagadējā tirgus paviljona celtniecība. R. G. Šmēlings, dzimis rīdzinieks, ir atstājis bagātīgu mantojumu Rīgas arhitektoniskajā veidolā. Gandrīz katrs ir pamanījis tā sauktās Šmēlinga sarkanās skolas - greznas ēkas no sarkanā ķieģeļa, ko atsvaidzina balta vai dzeltenīga apmetuma laukumi. Divas atrodas turpat Āgenskalnā - lieliski atjaunotā un naktī izgreznotā Friča Brīvzemnieka pamatskola (1911) un tagadējā dizaina un arhitektūras studija Xcelsior Riga (1911). Rīgas pirmā slimnīca, Paula Stradiņa slimnīca (agrākā Rīgas otrā slimnīca), Vidzemes tirgus un virkne citu publisko ēku arī ir Šmēlinga atstātais mantojums.

Tirgus izbūvi pārtrauca Pirmais pasaules karš, cara armija nepabeigto jaunceltni izmantoja kā staļļus. Tikai pēc Neatkarības kara beigām Rīgas pilsēta spēja pabeigt R. G. Šmēlinga ieceri par plašu, atvērtu tirgu ar racionālā jūgendstila iezīmēm. Protams, bija dažas atkāpes no sākotnējā plāna, galu galā tirgus tika plānots Krievijas impērijas laikā, kad pilsētā valdīja pārticība.  Tā pirmā stāva restorāna vietā iebūvēja pārtikas tirgutuvi, bet otrā stāva kafejnīcas kļuva par dienesta dzīvokļiem tirgus administrācijai. Kā jebkura publiskā ēka laika gaitā tirgus ieguvis “uzslāņojumus”, 1927. gadā galveno fasādi izgreznoja moderns pulkstenis. Dažādi veikaliņi radīja savas pagaidu starpsienas un jauni veikaliņi tās plēsa nost. Āgenskalna tirgus palika kā noteikta forma, bet iekšpuse bija haotiska, kā pie tirgus ļaudīm pienākas.

Atrast jauno senajā

Brāļi Dambergi tirgus āra daļā ierīkojuši skatuvi, kur jau notikusi paneļdiskusija par zero waist kustību un pāris koncerti. Tomēr ideja par kultūru tirgū nav nekas jauns. Divdesmitajos gados tirgus iekštelpās Rīgas skolotāju seminārs regulāri rīkoja koncertus. Rīgas vieglatlētikas biedrība sestdienās veica paraugvingrojumus un sacensības.

Āgenskalna tirgus ir gan apkaimes ģeogrāfiskais centrs, viens no galvenajiem objektiem, kas asociējas ar Āgenskalnu vizuāli, gan  vienlaikus sabiedriskās dzīves un komerciālais centrs. Ja ir kāds objekts tuvajā Pārdaugavā, ko zina labā Daugavas krasta ļaudis, tad tas ir tirgus. Labā krasta iedzīvotāji jau ir iecienījuši Kalnciema kvartāla vasaras sezonas koncertus un street food festivālus un visu gadu notiekošo dizaina tirdziņu, tagad laiks parādīt kāpēc āgenskalnieši iemīļojuši arī lielo sarkano ķieģeļu tirgu.

Jau tagad atgriezusies virkne “vecā tirgus” tirgotāju un pievienojušies arī jauni pienācēji. Ir onkulis, kas no dārzā audzētiem ziediem uz 1. septembra svētkiem taisa brīnišķīgus pušķus, ir svaigi mežā lasītas gailenes, ir Āgenskalna zīmols – zaļā maize un Āgenskalna sinepes. Brīvā vidē dētas vistu olas. Ekoloģiski audzēta cūkgaļa un paipalu olas. Āgenskalnieši var atjaunot savu Āgenskalna tirgus rutīnu un var arī  izveidot jaunus ieradumus – siltos vasaras rītos apsēsties pie viena no galdiņiem, kas atrodas uz jaunizveidotā paaugstinājuma, apēst karstmaizi un izdzert kafiju, kamēr fonā fonā saļruņos tiek atskaņota mūzika. Vēsos rudens rītos, var ciešāk satīties šallē, nopirkt dālijas ,apaļas kā saulītes, un kūpošu kafiju paņemt līdzi tālākās gaitās.

Tirgus nav zaudējis savu veco seju, bet drīzāk ieguvis otru, jaunāku, un modernāku.

Autore: Aija Bērziņa Zaltāne

R.G.Šmēlinga Āgenskalna oriģinālskince. Arhīva materiāls