Latvijai 100. Imants Ziedonis – pavisam vienkāršs latvietis

Imants Ziedonis – pavisam vienkāršs latvietis ar skaidru pasaules redzējumu, kuru tieši atklāj saviem lasītājiem. Izcils mākslinieks, kurš mūsu zemei atstājis bagātīgu mantojumu.

​

Liecieties mierā, es nekāds dzejnieks neesmu!

Imants Ziedonis bērnībā sapņoja kļūt par dārznieku. Viņš mīlēja dabu, mieru un klusumu. Bērnībā audzēja dažādas puķes un uzkopa dārziņu. Ziedonis atzinis, ka parasti cenšas nebūt starp cilvēkiem. Viņam nekad nav patikusi pilsētas drūzma, jo uzskatījis, ka viss, kas notiek pilsētā ir mākslīgs, ka pati pilsēta ir tāds mākslīgs veidojums. Viņš izbaudīja laiku vienatnē, jo tikai tad spēja atslēgties, uzlādēties un rakstīt.

Sapnis kļūt par dārznieku zuda, kad neizdevās studēt dārzkopību, agronomiju un tautsaimniecību. Tad Imants nonāca filoloģijas fakultātē, uzskatot, ka visi filologi ir apdauzīti dzejnieki. Taču literatūra viņu ļoti saistīja, jaunu lasāmvielu viņam nebija grūti atrast.                                       

Tādi brīnumaini dīvaiņi, tīrradņi, kas tās atbalsis, tās atblāzmas jūt, tā Imants Ziedonis definējis dzejniekus

Dzejnieks 1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus, pēc gada jau regulāri publicējas. 1961. gadā Foto:Publicitātes attēls         tika publicēts pirmais dzejoļu krājums. Imantam ļoti patika ceļot, viņš bieži devās garos pārgājienos, kur pieredzēto pierakstīja, piemēram, pēc pārgājiena pa Kurzemi, tika sarakstīta grāmata ’’Kurzemīte’’.

...viss, kas notiek pilsētā ir mākslīgs,
ka pati pilsēta ir tāds mākslīgs veidojums

Imants Ziedonis savā dzīves laikā publicējis 16 dzejoļu krājumus, sešas dzejprozas jeb epifānijas, divu darbu izlases. Viņš rakstīja ne tikai dzeju, bet ir arī divu filmu tekstu autors, desmit filmu scenāriju autors. Publicētas septiņas dokumentālās prozas un atmiņas. Ziedonis ir populārs arī kā pasaku autors – publicētas septiņas literārās pasaku grāmatas. Viņš mīlēja arī mūziku un dziesmas, tāpēc viņa dzejas rindas ir izmantotas neskaitāmās latviešu dziesmās.

Pirmās dzīves gaitas

Imants Ziedonis dzimis Ragaciemā, mājās ’’Birutas’’. Dzimis zvejnieka Jāņa un Annas Ziedoņu ģimenē. Skolas gaitas uzsācis Lapmežciema pamatskolā, 1952. gadā absolvējis Tukuma 1. vidusskolu. Pēc vidusskolas absolvēšanas Imants uzsāka studijas Latvijas Valsts universitātē, Vēstures un filoloģijas fakultātē, Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Paralēli studijām viņš apguva citas profesijas, piestrādājot par bibliotekāru, skolotāju un ceļu remontstrādnieku. Vēlāk papildus zināšanas ieguva Maskavā, Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos.

Mīlestība un jūtas

Imants Ausmu Kantāni iepazina Palsmanes kultūras namā, kur viņa lasīja Ziedoņa dzeju. Abi satikās, kad Imants jau bija šķīries no pirmās sievas, ar kuru ir divi kopīgi bērni. Ausma vienmēr attiecībās bijusi atvērtāka un skaļāka, taču Imants noslēgtāks, kurš tik ļoti neizrādīja savas emocijas. Jau no pirmās tikšanās reizes Imants vizinājis Ausmu ar motociklu, kopā izbraukāta arī Kurzeme.

Imants mēdzis rīkoties ļoti spontāni, kādu reizi abi devušies pastaigā, kad Ziedonis pēkšņi paziņojis, ka viņam jāiet rakstīt. Tā arī Ausmu atstājis ielas vidū. Laikam tādi tie dzejnieki ir, sacījusi Ausma.

Ausma vienmēr ir zinājusi, ja nebūs viņa, tad būs cita, jo Imantam pielūdzējas nekad nav trūkušas. Tās neskaitāmas reizes zvanījušas, sūtījušas vēstules, bet Ausma vienmēr tikai teikusi, ka tādas pielūdzējas ir bariem, lai meklē citu dzejnieku. Bet šīs greizsirdības iemesla dēļ viņa atteikusies no daudzām lomām filmās. Vēl Ausmai Imanta dēļ bija jāatsakās no suņa, jo Imants spēj rakstīt tikai klusumā, tā ir viņa nervu sistēmas īpatnība. Viņu Murjāņu mājās Ausmai dažreiz nācās kāpt laukā pa virtuves logu, lai nebūtu jāvirina durvis un jātraucē Imanta rakstīšana.

Epifānija ar niedru jumtu – ’’Dzirnakmeņi’’

Braucot mājās no Jāņu svinēšanas, Alberts Jansons parādīja neapbūvētu vietu Murjāņos, Imants teica, ka šeit celšot māju. Tā bija pārsteidzīga ideja, jo sauli te maz redz un māja faktiski ir būvēta uz klints. Es ļoti muļķīgi izdarījos, atklāj Ziedonis. Viņš nespēja iedomāties māju bez sava dārza, kur audzēt burkānus, ķiplokus, sīpolus un kartupeļus. Bet tas bija nolemts, Imanta un Ausmas dārza māja taps Murjāņos, pie Lojas upes, meža ieskautā ielokā. Imants Ziedonis bija izsapņojis mājas izskatu – vigvama tipa, ar niedru jumtu, trīs stāviem, kur trešajā stāva istabiņā sanēs bites. Bet Ausmas baiļu dēļ istabiņa par bitēm paliek tikai sapnis. Uz rūtiņu papīra Imants uzzīmēja māju, tad pieaicināja arhitektu, to pārzīmēt, taču arhitekts un inženieri neticēja, ka māja nesabruks, sakot, ka sienas šādu mājas tipu nespēj noturēt, māja neatbilst spiedēm, vilcēm un citiem fizikas likumiem. Uztaisot jumtu sākās vētra, bet māja izturēja un Imants zināja, ka tā nesabruks.

Ziedonis bija izsapņojis mājas izskatu – vigvama tipa, ar niedru jumtu, trīs stāviem, kur trešajā stāva istabiņā sanēs bites.

Māja izveidota plaša, jo viesi viņu mājā bija bieži sastopami, draugi šo māju iesaukuši par ’’viesu oāzi’’. Šī māja Imantam Ziedonim bija rakstīšanas un jaunu ideju dzimšanas vieta. Mājā nebija ne televizora, ne telefonu, šī vieta bija patvērums no pilsētas, vieta, kur sadzirdēt absolūtu klusumu un ar to uzlādēties. Klusumu ir jāpanāk un vientulību, min dzejnieks.

Pēc nāves Imants māju atstāja mantojumā, mājā izveidots Ziedoņa muzejs. Dzejnieks vienmēr vēlējies, lai cilvēki paši vēlas braukt to apskatīt, nevis tiktu šeit vesti kā tūristi. Viņa māja paliek kā vieta, kur pulcēties radošiem cilvēkiem, kuri dzirdēs trešā stāva istabiņā dūcam bites.

Imanta Ziedoņa sasniegumi

Imants Ziedonis savā dzīves laikā nav bijis tikai dzejnieks, bet arī izdevniecības ’’Liesma’’ redaktors, Rakstnieku savienības valdes sekretārs, aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības atbalstītājs, ticis ievēlēts Augstākajā Padomē, strādājis par Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāju, vēlāk Latvijas institūta vadītāju. Kā arī Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.

Dvēsele, kurai trešā stāva istabiņā mūžīgi sanēs bites

Dzejnieks ir saņēmis vairākus apbalvojumus – LPSR Valsts prēmiju, H. K. Andersena prēmiju, Tautu draudzības ordeni, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, J. Korčaka zelta medaļu par ābeci ’’Sākamgrāmata’’, Triju Zvaigžņu ordeni. Arī atzinumus par LPSR Tautas dzejnieku, nopelniem bagātāko kultūras darbinieku un balvu par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā, izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Imants Ziedonis sacījis, ja kāds ir radīts, lai rakstītu, tad viņam ir viņa dzejoļi, un neko vairāk nevajag.

Autore: Zane Bērica