Notikumiem pa pēdām. Parīzes Dievmātes katedrāle: atspoguļojums Francijas medijos

Ugunsgrēks, kas pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ izcēlās 15. aprīļa vakarā, nopostīja Francijas simbolu – Parīzes Dievmātes katedrāli  (Cathédrale Notre-Dame de Paris). Lai gan pēc vairāku stundu dzēšanas, piedaloties apmēram 400 ugunsdzēsējiem, izdevās izglābt katedrāles pamatstruktūru, kā arī abus zvanu torņus, neizdevās glābt no koka būvēto jumtu un 93 metrus augsto katedrāles smaili.

“Katedrāle ir mūsu vēsture, mūsu literatūra un mūsu iztēle. Vieta, kas pārdzīvojusi epidēmijas, karus, atbrīvošanu un allaž atradusies mūsu dzīves epicentrā,” uzreiz pēc notikuma teica Francijas prezidents Emanuels Makrons,  viņš Francijas tautai solījis atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāli 5 gadu laiku, padarot to vēl skaistāku, nekā tā bijusi iepriekš. Francijas pētījumu centrs YouGov, veicot Francijas iedzīvotāju aptauju, secināja, ka 54% no respondentiem vēlas, lai katedrāle tiktu atjaunota identiski ugunsgrēkā nopostītajai.

Savu atbalstu katedrāles atjaunošanā izsaka Latvijā dzīvojošais francūzis Lūkass Pikolē (Lucas Pichollet), kurš norāda, ka katedrālei ir reliģiska vērtība. “Nav svarīgi materiālie zaudējumi, bet gan morālie. Kad notiek šādas traģēdijas, mums ir svarīgi būt vienotai tautai, nevis sašķeltai,” piebilst L. Pikolē. Katedrāles atjaunošanai ziedots vairāk nekā 1 miljards eiro. L. Pikolē pauž skepsi par tik ātru naudas saziedošanu katedrāles atjaunošanai: “Tik ātra naudas saziedošana norāda uz morāles trūkumu no bagāto cilvēku puses, lai gan tā ir liela traģēdija Francijai, citviet pasaulē šī nauda ir nepieciešama vairāk.”

Francijas medijos pieejamā informācijā ir detalizētākā, kā arī raksti par Parīzes Dievmātes katedrāli un notikušo ugunsgrēku, tā sekām, risinājumiem, tiek publicēti biežāk. Francijas mediju interneta ziņu vietnes koncentrējas uz viedokļu daudzveidību. Gandrīz katrā Latvijas medijā parādījusies ziņa par to, cik daudz naudas ziedots katedrāles atjaunošanai, kas šo naudu ziedoja. Francijas mediji vairāk atspoguļoja faktu, ka šī nelaime pulcēja lielu skaitu ļaužu arī interneta vietnēs – 10 stundu laikā sociālajā platformā Twitter reģistrēti 1,6 miljoni tvītu jeb ierakstu gan no Francijas parlamenta pārstāvjiem, gan no līdzjutējiem visā pasaulē,  vēsta franču medijs Le Figaro.

Francijas iedzīvotāji uz E. Makrona paziņojumu par katedrāles atjaunošanu izteikuši sašutumu. Francijas interneta ziņu vietne France24 vēsta, ka savu negatīvo nostāju par sasteigto vēlmi atjaunot katedrāli pauduši 1700 arhitektu, restauratoru un akadēmiķu no visas pasaules, kas  apvienojušies un nosūtījuši vēstuli Francijas prezidentam E. Makronam, lūdzot šo procesu nesasteigt. “Vērtēsim laiku. Izpildvarai ir jāieklausās ekspertos. Francija ir mājvieta daudziem pasaules labākajiem ekspertiem šajā jomā [..] “Pieminekļa veidošana var būt ātra, taču  pieminekļa atjaunošana ir daudzkārt sarežģītāka,” vēstulē savu sašutumu paudis Lilles universitātes Viduslaiku mākslas vēstures profesors Etjēns Hamons (Étienne Hamon).

Apskatot minētos Francijas medijus, var secināt, kad tajos atspoguļo šīs traģēdijas morāli un  meklē risinājumus un atbildes uz jautājumiem.

Parīzes Dievmātes katedrāle ir gotiskā tipa reliģiskā ēka, kas celta laika posmā no 1163. gada līdz 1345. gadam, un tā ir visvairāk apmeklētā katedrāle pasaulē. Gadā to apmeklē aptuveni 13 miljoni tūristu. Savu palīdzību izteicis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, piedāvājot Francijai Latvijas arhitektu un restauratoru palīdzību katedrāles atjaunošanā.

Autore: Sanija Svipsta

Foto: Daily Active Kenyaa