Vai zivis zina, ka dzīvo akvārijā?

Aiz stikla, starp augiem un akmeņiem atklājas pasaule, kurā akvārijs nav tikai interjera elements, bet dzīva, jūtīga un nepārtraukti kopjama ekosistēma. Akvakultūrista Normunda Bites stāsts ļauj ielūkoties šajā niansētajā un maz redzamajā profesionālajā laukā, kur sastopas tehniska domāšana, pieredze un spēja ieraudzīt dzīvās vides sarežģīto kārtību. 

Aldis Ozoliņš, Jānis Renga, Studentu medijs Skaļāk

Normunds Bite darba procesā “HAVAS Creative” birojā

Normunda ceļš uz akvakultūru nav sācies no nulles. Pirms darba ar akvārijiem viņš ilgāku laiku strādāja par elektriķi, kur apguva metālapstrādi, filtru maiņu un dažādu sistēmu izveidi. Šīs praktiskās prasmes vēlāk izrādījās noderīgas pavisam citā jomā. Izšķirošs pavērsiens notika brīdī, kad viņu darbā uzaicināja draugs, kurš jau ilgu laiku nodarbojās ar akvārijiem, īpaši ar jūras akvārijiem. Iepriekšējais darbs šķita pārāk bīstams un slikti atalgots, savukārt jaunajā jomā bija gan drošāki apstākļi, gan lielāka interese. Svarīgi bija arī tas, ka Normunds savulaik bija mācījies biologos, tāpēc darbs ar dzīvajām sistēmām viņam nozīmēja zināmā mērā atgriešanos pie agrāk apgūtā.

Normunds savā darbavietā - “Akvaserviss”

Akvāriju pasaule drīzāk ir precīza, prasīga un nepārtraukti uzraugāma vide. Gaisma ir svarīga ne tik daudz zivīm, cik augiem un kopējam akvārija līdzsvaram. Ja tās ir par daudz, izjūk diennakts ritms un akvārijs sāk aizaugt. Tāpēc svarīga ir ne vien apgaismojuma intensitāte, bet arī tā ilgums — apmēram astoņas vai deviņas stundas dienā. Līdzīgi ir ar citām lietām: arī barošana veido ieradumu un ritmu, pie kura zivis pierod. Akvārijs pie loga saulē nozīmē daudz ātrāku aizaugšanu, un tas padara ikdienas kopšanu sarežģītāku.

No aļģēm pilnībā atbrīvoties nevar, jo tās vienmēr atgriežas. Tās var ierobežot ar filtriem, ultravioletajām lampām un citām metodēm, taču sporas akvārijā atkal var nonākt ar barību, augiem, zivīm vai instrumentiem. Tāpēc akvārija kopšana ir nepārtraukts process, nevis vienreiz atrisināma problēma. Viņa skatījumā tas ir darbs, kur regulāri jāreaģē uz izmaiņām un jāpieņem, ka cīņa ar dažādām “riebeklībām” nekad īsti nebeidzas.Zivju pasaulē daudz noteicošāka ir teritorija, nevis draudzība. Katram iemītniekam ir sava vieta, un īpaši jūtīgs brīdis ir jaunu zivju ielaišana akvārijā, kad var sākties cīņas. Dažas sugas ir ļoti teritoriālas, citas mierīgākas.

Šeit tiek aprūpēti arī eksotiskie dzīvnieki. Terārijus dēvē arī par “sausajiem akvārijiem”

Normunds ar savas radošās blakus nodarbes Steampunk stila cepuri

Normunds pieļauj, ka zivis līdz galam pat neapzinās, ka dzīvo stikla robežās. Tām ir svarīga vide, barība un ritms, savukārt cilvēks šajā sistēmā nav centrālais objekts. Cilvēkiem patīk skatīties uz akvāriju, bet zivīm cilvēks nešķiet īpaši nozīmīgs. Šis skatījums labi raksturo arī pašu Normundu — viņš uz dzīvo vidi raugās bez liekas dramatizēšanas, taču ar izpratni par tās iekšējo kārtību.