Vai pieredzi var uzskatīt par godīgu samaksu?
Ikviens students, arī tehnikuma audzēknis, savas dzīves laikā visticamāk būs saskāries ar darbu prakses vietā. Studentam tas ir lielisks veids, kā skolas solā apgūtās teorētiskās zināšanas pārbaudīt un pielietot reālos darba apstākļos. Savukārt darba devējam tā ir iespēja iepazīt topošo nozares ekspertu, piedāvāt vietu izaugsmei un, iespējams, ar laiku iegūt sev zinošu darbinieku.
Katrīne Liepzare, Elizabete Balčus, Emīlija Mariševa, Studentu medijs Skaļāk
Foto: Katrīne Liepzare
Meklēt pašam vai gaidīt, ko iedala universitāte?
Aprunājoties ar vairākiem studentiem no dažādām universitātēm, var novērot, ka prakses vieta lielākoties ir jāmeklē pašam. Šādai sistēmai ir gan savi plusi, gan mīnusi. No viena aspekta raugoties, studentam ir iespēja pašam izvēlēties sev patiešām interesējošu uzņēmumu, nevis to, ko piespiedu kārtā iedala mācību iestāde. No cita aspekta - bez jau esošas sadarbības ar universitāti, iepriekš skaidri zināmiem noteikumiem, daudzi darba devēji pret praktizēt gribētājiem izturas piesardzīgi, atrunājas ar resursu trūkumu. Aprunājoties ar studentiem, lielākā daļa atzīst, ka studiju laikā devušies neapmaksātā praksē, taču dažiem ir paveicies arī tikt pie samaksas. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes meža inženierijas trešā kursa students Kristaps stāsta, ka atsevišķu kursu prakses līdz šim bijušas katra mācību gada otrajā semestrī. Tā kā šīs prakses organizējusi universitāte, tās nav bijušas apmaksātas. Vēlāk, iespējams, varēšot praksēties arī uzņēmumā, kas par darbu maksā. Rīgas Stradiņa Universitātes studente Sintija stāsta, ka savu praksi izgāja uzņēmumā Santa. Šo prakses vietu viņa atrada pati. RSU piedāvā saviem studentiem arī no savas puses prakses vietas. Uzņēmumā Santa uzreiz piedāvāja, ka var noslēgt atlīdzības līgumu. Pēc prakses noslēguma Sintija vēl joprojām izveido uz uzraksta kādu rakstu šajā uzņēmumā. Ar līdzīgu pieredzi dalījās arī RSU studente Annija. Viņa savu praksi izgāja Latvijas Medijos, konkrēti Latvijas Avīzē, kurā arī noslēdza autortiesību līgumu. Kā Annija atceras universitāte piedāvāja gan apmaksātas, gan arī neapmaksātas prakses vietas. Pēc apmaksātas prakses iziešanas viņa nonākusi līdz secinājumam: “Pēc apmaksātas prakses, lielākoties paliec šajā uzņēmumā kā patstāvīgs vai āršata darbinieks, ja, prakses laikā esi sevi pierādījis, ka vari labi darīt šo darbu. ” Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas studente Diāna, kas apguvusi zobārsta asistenta profesiju, atzīst, ka mācību laikā prakse bijusi jāmeklē pašai, turklāt ar prakses vadītāju izdevies vienoties, ka tā būs apmaksāta.
Pēc apmaksātas prakses, lielākoties paliec šajā uzņēmumā kā patstāvīgs vai āršata darbinieks, ja, prakses laikā esi sevi pierādījis, ka vari labi darīt šo darbu.
Kur meklēt prakses vietu?
Viena no vietām, kur meklēt sev prakses vietu ir sludinājumu portāli. Piemēram, CV.lv ir viena no populārākajām platformām, kas piedāvā lielu skaitu darba sludinājumu un prakses vietu. Papētot šīs tīmekļvietnes piedāvājumu, atklājas, ka konkrētajā mirklī no esošajām 2121 vakancēm prakses vietas ir 18. Tas ir samērā neliels īpatsvars. Praktikantus gaida tādās nozarēs kā jurisprudence, grafiskais dizains, grāmatvedība, celtniecība, farmācija. Savukārt vietnē Prakse.lv ir pieejami 144 dažādi piedāvājumi visai līdzīgās nozarēs - finanšu, pārdošanas, būvniecības, juridiskajā, digitālā mārketinga, inženierzinātņu uzņēmumos. Tāpat arī var atrast prakses piedāvājumus ārzemēs, taču jārēķinās, ka tad ir nepieciešamas arī ļoti labas svešvalodas zināšanas. Mācīties un darboties praksē aicina arī bankas, un dažviet šīs prakses ir apmaksātas.
Praktikani neēd. Praktikanti fotosintezē
Reizēm, vērojot mācību iestāžu programmu, rodas iespaids, ka studenti un skolēni ir tie laimīgie, kam elektrības rēķinus neviens nesūta, un kas dzīvošanai vajadzīgo enerģiju var saņemt fotosintēzes ceļā. Ir lieliski, ja ar ikdienas dzīves tēriņiem var palīdzēt vecāki vai citi radi, taču tas ne vienmēr ir iespējams un ir jāmeklē veidi, kā mācības savienot ar pat vairākām darba vietām. Gadās, kad tam visam pa vidu vēl uzrodas prakse, kas, runājot skaidru valodu, nereti ir darbs noteiktu stundu garumā bez samaksas. Jā, vērtīgs, pieredzes bagāts darbs, taču par pieredzi maizi veikalā nepārdod. Latvijas Universitātes mājaslapā norādīts, ka darba devējam nav obligāti jāmaksā par praksē paveikto, bet reizēm darba devēji prakses piedāvājumā iekļauj arī nelielu samaksu vai arī atsevišķu izdevumu segšanu. RSU Sociālo zinātņu fakultāte kopumā piedāvā neapmaksātas prakses, vienīgi gadījumos, kad prakses vieta ar studentu vienojas par citiem noteikumiem. Arī gadījumos, kad students iziet praksi savā darba vietā un paralēli saņem atalgojumu, tas ir individuāls stāsts un vienošanās. Piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju virziena Mākslas studiju programmas studente Rita stāsta, ka viņa un lielākā daļa viņas kursabiedri savu praksi iziet savā darba vietā. Un šādā gadījumā viņai sanāk, ka prakses vieta ir apmaksāta. Apmaksātas prakses vietas nodrošina un piedāvā studentiem dažādi uzņēmumi. Piemēram, farmācijas uzņēmums Olpha piedāvā praksi vismaz divu mēnešu garumā. Studentam darbā jābūt vismaz četras dienas nedēļā, un, strādājot pilnu darba nedēļu (40h), atalgojums tiek solīts 700 eiro apmērā. Papildus tam arī noderīgi bonusi - apmaksātas pusdienas, autobuss uz Rīgu un mājup, kā arī dāvanas svētkos. Latvijas Studentu apvienība norāda, ka prakse, lai ir vērtīga, nevar kompensēt nepieciešamo finansiālo un psihoemocionālo ieguldījumu, tāpēc tiek aktualizēta vajadzība pēc taisnīga atalgojuma, un organizācija turpina darbu pie grozījumiem, kas ļautu darba devējiem apmaksāt prakses un stipendijas bez papildu nodokļu sloga, taču grozījumi par stipendijām pagaidām nav pieņemti.
Jā, prakse ir vērtīgs, pieredzes bagāts darbs, taču par pieredzi maizi veikalā nepārdod.
Kas jāievēro praktikantam un prakses nodrošinātājam?
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākais eksperts Raimonds Brīdaks norāda, ka augstākajās profesionālajās izglītības iestādēs prakses apjomu nosaka Ministru kabineta noteikumi, savukārt akadēmiskajās bakalaura un maģistra studiju programmās praksi pieļauj, bet to nereglamentē. Formālajā izglītībā obligāts ir līgums starp prakses vietu, praktikantu un izglītības iestādi. Praktikants papildus ar prakses vietu var noslēgt divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību, proti, darba vai uzņēmuma līgumu, ja vien tas atbilst konkrēto tiesisko attiecību saturam un kārtībai. Saskaņā ar Darba likumu, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga. Tāpat Darba likums nosaka, ka ir iespējams noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, proti, profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar mācībām noteiktā studiju virzienā. Uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.
Kāda ir darba devēju pieredze?
Uz šo jautājumu var lūkoties no diviem aspektiem - viens ir tas, ko domā studenti, bet pavisam cits, kā reālā sadarbība izskatās no darba devēja skatpunkta. Vai viss vienmēr ir tik veiksmīgi, kā iecerēts? Vaicājām viedokli zobārstniecībai JK Denta, kur zobārstniecības studentus var sastapt gana bieži. Klīnikas galvenā motivācija, kādēļ pieņemt praksē studentus ir tā, lai tie pēc studijām paliktu arī šeit pat strādāt. Tieši prakses laikā ir vislabāk iespējams saprast vai studenta un klīnikas vērtības sakrīt, un vai pēc studiju beigšanas jaunais speciālists būs jau iekļāvies darba vidē. Savukārt, aprunājoties ar pašiem strādājošajiem studentiem, galvenā motivācija, kas tiek pieminēta, ir iespēja mācīties no pieredzējušiem speciālistiem, kā arī, protams, stabils darbs nākotnē.
Sazinājāmies arī ar uzņēmuma Ģimenes zobārsniecība valdes priekšsēdētāju Terēzi Bērzupi, kas atzina, ka pieredze ar studentiem ir ļoti pozitīva. Šim uzņēmumam ir filiāles dažādos Latvijas reģionos, un tas darbojas ar studentiem ļoti bieži, jo mācību laikā gatavo tos kā savus nākotnes pastāvīgos darbiniekus. Lai arī reālā prakse sākas vien piektajā studiju gadā, topošajiem zobārstiem prakses līgumu ar šo uzņēmumu ir iespējams noslēgt jau laikus un saņemt dažādus bonusus pret solījumu nākt uzņēmumā strādāt. “Ir studenti, kurus pazīstam jau no pirmā kursa, jo maksājam viņiem stipendiju piecus gadus ar domu, ka viņi atgriezīsies pie mums un turpinās strādāt. Dažiem sedzam pat studiju maksu. Tādējādi piesaistām jaunos speciālistus reģioniem,” stāsta Terēze. Tieši reģionos speciālistu trūkst, tādēļ kā papildus motivācijas rīki nākt strādāt arī ārpus Rīgas ir apmaksāti ceļa un dzīvošanas izdevumi, iespēja mācīties papildus kursus. Prakses laikā students ārsta uzraudzībā strādā ar pacientiem, un šādas metodes ieguvēji ir visi - students gūst pieredzi, savukārt pacients pakalpojumu saņem par zemāku cenu. “Ir cilvēki, kas baidās no tā, ka viņus ārstē students. Tādos gadījumos var arī neiet pie studenta, ja pacients zina, ka viņam ir sarežģītāka situācija, kas prasa profesionālu pieredzi. Bet tik un tā cilvēkam tiek paskaidrots, ka students nestrādās viens pats, blakus būs ārsts, kas viņu uzrauga,” saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
Studentus praksē pieņem arī interneta medijs Sportacentrs.com. Medija galvenais redaktors Jānis Celmiņš atzīst: “Cenšamies neatteikt nevienam, kas meklē praksi. Esam inovatīvs medijs, tādēļ vēlamies izmantot jauniešu pieredzi un domāšanu, lai uzlabotu uzņēmuma kopējo darbību. Protams, arī darba rokas noder vienmēr.” Pieredze ar studentiem līdz šim bijusi pozitīva, taču var manīt, ka jauniešu latviešu valodas zināšanās ir kļuvušas sliktākas. Tiesa, atsevišķos gadījumos topošie žurnālisti nāk ar pārāk lielām ambīcijām, kas nesaskan ar paša patiesajām spējām - tad reizēm rodas problēmas sastrādāties. “Gada laikā pie mums strādā apmēram desmit līdz divdesmit praktikanti. Pamatā par praksi nemaksājam, bet, ja redzam potenciālu, tad tiek piedāvāta kāda finansiāla atlīdzība, piedāvājam arī darba iespējas,” stāsta Jānis Celmiņš.
