Straume plūst Oskara virzienā. Saruna ar Matīsu Kažu

Šogad pasauli ir pāršalkusi Ginta Zilbaloža un Matīsa Kažas veidotā animācijas filma "Straume", pavasarī kļūstot par vienu no favorītēm starptautiskajā Kannu kinofestivālā un augustā nonākot uz Latvijas kinoekrāniem. Animācijā ir ļoti daudz elementu, kas skatītājam liek vērot filmu ar pavērtu muti un izjust visu emociju buķeti. Tiesa gan – filmas veidošana bija tehniski sarežģīta un laikietilpīga, lai šo šedevru dabūtu uz lielajiem kinoekrāniem tādā formā, kā tas ir tagad. Scenārija līdzautors Matīss Kaža atzīst, ka "Straume" ir veiksmīgākā filma viņa karjerā. Par to arī liecina stāvovācijas pēc katra filmas seansa un Latvijas pieteikums Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars.

Matīss Kaža ir režisors un scenārists, pabeidzis Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolu, kā arī Amerikas Kino institūta konservatoriju Losandželosā un Latvijas Kultūras akadēmiju. Viņš saņēmis 2024. gadā Spēlmaņu nakts nomināciju “Gada mazās formas izrāde” un “Gada jaunais skatuves mākslinieks” par izrādi “Maigā vara”. Spilgtākās režisora filmas ir “Vienu biļeti, lūdzu!”, ko Matīss izveidoja, mācoties 2. kursā Ņujorkā, “Neona pavasaris” un “Ūdens garša”. Tomēr Matīss ne tikai strādā kino un teātra industrijā, bet arī pasniedz lekcijas topošajiem profesionāļiem Latvijas Kultūras akadēmijā un augstskolā RISEBA.

Ar "Straumes" scenārija līdzautoru Matīsu Kažu sarunājas Sintija Šiliņa

Ekrānšāviņš no filmas "Straume" tīzera

Tevi piesaistīja filmas scenārijam?

Ar Gintu ["Straumes" režisors Gints Zilbalodis] esam pazīstami jau sen. Mani piesaistīja kā scenārija līdzautoru. Rakstīšana bija sarežģīts process, jo es pirmoreiz strādāju ar cita autora darbu, kā arī filmā nebija plānoti dialogi. Ja paskatās uz scenāriju, tas izskatījās apmēram šādi: suns pienāk klāt kaķim, kaķis ieņaudas, suns izkar mēli. Protams, par filmu radās pilnīgi citādāks iespaids, kad sākām izmantot kinematogrāfiskos līdzekļus.

"Straume" ir par mācēšanu sadarboties savā starpā. Vai rakstot scenāriju, tas bija galvenais, ko gribējāt cilvēkiem pateikt?

Es domāju, ka Gintam galvenais stāsts ir par robežu pārvarēšanu. Filmā kaķis ir individuālists un pieradis visu darīt pats, arī Gints tieši tāpat bija strādājis tikai viens. Šīs filmas tapšana viņam bija kā sevis pārvarēšanas akts – bija jāiemācās sadarboties ar komandu. Protams, filma ir arī par sadarbību, indivīda un grupu attiecībām. Par to, kurā brīdī mums jābūt patstāvīgiem un jādistancējas no grupas viedokļa, kad varam tam pakļauties, kad būt sekotājam un līderim – tas viss filmā tiek apspēlēts.

Gints citās intervijās ir minējis, ka filmas stāsts viņam pašam ir ļoti tuvs, tev kā scenārija līdzautoram arī tas kaut ko nozīmē?

Filmas scenārijs tapa trauksmainajā Covid-19 pandēmijā. Pie filmas ražošanas un animācijas mēs sākām strādāt, kad sākās karš Ukrainā. Šī filma kaut kādā ziņā ir attīrīšanās no tā visa - skatītāju aizvešana citā pasaulē, bez jebkādas sociālās vai ģeogrāfiskās piesaistes. Es vairāk meklēju iespējas strādāt citādāk, kā to nebiju darījis iepriekš – bez dialogiem, tikai ar vizuālo valodu un animācijas scenāriju bez aktieriem.

Teici, ka šī ir veiksmīgākā filma, kas sanākusi, tomēr pirms pāris gadiem tavai filmai "Neona pavasaris" arī bija daudz panākumu. Kāpēc, tavuprāt, šī ir vairāk izdevusies?

Tajā filmā man nebija tik liels skatījums no malas, kā šeit, kur neesmu režisors. "Neona pavasarim" arī bija savi panākumi, par to man, protams, prieks. Bet ar filmām ir tā, kā ar bērniem: grūti pašam savus darbus komentēt… "Straume" noteikti būs viens no punktiem radošajā darbībā, uz kuriem gribēsies atskatīties.

"Straumes" scenāriju bija vieglāk vai grūtāk izveidot, ja tur nav neviena dialoga?

Grūtāk, jo bija precīzi jāstrādā ar tekstu, lai tie, kas šai filmai piešķirtu finansējumu, saprastu un justu, kas vēlāk būs uz ekrāna. Skaidrs, ka sākumā īsto sajūtu nodot nevarējām. Nav arī tā, ka filmā tēli vispār nerunā, viņi runā savā dzīvnieku valodā: sarejas, saņaudas, saķērc viens uz otru. Ja tradicionāli viena scenārija lapa atbilst aptuveni vienai filmas minūtei, tad "Straumes" scenārijs bija uz 30 lapām. Tas nav pārāk garš teksts, var diezgan ātri izlasīt. Izaicinājums bija lietot citus līdzekļus, kas nebija runātais teksts.

Skatoties filmu, radās sajūta, ka stāsts ir ne tikai par dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Vai vilkāt paralēles ar cilvēku ikdienu?

Filmā dzīvnieku uzvedība nav pavisam cilvēciskota, kā Madagaskarā vai jebkurā citā animācijā, kur tie ceļas kājās, sarunājas un dzied. Mēs nevarējām taisīt tikai dzīvniecisku uzvedību, jo tad stāsts nevirzītos uz priekšu, kaut kur bija jāpakļaujas kino dramaturģijas vajadzībām. Tā ir tiesa, ka cilvēkiem gribas dzīvniekos nolasīt kaut kādas savas rakstura īpašības, vai arī viņi grib redzēt savus mājdzīvniekus filmas tēlos.

Bieži vien filmā ir skumīgi elementi, kurus piedzīvo galvenais varonis kaķis. Kā, tavuprāt, tas ietekmē skatītāju emocijas? Bieži vien cilvēkiem ir vairāk žēl dzīvnieku nekā cilvēku.

Es domāju, tāpēc filma nostrādāja tik emocionāli veiksmīgi, jo tā nav par cilvēkiem, bet dzīvniekiem. Filmas atslēga varētu būt arī tas, ka tā ir gan universāla, gan subjektīva. Katrs savu individuālo pārdzīvojumu var projicēt un pārdomāt. Filma atstāj gana daudz vaļas iztēlei, lai cilvēks atrastu asociāciju ar savu dzīvi, tai pat laikā domājot, ka tā ir tikai filma par visādiem dzīvnieciņiem laivā.

Noskatoties filmu pirmoreiz no sākuma līdz beigām, tev bija tādas pašas emocijas kā skatītājiem, kuri to redzējuši pirmoreiz dzīvē?

Man nebija daudz ko teikt beigās, bija skaidrs, ka filma ir pilnībā izdevusies.  Es noteikti sajutu tieši to pašu, ko citi, pirmoreiz noskatoties uz lielā ekrāna.

Varētu teikt, ka filma ir dinamiska, jo skatītājs neiesprūst vienā emociju buķetē, tā visu laiku mainās. Arī plūdi uznāca, tad pazuda. Runājot par plūdiem un filmas nosaukumu, kā tie savstarpēji saistās?

Viss ir vizuāli par ūdeni šajā filmā. Gints sākotnēji izdomāja anglisko nosaukumu "Flow" un pēc tam to latviskoja. Otrs variants bija filmu saukt Plūsma, bet tas nav tik skanīgi. “R” burts padara nosaukumu latviski skanīgāku. "Straume" arī nesa laivu uz priekšu, tur ir saistība ar ūdeni kā centrālo elementu. Daži domā, ka "Straume" ir kaķīša vārds.

Daudzi varbūt pēc noskatīšanās aizdomājās, ka aktualizējat klimata pārmaiņas, jo filma sākas ar plūdiem. Kāda bija šīs idejas daļa no visa scenārija?

Mēs apzinājāmies, ka to varēs tā interpretēt, bet tas nebija speciāli. Ir cilvēki, kuri to interpretēs kā klimata pārmaiņas, daži saredzēs Bībeles motīvus, piemēram, Noasa šķirstu – tās visas ir pieļaujamas interpretācijas.

Stāstīji, ka ūdens elementus esot bijis grūti izveidot. Likās, ka esat to nofilmējuši. Kāds bija tapšanas process?

Tās ir simulācijas, ko veidoja kompānija Physical Addons. Vizuālo efektu mākslinieks Mārtiņš Upītis vairākus gadus veica gan izpēti, gan izstrādāja speciālu rīku mūsu filmai, lai ūdens izskatītos tik ticami, kā tas bija beigās. Mārtiņa uzdevums bija uztaisīt ūdeni labāk nekā Avatarā. Tas ir mēnešiem ilgs darbs. Mērķis bija panākt, lai skatītāji nesaprot, kā mēs to dabūjām gatavu.

Ekrānšāviņš no filmas "Straume" tīzera

Salīdzinot ar dzīvnieku izpēti un skaņu ierakstīšanu, ūdens izveidošana tomēr bija vissarežģītākais process?

Ūdens ainas bija tehniski vissarežģītākās. Arī dzīvnieku izpēte prasīja daudz laika, cilvēkresursu, diezgan lielu animatoru komandu. Iesaistījās daudzi jaunie Francijas animatori, kas tikko pabeiguši kinoskolu. Mēs nevarējām atļauties pieredzējušākus cilvēkus, bet jaunie bija ļoti motivēti, jo viņiem bija iespēja strādāt pie tik īpašas filmas uzreiz pēc absolvēšanas. Domāju, ka ar šo ierakstu CV viņus turpmāk ņems strādāt pie jebkuras animācijas. Viņi ir godam pastrādājuši, darbs rezultēsies ar spilgtām karjerām.

Kāpēc finansētāji no Vācijas jums nepalīdzēja, viņi nesaprata filmu?

Ar filmu Vācijā nebija problēmu, tā tiks tur izplatīta un tad jau redzēsim, vai iedzīvotājiem būs citādāks skatījums. Finansēšanas laikā mēs piesaistījām Vāciju kā vienu no partnervalstīm, un finansētās institūcijas, tas ir, publiskie fondi, reģionālie fondi, nepiešķīra finansējumu un piedāvājumu noraidīja, jo nesaprata ideju līdz galam.

Neiedeva finansējumu, jo nesaprata ideju?

Nē, tāpēc, ka tā nebija pietiekami komerciāla. Domāju, ka tagad viņi pieņemtu citu lēmumu, ja šo filmu noskatītos…

Ko vairāk komerciālu viņi gribēja?

Viņi nesaskatīja filmā komerciālo potenciālu. Nedomāja, ka šai filmai būs plaša auditorija. Šo apgalvojumu mēs šobrīd esam apgāzuši.

Filma ir izvirzīta arī Oskaram?

Jā, šobrīd esam izvirzīti un ļoti ceram, ka Amerikā to sapratīs.

Kādi būs plāni, ja tiksiet pie šīs balvas?

Nu tad nākamajā dienā vajag noteikti brīvdienu. Mēs uzreiz zvanīsim Smiltēnam [red. pēc 2023. gada Latvijas hokeja izlases panākumiem Pasaules čempionātā toreizējais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izsludināja brīvdienu], un viņš visu nokārtos. Tad jau redzēs. Tikt pie nominācijas jau būs liels pagodinājums. To sastāda arī mārketinga kampaņas, budžeti. "Straumei" būs jākonkurē ar tādām filmām kā, piemēram, "Inside out 2", kam kase ir jau miljardos. Vietas ir tikai piecas.

Cerēsim uz to labāko!

Filma "Sraume" joprojām skatāma Latvijas kinoteātros: https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/strau…