Kad nakts pārņem pilsētu

Šobrīd nakts Latvijā ir divreiz garāka par dienu. Turklāt nakts ilgums vēl turpina augt, drīz tas sasniegts 17 stundas. Tas nozīmē to, ka aktīvi sarūk tā dienas daļa, kurā droši vienatnē pārvietoties pa pilsētu ar kājām. Izklausās pazīstami, dāmas? 

Kate Katrīne Kalniņa, Studentu medijs Skaļāk

Foto: Kate Katrīne Kalniņa

Debesis ir piķa melnas, kaut kur tālumā aiz mākoņa novīd pa kādai lielākai zvaigznei. Paslēpies ir arī mēness. Kaut gan arī mēness klātbūtne nespētu uzlabot situāciju. Izretinātas laternas blāvi apspīd trotuāru. Satiksme ir neeksistējoša, pie luksofora zaļo gaismu gaidi vienīgi tu. Līdz mājām vairs nav tālu, taču nemiers iekšā nerimstas. Nule kā nogriezies no ielas un ieņēmi īsāko ceļu, kas ved cauri dzīvojamo ēku pagalmiem. Laternu gaismu nomaina tumšas vārtrūmes. Rokā jau ir uzticamā telefona gaismiņa. Pēkšņi izdzirdi, ka aiz muguras strauji tuvojas smagi soļi…

Šis nav nekāds izdomāts šausmu stāstiņš, lai biedētu bērnus par to, cik bīstami ir vieniem klaiņot pa pilsētu naktī. Nē, šīs ir diezgan pazīstamas sajūtas sievietēm, kuras kaut reizi ir baidījušās par savu drošību pilsētā diennakts tumšajā laikā. Pētījums „Seksuālā vardarbība pilsētā: telpa, dzimums un seksuālās vardarbības rašanās Roterdamā” apstiprina, ka pilsētvide tiešā veidā ietekmē sieviešu drošību. Tumšas alejas, blāvi apgaismotas ielas, tumšas automašīnu stāvvietas, tuneļi un vārtrūmes – tas viss atvieglo noziegumu veikšanu pret sievietēm. To, ka pilsētvide rada dzimumnoziedzniekiem labvēlīgus apstākļus, apliecina arī „ActionAid” pētījuma ziņojums „Sievietes un pilsēta III: sākotnējo datu kopsavilkums par vardarbību pret sievietēm un meitenēm septiņās valstīs”. Lai gan pētījuma ziņojums koncentrējas uz tādām valstīm kā Bangladeša, Brazīlija, Kambodija, Libērija, Nepāla, Dienvidāfrika un Zimbabve, tā ievadā atrodamā informācija ir attiecināma globālā kontekstā.

Pilsētvide tiešā veidā ietekmē sieviešu drošību. Tumšas alejas, blāvi apgaismotas ielas, tumšas automašīnu stāvvietas, tuneļi un vārtrūmes – tas viss atvieglo noziegumu veikšanu pret sievietēm.

Bailes no tumsas?

„Nekad neesmu jutusi drošības sajūtu [uz ielas]. Vienmēr atskatos, vai kāds neseko. Nesen mani izsekoja vīrietis, tāpēc šīs sajūtas ir vēl izteiktākas. Mēs neviens neesam pasargāts. Vairākas reizes man nepazīstami vīrieši ir piedāvājuši braukt ar viņiem kaut kur kopā. Naktīs biežāk uz ielas var sastapt dzērājus, viņi bieži vien sāk runāt un tu nevari zināt, kas viņiem padomā,” stāsta Linda (22). 

Šķiet, ka teju katrai vairāk vai mazāk ir pazīstams Lindas stāsts. Pieļauju, ka tikpat labi pazīstams ir arī kāds no sabiedrībā virmojošajiem padomiem (kuri, starp citu, minēti arī pētījumos), kā pasargāt sevi, kad tumšajā laikā atrodies uz ielas, piemēram, izvairies no atrašanās „nepareizā vietā, nepareizā laikā” vai arī  „domā, ko velc mugurā.” Realitātē šie ieteikumi, protams, nenodrošinās simtprocentīgu aizsardzību pret vardarbības gadījumiem. Tomēr „ActionAid” ziņojums liecina, ka pilsētnieces mēdz ķerties arī pie šādiem līdzekļiem, piemēram, sievietes „bieži maina savu apģērbu un uzvedību, lai justos drošāk.”¹

Foto: Kate Katrīne Kalniņa

Nevar noliegt, ka vardarbībai ir liela ietekme uz sieviešu attiecībām ar pilsētu – bailes no tās ik dienu  ierobežo sieviešu tiesības un vēlamās darbības. „Man patīk tumsa, bet man nepatīk atrasties ārā pilnīgi vienai pašai. [..] Es izvairos no tumšām vietām, visādām vārtrūmēm un mazām ieliņām. Un es vienmēr mēģinu iet pa tādām ielām, kur jau ir cilvēki, lai nav tā, ka esmu pilnīgi viena pati uz tās ielas. Jo, ja kaut kas [notiek], tad neviens pat neredzētu un nevarētu man palīdzēt,” stāsta Agnija (21). Pētījums „Seksuālā vardarbība pilsētā: telpa, dzimums un seksuālās vardarbības rašanās Roterdamā” ziņo, ka risks par saskaršanos ar vardarbību uz ielas ietekmē to, kā pilsētu iedzīvotāji ne vien nokļūst galamērķī, bet arī „ierobežo laiku, kad viņi dodas ārā, ierobežo transporta un maršrutu izvēli līdz galamērķim, un pat var izraisīt to, ka viņi atsakās no vēlamajām aktivitātēm (piemēram, izglītības, darba un atpūtas aktivitātēm). Tas jo īpaši attiecas uz sievietēm, kuras cieš no seksuālas uzmākšanās un uzbrukumiem pilsētās visā pasaulē.”⁵

Roterdamas pētījums ziņo, ka risks par saskaršanos ar vardarbību uz ielas ietekmē to, kā pilsētu iedzīvotāji, it īpaši sievietes, ne vien nokļūst galamērķī, bet arī „ierobežo ārā došanās laiku, ierobežo transporta un maršrutu izvēli, un pat var izraisīt to, ka iedzīvotāji atsakās no vēlamajām aktivitātēm.”⁵

Eiropas Parlamenta pētījumā „Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana” norādīts, ka „trūkst pilnu datu par pret sievietēm vērstās dzimuma vardarbības izplatību Eiropas Savienībā. Tomēr visplašākajā ES līmeņa aptaujā, ko ES Pamattiesību aģentūra publicēja 2014. gadā, ir skaidri redzams tās raksturs un apjoms. Tajā konstatēts, ka 1 no 10 sievietēm ES kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi kādu seksuālas vardarbības veidu, un 1 no 20 sievietēm ir tikusi izvarota.”³ Jāpiebilst gan, ka šie dati neattiecas tikai uz ielās vērsto vardarbību pret sievietēm.

Tāpēc, ka esi sieviete...

Arī dzimumiem piešķirtās lomas un sievietēm raksturīgie pienākumi sabiedrībā nostāda mūs bīstamās situācijās. Pētījumā „Seksuālā vardarbība pilsētā: telpa, dzimums un seksuālās vardarbības rašanās Roterdamā” norādīts, ka „sieviešu mobilitāte pilsētā ļoti atšķiras no vīriešu mobilitātes. Dzimumu lomas, kas tradicionāli ir saistītas ar sievietēm, piemēram, rūpes par bērniem, lietu kārtošana un mājas nodrošināšana, ietekmē to, kā sievietes pārvietojas pilsētā. Sievietes vairāk staigā un izmanto sabiedrisko transportu, turklāt vairāk veic ceļojumu ķēdes (piemēram, pa ceļam uz darbu aizved bērnus uz skolu) nekā vīrieši, kuri parasti ceļo tieši no mājām uz darbu un otrādi.”⁵ Šīs garās ceļojumu ķēdes visbiežāk nostāda sievietes neaizsargājamās pozīcijās, piemēram, vakarā vienām pašām dodoties uz mājvietu no skolas, universitātes vai darba vietas, pa ceļam vēl ieskrienot veikalā.

Foto: Kate Katrīne Kalniņa

Kā sievietes mēdz sevi pasargāt? „Ja ir kāds lielāks gabals, vienmēr piezvanu savam draugam vai mammai, vai draudzenei. [..] Ja redzu kādu nākam pretī, dažreiz esmu tēlojusi, ka runāju pa telefonu. Vienkārši runāju, lai viņš nenāktu man klāt. Vai arī pāreju otrā ielas pusē, kur nenāk neviens,” stāsta Krista (21). Savukārt Agnijai ir cita pieeja: „Ja redzu kādu nākam, es neko neizrādu, vienkārši paiešu viņam garām. Nebūs tā, ka es pēkšņi paslēpšos aiz miskastes, pāriešu pāri ceļam. Nē, pat ja pa gabalu redzu, ka tas ir gara auguma vīrietis, tāpat paiešu garām un neskatīšos acīs.”

Roterdamas pētījumā norādīts, ka „sieviešu uztveri par drošību ietekmē viņu kontroles trūkums pār to, ar ko viņas mijiedarbojas. [..] Vīriešiem bieži vien šķiet, ka viņi ir tiesīgi nepazīstamām sievietēm uz ielas uzspiest mijiedarbību ar sevi,” turklāt „vīrieši ielaužas sieviešu privātajā dzīvē publiskajā telpā, lai nostiprinātu sieviešu piederību privātajai sfērai.”⁵ Jeb, vienkārši sakot, tas nozīmē to, ka vīrieši jūtas tiesīgi sievietes nolikt pie vietas un izraidīt no publiskās telpas, kas, viņuprāt, pieder tikai vīriešiem. „Action­­­Aid” ziņojumā norādīts, ka „sieviete uz ielas tiek uzskatīta par kopīgu īpašumu vai pieejama vīriešiem kā izsmiekla vai izklaides objekts.”¹

Vīrieši jūtas tiesīgi sievietes nolikt pie vietas un izraidīt no publiskās telpas, kas, viņuprāt, pieder tikai vīriešiem. „Action­­­Aid” ziņojumā norādīts, ka „sieviete uz ielas tiek uzskatīta par kopīgu īpašumu vai pieejama vīriešiem kā izsmiekla vai izklaides objekts.”¹

No kā tu baidies?

„Nekad neesmu bēgusi no kāda, man neviens nav uzbrucis, cik zinu nav arī izsekojis, bet man ir bail no tā,  ka tas varētu notikt. Saprotu, ka tā varētu notikt un nav tāda doma, ka tas nekad nenotiks ar mani,” norāda Agnija. Kā ziņo pētījums „Seksuālā vardarbība pilsētā: telpa, dzimums un seksuālās vardarbības rašanās Roterdamā”, „jebkura sastaptā svešinieka uzvedība ir potenciāli neparedzama un nekontrolējama publiskajā telpā. Sievietes publiskajā telpā vīriešus uztver tikai kā svešiniekus.”⁵  Kā stāsta Krista: „Bīstamā situācijā nonākusi neesmu, bet tas nemaina to, ka nav drošības sajūtas. Man ir bail no vīriešiem, kuri ir dzēruši un nāk uzdot jautājumus. [..] Bail, protams, ka tevi izvaros, piekaus, apzags vai arī nolaupīs.”

Svarīgi saprast arī to, ka pret sievietēm vērstā vardarbība uz ielas var izskatīties dažādi. Eiropas Parlamenta pētījumā norādīts, ka „ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm ietver fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību, un tā var izpausties dažādos veidos, piemēram, kā uzmākšanās, vajāšana, izvarošana, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu sterilizācija un slepkavība.”³ Arī psiholoģiskā vardarbība, kas salīdzinājumā ar fizisku vardarbību varētu šķist nenozīmīgāka, ir nopietns pāri darījums sievietei. Eiropas Komisijas pētījumā „Ar dzimumu saistīta vardarbība” norādīts, ka „vairāk nekā četri no desmit aptaujātajiem respondentiem (41%) visā Eiropas Savienībā apgalvo, ka seksuāli divdomīgu komentāru vai „joku” izteikšana sievietei uz ielas nedrīkst būt pretrunā ar likumu, savukārt 40% uzskata, ka tam vajadzētu būt nelikumīgam, un 15% apgalvo, ka tas jau ir nelikumīgi.”² Kā redzams, lielākā daļa respondentu uzskata, ka šādu komentāru izteikšana sievietēm uz ielas nav pieņemama.

Ir svarīgi saprast to, ka pret sievietēm vērstā vardarbība uz ielas var izskatīties dažādi. Eiropas Parlamenta pētījumā norādīts, ka „ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm ietver fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību, un tā var izpausties dažādos veidos.”³

Vai reiz pienāks diena jeb, pareizāk sakot, nakts, kurā ikviens varēs pilntiesīgi izmantot savas tiesības? Nepārproti, nav tā, ka sievietes tā vien tiektos vienas pašas vazāties apkārt nakts stundās. Tomēr katrai reizēm rodas šāda nepieciešamība, tādēļ pārmaiņas pēc būtu patīkami to darīt nebaidoties par savu drošību. Vadoties pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn valstī sieviešu skaits par 138 000 pārsniedza vīriešu skaitu.⁴ Tie ir 53,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir izteikti apdraudēti, kad diennakts tumšajā laikā atrodas uz ielas. Ātrākais risinājums ir pilsētvides labiekārtošana ar mērķi pasargāt sievietes. Tā kā šis ir drošības jautājums, par to būtu jādomā arī valdībai. Tomēr neizskatās, ka kaut kas tiktu darīts lietas labā.

Ir vēls ziemas vakars. Apkārt dzirdama tālumā braucošu mašīnu rūkoņa. Tomēr iela, pa kuru ej, ir kā izslaucīta. Laternu stabi kļūst arvien retāki un gaisma – blāvāka. Tu pieliec soli, jo šķiet, ka vairs neesi vienīgā dzīvā dvēsele uz ielas. Pēkšņi priekšā iznirst garš stāvs...

Izmantotie avoti:

1. ActionAid 2015. Women and the city III: A summary of baseline data on violence against women and girls in seven countries. https://actionaid.org/sites/default/files/women_and_the_city_iii.pdf
2. European Commission 2016. Gender-based violence. https://publications.europa.eu/resource/cellar/f60437fd-e9db-11e6-ad7c-01aa75ed71a1.0001.01/DOC_1
3. European Parliament 2023. Combating violence against women and domestic violence. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2023/739392/EPRS_BRI(2023)739392_EN.pdf
4. LETA. 2023. „Latvijā sieviešu skaits par 138 000 pārsniedz vīriešu skaitu.” 6. maijs. Skatīts 20.11.2023. https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/latvija-sieviesu-skaits-par-138-000-parsniedz-viriesu-skaitu/
5. van Nes, Akkelies, Júlia Vansetti Miranda 2020. Sexual Violence in the City: Space, Gender, and the Occurrence of Sexual Violence in Rotterdam. https://www.mdpi.com/2071-1050/12/18/7609