Skip to main content

Zaudētie atmiņu fragmenti – Jelgava

vizuāli stāsti

Lai izstāstītu vizuālu stāstu par savu dzimto pilsētu Jelgavu, es izveidoju piecus jaunus vizuālās mākslas darbus kolāžas tehnikā, eksperimentējot ar fotogrāfijām – griežot, mainot orģinālo mērogu un leņķi, kā arī kombinējot savstarpēji atšķirīgus fotogrāfiju elementus. Ar kolāžas palīdzību iespējams konstruēt metaforisku tiltu starp pagātni un savu paaudzi, akcentējot vēsturiskās pārmaiņas un fiziski zudušo, ko ir fiksējis kameras mehāniskais process.

Kitija Dombrovska, Studentu medijs Skaļāk

Fotoarhīvi līdzinās laika kapsulām, kurās glabājas fotogrāfiska informācija par laikmeta iezīmēm. Pateicoties arhīviem, mēs varam uzkrāt un uzglabāt vēsturiskas liecības, tādējādi sniedzot ieguldījumu kolektīvās atmiņas veidošanā. Arhīvu materiāli ir kļuvuši par mākslas instrumentiem, lai vairotu nostaļģiju un atmiņas par pagātni. Mākslinieku veidotie darbi, kas balstās uz arhīvu materiāliem, sniedz iespēju skatītājiem uzlūkot tos jaunā kontekstā, radot citu priekštatu un atklājot zaudētas vērtības vai aktualizējot svarīgas tēmas. Kolāžas tehnika skatītājam ļauj aptvert plašu redzeslauku, kas nebūtu iespējams, izmantojot tikai vienu fotogrāfiju, kā arī dod iespēju variēt ar laiku, to sašaurinot vienā mākslas darbā.

Fotogrāfija ir iedarbīgs instruments, lai nodotu vizuālu vēstījumu bez pavadošā teksta. Turklāt, fotogrāfija neaprobežojas tikai ar skaistu mirkļu uzņemšanu, bet arī atklāj plašas iespējas eksperimentiem un interpretācijai. Kolāžu izveide balstīta uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Letonica” digitālo brīvpiekļuves fotoarhīvu “Zudusī Latvija” materiāliem par Jelgavu no 1914. līdz 1945. gadam. 

1_90x120 cm).jpgKolāža - Pagātnes atblāzma (90x120 cm)

2_120x120cm.jpgKolāža - Caurredzamie logi (120x120 cm)

3_(90x120_cm).jpgKolāža - Daudzšķautņains (90x120 cm)

4_(90x120cm).jpgKolāža - Kopīgs, bet tomēr atšķirīgs (90x120 cm)

5_(90x180cm).jpgKolāža - Senās miņas (atmiņas) (90x180 cm)

 

Jelgavas vēsture

Zemgales līdzenumā starp mierīgo Lielupi un Driksnu ieskauta atrodas sala, kur zemgaļi pirms vairākiem gadu simtiem izveidoja apdzīvotu vietu, kuru nosauca par Jelgavu.

Jelgava 1914. gadā bija viena no Zemgales valdzinošākajām pilsētām. Te dzīvoja apmēram 45 700  iedzīvotāji. Pilsētu veidoja plašas, bruģētas ielas, kur koku mājas mijas ar mūra namiem. Namus rotāja logu rūtis ar dekoratīviem ornamentiem un māju pirmajos stāvos vakara stundās varēja aizvērt slēģus. Pirmajos stāvos arī atradās krogi un veikali ar dažnedažādām izkārtnēm pie ēku fasādēm. “No hercoga Jēkaba Ketlera (Jakob Kettler) laika Jelgavā saglabājušās arī privātmājas, kas visas kopā ir stilistiski ietekmējušas vēlāko Jelgavas celtniecību” (Tilts 1950).

Jelgavas izvietojums pilsētu sadala divās daļās. Liela rosība bija vērojama Jelgavas tirgus laukumā, kur no miestiņiem un Jelgavas nomalēm sabrauca zemnieki un amatnieki ar zirgu pajūgiem. Tirgus laukumu ieskauj ievērojamas ēkas: Kurzemes viesnīca ar sešām istabām, pilsētas krājkase un policijas pārvaldes ēka. Tirgus laukumā atradās arī Jelgavas rātsnams, “kas ar savu smailo jumtu un augsto ģēveli ir seno hercogu laiku liecinieks” (Vanags un Kleinhofs 1936, 95). Netālu no tirgus laukuma, ejot caur masīviem baznīcas vārtiem, var nokļūt Trīsvienības baznīcā. “Pa labi Trīsvienības baznīca, viens no skaistākiem mākslas pieminekļiem Zemgales baznīcu celtniecībā” (Tilts 1950). Tirgus laukums no 1934. gada saukts par Hercoga Jēkaba lauku (Vanags un Kleinhofs 1936, 96). Varētu uzskatīt, ka tirgus laukums bija Jelgavas sirds.

Dodoties tālāk par pilsētas ielām, tālumā varēja redzēt dažādu konfesiju baznīcu smailos torņus: Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle, Vienības baznīca, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle un Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca. Reformātu baznīca “atgādina vairs tikai pagājušo laiku, kad Jelgavā kalvinistu draudze reiz bijusi samērā liela un bagāta” (Vanags un Kleinhofs 1936, 98). Baznīcas bija liecinieces kāzu un bēru ceremonijām, kā arī jauniešu iesvētībām.

Lielu daļu no Jelgavas urbānās ainavas veidoja dažādas mācību iestādes – Jelgavas lauksaimniecības vidusskola, Valsts Arodu skola, II Valsts vidusskola, Jelgavas skolotāju institūts, kurā kādreiz atrādās Jelgavas reālskola. Viena no pazīstamākajām mācību iestādēm bija Academia Petrina jeb Hercoga Pētera ģimnāzijai, kura pēc tam 20. gadsimta 20. gados pārdēvēta par Jelgavas klasisko ģimnāziju. 20. gadsimta 30. gados ēkai priekšplānā tika uzstādīts no bronzas veidots piemineklis pirmajam Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem (Vanags un Kleinhofs 1936,69).

Jelgavas pili projektējis itāļu arhitekts Bartolomeo Frančesko Rastrelli (Bartolomeo Francesco Rastrelli) pēc tā laika grezno franču piļu parauga (Vanags un Kleinhofs 1936, 76). Jelgavas pils korpusā, kas atrodas Lielupes krasta pusē apakšstāvā, atrodas Kurzemes hercogu kapenes, kur sarkofagos apbedītas 32 personas, sākot ar hercogiem, hercogienēm līdz prinčiem un princesēm.1919. gada 9. janvārī lielinieki kapenes uzlauza un no rūpīgi veidotā greznā zārka izcēla iebalzamēto Bīrona mūmiju (Vanags un Kleinhofs 1936, 81). Pēc Pirmā pasaules kara 30. gados Jelgavas pils telpās izveidoja Lauksaimniecības akadēmiju.

Uzlabojoties industriālajai attīstībai, Jelgavas pilsēta ieguva jaunus vaibstus. Ievērību guva Jelgavā uzbūvētā pirmā Latvijas cukura fabrika, kā arī tajā laikā daudzfunkcionālā ar 6 dzelzceļu līnijām – Jelgavas dzelzceļu stacija. “Ar saviem ēnainajiem parkiem un plašajiem dārziem, kas ieplētušies Driksnas un Lielupes krastos, Jelgavas pilsēta bija izaugusi par vienu no skaistākajām Zemgales pilsētām” (Tilts 1950).

Pirmā un Otrā pasaules kara postījumi izmainīja Jelgavas pilsētas urbāno ainavu. Ir pagājuši 77 gadi pēc pēdējās Jelgavas nopostīšanas 1944. gadā, kad pilsēta saskārās ar uguns vareno spēku un cilvēku vēlmi pēc varas.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Jelgavas pilsētu 1915. gadā okupēja ģenerālfeldmaršala Hindenburga komandētais vācu karaspēks, no tirgus laukuma ar tālšāvējiem lielgabaliem apšaudīdams atkāpjošos krievus (Vanags un Kleinhofs 1936, 60). Zemgales pilsēta pie upes kļuva ar katru dienu aizvien tukšāka.

Vētrainas kaujas par Jelgavas pilsētas atbrīvošanu norisinājās 1919. gadā, cīnoties pret Bermontiešu karaspēku. “Granātas, bez noteikta mērķa, bez sistēmas izšautas, nokrīt pilsētā, eksplodē uz ielu bruģa, ieurbjas dārzu mīkstajā zemē, sadragā namu jumtus, izplēš mūra ēkās dziļus robus” (Dauma 1925). Bermontieši aizejot paspēja vēl izlaupīt veikalus un nodedzināt Jelgavas pili, hercoga Pētera ģimnāziju, kurā sadega vērtīgā bibliotēka un arhīvs, kā arī Jelgavas reālskolu un vairākas dzīvojamās ēkas (Vanags un Kleinhofs 1936, 63). Pie stacijas par piemiņu Jelgavas atbrīvotājiem tēlnieks Kārlis Jansons izveidojis pieminekli. “Pāris metrus masīvais no baltā granīta darinātais piemineklis simbolizē latvju tautas spēka simbolu – Lāčplēši cīņā ar Melno bruņinieku” (Vanags un Kleinhofs 1936, 65).

1944. gads līdz nepazīšanai izmainīja Jelgavas urbāno ainavu un jelgavnieku likteņus. 


Izmantoto informatīvo avotu saraksts

Vanags, Kārlis un Aleksis Kleinhofs. 1936. Jelgava aicina! Vadonis tūristiem pa Zemgales mētropoli ar apkārtnes tūristu maršrutiem. Iekšlietu ministrijas tūrisma biroja izdevums. Tūristu bibliotēka nr. 2. Skatīts 17.04.2021. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0306113055|issueType:B

Berga, Ņina . 1937. “Pilsēta, kas modusies  jaunai dzīvībai”. Atpūta, Nr. 687, 31.decmebris.Skatīts 17.04.2021.http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.ht…

Deksne, Inese. [b.g.]. Pirmais pastāvīgais tilts pār Lielupi Jelgavā. Skatīts 17.04.2021. http://jvmm.lv/index.php/lasitava/pirmais-pastavigais-tilts…

Dauma, A. 1925. “Jelgava liesmās un dūmos”. Ugundzēsējs, Nr.1, 01.janvāris. Skatīts 17.04.2021. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.ht…

Tilts. 1950.Tāda bija reiz Jelgava. Nr.3, 01.marts. Skatīts 17.04.2021. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_xtil1950n03|article:DIVL159|query:Jelgavas%20TILTAM%20JELGAVAS%20LIELUPES%20JELGAVAS|issueType:P

Mednieks, J. 1938. “Skaistā Jelgava — Zemgales sirds”. Zeltene, Nr.12,15.jūnijs. Skatīts 17.04.2021.http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_zelt1938n12|article:DIVL41|query:skaisto%20Jelgavu%20Jelgavas%20Skaistais%20Jelgavas|issueType:P

 

Rīgas Stradiņa universitātes, studiju programmas "Fotogrāfija" studentes Kitijas Dombrovskas radošais bakalaura darbs “Brīvpiekļuves fotoarhīvu materiālos balstīta kolāžu sērija par Jelgavu (1914-1945)” atrodams RSU bibliotēkā. 

Jaunākais saturs