Ekstrēmais sports ir kā spēļu automāts
Pirms vairāk nekā desmit gadiem talantīgais kalnu slēpotājs Einārs Lansmanis Zviedrijas slēpošanas trasē sadūrās ar sniega motociklu. Vēl šodien, runājot par to notikumu, viņš atceras spējās fiziskās sāpes. Pēc avārijas, gaidot ātro palīdzību, viņš bija palicis pie samaņas. Sāpes viņu tik ļoti nomocīja, ka vienīgais, ko Einārs tobrīd gribēja, ir aizmigt.
Inga Ābula, Studentu medijs Skaļāk
Einārs Lansmanis, foto: Inga Ābula
Pēc spēcīgu medikamentu injicēšanas tas uz brīdi izdevās. Tiklīdz viņš atkal modās, sāpes atgriezās, un Einārs saņēma atkārtotu atsāpinošo zāļu devu. “Un tad es pamodos tikai pēc operācijas. Manas kājas bija nostiprinātas ar ārējās fiksācijas aparātiem, kuri caururbās kājām un izraisīja sāpes pie katras manas kustības. Tie plēsa kaulus un ādu,” atceras Einārs.
Toreiz bija maz cerību, ka viņš atkal staigās. Zviedrijas ārsti pat izskatīja kāju amputācijas variantu. Latvijas mediķi bija optimistiskāki, tomēr negarantēja, ka puisis atkal varēs jebkad nostāties pats uz savām kājām.
Pirms negadījuma Einārs strauji tuvojās savas kalnu slēpotāja karjeras virsotnei. Viņam bija teicami panākumi Latvijas un pasaules mērogā un potenciāls piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Pēc negadījuma viņa profesionālā slēpošanas karjera apstājās.
Ekstrēmais sports ir kā spēļu automāts - neliela iespēja, ka dabūšu naudu atpakaļ, tomēr, lielākoties, ir risks visu pazaudēt.
Šodien Einārs turpina nodarboties ar ekstrēmajiem sporta veidiem savam priekam un piepildījumam, rēķinoties ar atkārtotām traumām, kuras viņam jau vairākkārt piedzīvotas. “Ir loģiski un normāli, ja, nodarbojoties ar sporta veidiem, kuros pastāv augsts risks salauzt kaut ko un sasisties, dažreiz var paveikties un var arī nepaveikties. Tas ir kā spēļu automātos - neliela iespēja, ka dabūšu naudu atpakaļ, tomēr, lielākoties, ir risks visu pazaudēt.” - tā savu dzīvesveidu komentē Einārs. Lai arī cik tas nežēlīgi izklausītos, viņam šobrīd ir iespēja pievērsties tam, ko nebija varējis apvienot ar kalnu slēpošanas profesionālo karjeru - ar freestyle slēpošanu. Tagad viņš to izbauda, kad vien iespējams.
Paralēli tam Einārs darbojas ar kalnu un freestyle slēpošanas talantiem un nodod savas prasmes jaunajiem censoņiem. Viņš strādā par treneri un organizē sporta pasākumus. Kopā ar biznesa partneri Einārs izveidojis alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centru “The SPOT”. Tas ir labvēlīgs mikroklimats ekstrēmo sporta veidu cienītājiem iekštelpās visa gada garumā. “Šobrīd daļa cilvēku ekstrēmos sporta veidus uzskata par huligānismu. Daļa tos uzskata par šovu nevis sportu. Cenšos visu virzīt uz to, lai būtu attīstīts arī hobija un dzīvesstila segments, kam komplektā līdz nāk arī stils, filmēšana, video, māksla un sacensību segments.” - tā savu šī brīža misiju formulē Einārs.
Einārs atzīst, ka arī privāto dzīvi sadursme ar sniega motociklu nemanot ietekmējusi. Viņš pieļauj domu, ka, ja ne šīs traumas, un viņa kalnu slēpotāja karjera būtu attīstījusies, ikdienas gaitas Eināru būtu izvedušas ārpus Latvijas robežām. “Līdz ar to es šobrīd nebūtu kopā ar savu līgavu Madaru,” piebilst Einārs. Negadījums viņus ar Madaru satuvināja. Kopā viņi ir jau 11 gadu.
