Fototerapija dabā

Kā izšķirt un atpazīt tādu tehnoloģiju izmantošanu, kas raisa atkarību, no veidiem, kas var palīdzēt kādā noteiktā jomā, piemēram, attīstīt prasmes komunikācijā ar līdzcilvēkiem vai pilnveidot savu personību?

Inese Kalniņa, Studentu medijs Skaļāk

Ilgstoša laika pavadīšana pie datora, televīzijas ekrāniem, viedtālruņiem un veikalu skatlogu kustīgajās reklāmās ir ikdienas rutīna. Cilvēka saskarsmes prasmju ekoloģija daudzējādā ziņā ir atkarīga no spējas regulēt emocijas, attieksmes, viedokli un pārvarēt stresa situācijas pieklājīgā veidā. Nogurums, dusmas, prokrastinācija, nomāktība un nevērība pret sevi savā ziņā ir sekas nezināšanai, nespēja savās vajadzībās ieskatīties dziļāk, novērot savas emocionālās, fiziskās vajadzības. 

Mani kā profesionālu fotogrāfi, mākslinieci un pedagogu interesē tas, kā fotogrāfiju var izmantot, lai palīdzētu jauniešiem. Fotogrāfija ir kļuvusi par ikdienas notikumu dokumentēšanas daļu, tostarp ir dažādi aspekti, kas padara šo instrumentu par izsmiešanas un depresīvo, nomākto prāta stāvokļu rašanās avotu arī neuzmanīgas, neapzinātas darbības rezultātā. Fotogrāfija var tikt atklāta sabiedrībai no cita vērtību rakursa, kas ir ar terapeitisku pozitīvu efektu, un var veidot izpratni par cilvēka psihoemocionālo labklājību, izaugsmi, attīstību, citādā ieraudzīšanu sevī, līdzcilvēkos un citos cilvēkos. Tādējādi pašpalīdzības un mākslas terapijas speciālistiem rodas iespēja ar radošām izstādēm un performancēm atklāt fototerapiju, ainavas terapiju un terapeitiskās fotogrāfijas nozīmību.

Fotogrāfija ir dzīva un radoša. Tā ir daudzslāņaina, tā ir domāšana kustībā, komunikācija. Tā var būt kustīga radīšanas un vērošanas simbiozes procesā. Ir radusies akūta vajadzība veidot dziļāku izpratni par apkārtējo vidi un būšanu proaktīviem sabiedrības locekļiem. Fototerapijas un terapeitiskās fotogrāfijas metodes pielietojums dabā dabiski iekļautos sabiedrībā ar augošo interesi par jaunajām tehnoloģijām.

Radošā darba konceptuālajā fotogrāfiju sērijā “My space” realizēju ar dubultās ekspozīcijas tehnisko risinājumu uzņemšanas brīdī. To daru, lai veicinātu ideju, ka fotogrāfija ir vērtība un fotogrāfijai ir terapeitisks efekts. Fotogrāfija ar mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem savdabīgās kompozīcijās pauž un atklāj cilvēka mentālos stāvokļus, sajūtas, emocijas, domas un cilvēka garīgās vajadzības. Attēlu stils un koncepts nodrošina gravitātes izzušanu attēla konstrukcijā brīdī, kad tiek panākts attēla dziļuma slānis. Attēlu dimensija pastiprina starpstāvokli un rada telpu pozitīvām pārmaiņām un jaunām iespējām veidot savu dzīvi laimīgākā prāta stāvoklī. Spēja kontrolēt attēla saturu un kompozīciju, manuprāt, dod ticību sev uz saviem spēkiem. 

Šo darbu var izmantot studenti pētnieciskajos darbos par fototerapiju un fotogrāfijas  terapeitiskajiem elementiem, pievēršot uzmanību arī holistiskajai cilvēka izpētes pieejai. 

Rakstu veidojusi Rīgas Stradiņu universitātes studiju programmas “Fotogrāfija” studente Inese Kalniņa, izstrādājot bakalaura darbu “Radošais darbs. Fototerapija un daba. Fototerapija mentālai veselībai”.