Visa mana ģimene

Fotostāsts “Visa mana ģimene” atklāj mūsu attiecības ar bērnības baiļu iemiesojumiem. Tie parasti paliek aiz kadra, mūsu prātos un atmiņu tumšākajos nostūros. Ģimenes fotoalbuma fotogrāfijās tie gandrīz vienmēr palikuši ārpus kadra. Es vēlos šo netaisnību labot.

Kaspars Staškevičs, Studentu medijs Skaļāk

Mans fotostāsts atklāj piecas personas, kas fotografējas kopā ar saviem bērnības briesmoņiem. To izcelsme ir dažāda. Pirmajā sižetā briesmonis nāk no spēles “Five Nights at Freddy’s”, un viņu sauc Ennard. Nākamajā tas ir Maisa vīrs, bubulis no Tima Bērtona “The Nightmare Before Christmas”. Trešajā tas ir Alojas pagraba lūrētājs, kura dēļ tā īpašniekam bija bail pagrabā novietot savu velosipēdu. Ceturtajā tā ir ragana ar iesauku Gardegune jeb Tupētāja, kas parasti mājās tupēja stūrī. Piektajā stāstā tā ir Mumma, kas radās manā mazotnē manai vecmammai - mani biedējot.

Lai radītu fotostāstu, es atradu piecus “briesmoņu īpašniekus”. Viens no tiem esmu es pats. Sarunu laikā noskaidroju briesmoņu parametrus un raksturu. Pēc tam, izmantojot AI (mākslīgā intelekta) rīkus: ChatGPT, Google Nano Banana, Google Imagen Ultra 4 un Kling AI  radīju briesmoņu prototipus, kurus saskaņoju ar briesmoņu īpašniekiem.

Sākotnēji vēlējos radīt fotoateljē tipa bildes, kurās briesmoņi fotografējas kopā ar saviem saimniekiem, tomēr, pārskatot ieceri, sapratu: svarīgāk ir parādīt, ka briesmoņi vienmēr nāk mums līdzi, lai kur mēs dotos, jo tie dzīvo mūsu galvā, pat ja pieaugušā vecumā to vairs īpaši neatceramies. Tāpēc mainīju formu uz point-and-shoot tipa kompaktkameras fotogrāfiju. Izvēlējos to, jo šādā veidā kādreiz tika dokumentēta sadzīve un ballītes, un šo estētiku joprojām izmanto tieši šādam pašam nolūkam, dokumentēt sadzīviski interesanto. Vēlējos, lai fotogrāfiju raksturs ir mazliet “netīrs”, gluži kā bildēs, kuras kādreiz taisījām ar kompaktajām filmu kamerām un tagad ar jebkuru telefonu.

Lai, piešķirtu foto stāstam, manuprāt atbilstošāko raksturu, izvēlējos bildes veidot tumsā vai pustumsā, lai galvenais gaismas avots būtu kamerā iebūvētā zibspuldze. Tā rada asu gaismu un vēl vairāk izceļ realitātes fiksēšanas sadzīvisko stilu. Izmēģināju veidot attēlus ar SKINA SK-666 kompakto kameru un Xiaomi POCO F7 Ultra telefona kameru. SKINA kamerā ielādētajai Kodak UltraMax 400 filmai bija interesants rezultāts, tomēr, fotografējot pilnīgi tumšās vietās, 400 ISO filma izrādījās pārāk kontrastaina manai gaumei. POCO F7 Ultra joprojām piedāvāja atbilstošu kompaktkameras estētiku un lielāku detalizāciju, kā arī mazāk pilnīgi melnu (bez informācijas) laukumu attēla tumšajās vietās.

Lai izveidotu gatavos attēlus, daļai bilžu izmantoju ChatGPT speciāli konfigurētu GPT versiju, kas darbojas fotoasistenta režīmā, kā arī Kling AI jauno OMNI modeli, kas ļauj “blendēt” attēlus un elementus efektīvāk nekā Photoshop. Izvēlējos šos divus rīkus, jo ChatGPT ir ierobežojumi, kas neļauj rediģēt jebkuru sižetu. Kling AI nav tik striktas cenzūras, un tas palīdzēja rediģēt attēlus, kurus ChatGPT nespēja apstrādāt. Galvenais izaicinājums gan izstrādājot briesmoņus, gan strādājot ar foto rediģēšanu bija reālistiskas gaismas un estētikas izveide, lai briesmoņi izskatītos pēc iespējas dokumentāli.

Mana fotostāsta veidošanas tehnika atsaucas uz Nikolā Burjo (Nicolas Bourriaud) grāmatā “Postproduction” aprakstīto praksi, kad fotomākslinieks savu procesu nesāk no nulles, bet izmanto jau esošus kultūras produktus. Man kā reklāmas aģentūras radošajam direktoram šāda pieeja ir pazīstama, un es to praktizēju ikdienā: tā palīdz efektīvāk uzburt skatītājam saprotamas idiomas, kas tūdaļ “saslēdz” stāstu. Tas ir kā burtu vietā lietot hieroglifus vai piktogrammas.

Manā projektā šie gatavie kultūras produkti jeb formas ir point-and-shoot foto estētika, kas ir saprotama ikvienam, jo šāda tipa bildes ir gan mammas, gan paša fotoalbumā, gan ikviena drauga vai paziņas telefonā. Tāpat šī estētika man palīdz saslēgt paranormālo ar ultrareālistisko un triviālo. Kad attēliem pievienoju briesmoņus, tie atsaucas uz citu kultūras produktu — tā dēvēto found footage (no angļu val. – it kā atrasts materiāls) estētiku, kas plaši izmantota šausmu filmu žanrā. Nozīmīgi piemēri ir “The Blair Witch Project”, “Grave Encounters”, “Paranormal Activity” u. c. Balstoties uz Burjo “Postproduction”, izriet, ka esmu izveidojis jaunu lietošanas protokolu tam, kā apvienot point-and-shoot, ģimenes albuma attēlu stilistiku un found footage, lai panāktu fotostāstam “Visa mana ģimene” atbilstošu vizuālo valodu.

Ceru, ka mans fotostāsts palīdzēs skatītājam atcerēties arī savus bērnības briesmoņus un to, kur tos visbiežāk varēja satikt.

JASMĪNA UN MAISAVĪRS

Jasmīnas bērnības briesmoni radīja Tima Bērtona "Nightmare before Cristmas" animācijas filmā redzētais tēls, ko latviski varētu dēvēt arī par bubuli. Manā interpretācijā to padarīju nedaudz mazāk naivu. Maisavīram patika nākt ciemos, kad istabā kļuva tumšs.

VIESTARDS UN FNAF ENNARDS

Viestarda bērnības briesmonis nāk no šausmu spēles Five Nights at Freddy's, kurās ir daudz tēlu, tomēr tikai endoskelets ar vaļā verošos klauna seju spēja vajāt Viestardu arī ārpus digitālās vides. Ennards biežāk nerādījās nekā rādījās, jo viņa specializācija ir jump scare (no angļu val. - strauja izbiedēšana).

DIDZIS UN PAGRABA LŪRĒTĀJS

Didža briesmonis nāk no Alojas daudzstāvu mājas pagraba, kurā Didzim bērnībā bija jānovieto velosipēds. Lūrētājs pēc rakstura nebija agresīvs, tomēr tas radīja gana spēcīģu klātbūtnes sajūtu, lai riteni dažkārt gribētos vienkārši nomest pie tuvākās sienas.

JUDĪTE UN TUPĒTĀJA RAGANA

Judītes bērnības briesmoņa izcelsme nav skaidri zināma, bet ir znāms, ka tā bija ragana ar garu degunu, kas parasti tupēja mājas stūrī pie kāpnēm. Ragana biedēja neko daudz nedarot, pietika ar tās klātbūtni telpā un tās nepatīkamo auru.

KASPARS UN MUMMA

Kaspara bērnības briesmone bija vecmammas radīts tēls. Vecmamma domāja, ka biedēšana palīdzēs klausīt un iet gulēt diendusu. Rezultāts bija pretējs, iešana gulēt pārvērtās par murgu, jo pa durvju spragu vienmēr lūrēja Mumma. Viņai patīk vērt vaļā durvis.