Vai ir vērts balsot?
Kad tu brīvdienu rītā dodies uz tuvāko veikalu pēc piena, gandrīz viss, kas ar tevi notiks pa ceļam, ir atkarīgs no tā, kā tava pašvaldība ir rīkojusies iepriekšējos gados - vai tu iesi ar kājām vai brauksi ar auto, vai tu satiksi citus cilvēkus, vai satiksi velosipēdistus, vai redzēsi cilvēkus laiski gozējamies zālājos, vai veikals ir ērti pieejams visiem, vai to ieskaus koki vai auto stāvvietas. Pašvaldību vēlēšanās tu pasaki, kuri būs tie cilvēki, kas veidos tavu dzīves telpu nākamos četrus gadus, tāpēc man ir svarīgi noskaidrot, vai jaunieši šogad iesaistīsies balsošanā, pirmsvēlēšanu diskusijās vai paši kandidēs.
Sandra Lode, Studentu medijs Skaļāk
Pagājušā gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās no balsstiesīgajiem piedalījās tikai 40%, kas parāda, ka iedzīvotāju aktivitāte salīdzinājumā ar 2017. gada velēšanām Rīgā samazinājusies par 18%. Pētījums par vēlētāju aktivitāti 2018.gada Saeimas vēlēšanās1 rāda, ka lielākoties tie, kas nepiedalās, nespēj saskatīt vēlēšanu procesā jēgu, netic izmaiņām un nesaredz iespēju kaut ko ietekmēt.
Kas ir pašvaldība un ko tā dara?
Par pašvaldību sauc noteiktas administratīvas teritorijas iedzīvotāju izveidotu varu. Vietējie iedzīvotāji izvēlas savu pašvaldību – tos cilvēkus, kuri nākamos četrus gadus strādās pilsētas un novada labā. No viņu darba ir atkarīgs tas, kādus ceļus remontēs, vai pilsēta būs draudzīga velobraucējiem, jaunajiem vecākiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kur un kādus būvēs bērnu laukumus, vai atjaunos skolas, kādus atvieglojumus un kam piešķirs sabiedriskajā transportā, kur rīkos pasākumus. Pašvaldība ietekmēs novada labklājību.
Pašvaldības nodrošina sociālo palīdzību, izglītības pieejamību, veselības aprūpes pieejamību, organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, būvniecības procesu un pilda citas funkcijas, kas saistītas ar infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību. Kopumā pašvaldība ir tā, kas nosaka, kā izskatās vieta, kur tu dzīvo un kā tu šajā vidē jūties.
Dana Baltuško
Pilsēta: Ogre
Vecums: 20
Šogad, visticamāk, es neiešu balsot. No vienas puses saprotu, kāpēc tas ir jādara, bet bieži vien tie, par kuriem es gribētu atdod balsi, netiek ievēlēti. No otras puses ir sajūta, ka partijām pārsvarā ir vienādas programmas, tāpēc rezultāts būs viens un tas pats. Gribētu ticēt, ka ejot balsot, varu kaut ko izmanīt.
Mani īpaši politika nesaista, jo lasot ziņas par to, paliek nepatīkams iespaids. Protams, zināt vajag, bet neskatīties uz šo ir ērtāk. Skolā par politiku nerunāja, tikai pirms pašām vēlēšanām. Lai jaunieši vairāk iesaistītos politiskajā dzīvē, par politisko aktīvismu vajadzētu vairāk runāt, piemēram, klases stundās.
Ir pareizi, ka jaunieši iesaistās partijās, jo mūsu paaudze ir progresīvāka un var kaut ko izmainīt. Risks ir, ka jaunākos kandidātos varētu neieklausīties, jauniešus varētu neuztvert tik nopietni, jo viņiem nav lielas pieredzes.
Domāju, ka vajadzētu ļaut balsot no 16 gadiem, jo dažiem jau ir noteiks politiskais viedoklis un viņi zina, par ko grib balsot, bet būs arī tādi, kas ies joka pēc.
Uzskatu, ka Latvijas nepilsoņiem ir jāatļauj balsot, jo viņi dzīvo šajā valstī un ir tiesīgi izlemt savu nākotni. Man ir diezgan daudz nepilsoņu draugu, kuri gribētu aiziet nobalsot, bet nevar.
Karīna Ķiseļova
Pilsēta: Līvāni
Vecums: 21
Tagad dzīvoju Rīgā, un 5. jūnijā braukšu uz Līvāniem, lai nobalsotu, jo tas ir mans pilsoniskais pienākums. Es jau zinu, kādu partiju un kandidātus izvēlēšos. Pārsvarā manu izvēli ietekmē tas, ko konkrēti politiķi raksta, piemēram, savā Facebook lapā. Tas man dod lielāku priekšstatu un iespaidu par partiju un tās mērķiem.
Es nemeklēju informāciju par visam programmām, jo iepriekš jau bija izveidojies viedoklis, bet domāju, ka reti, kurš ir izlasījis visu par partijām, pārsvarā cilvēki ies balsot par tiem, kurus zina. Izvēli ietekmē arī ģimene.
Balsojot var kaut ko izmainīt. Labāk ir mēģināt kaut ko labot, nevis teikt, kas nepatīk. Pat ja nekas nemainīsies, es zinu, ka mēģināju.
Ļoti labi, ka ir jaunieši, kas kandidē, tad partijā būs atšķirīgi vecuma pārstāvji un varēs arī piedāvāt dažādas idejas.
Es personīgi pievēršu uzmanību tam, kāda ir partijas nostāja attiecībā uz diskrimināciju, mazākumtautībām vai LGBT, jo vēlos, ka mūsu sabiedrība būtu toleranta. Pamanu programmās, ka politiķi bieži izvairās no šīm tēmām.
Liekas, ka manus draugus īpaši neinteresē politiskie jautājumi. Skolā es daudz par to runāju, un kādreiz bija arī domas studēt politiku vai kandidēt. Pašlaik politikā iesaistīties nedomāju, jo man nav vēl noteiktu ideju, kā es varētu kaut ko uzlabot un arī esmu jauna, bet atbalstu mana vecuma jauniešus, kuri mēģina to.
Mūsu skolā par politiku runāja tikai skolēni sava starpā. Būtu labi, ja par to diskutētu, tas varētu raisīt interesi un arī pamudinātu piedalīties vēlēšanās. Manuprāt, balsot no 16 gadu vecuma būtu jāļauj. Tāpat domāju, ka ir jāatļauj balsot arī nepilsoņiem, kas šeit dzīvo.
Jeļizaveta Sujetina
Pilsēta: Jūrmala
Vecums: 20
Šogad es neiešu balsot, jo neesmu pašlaik tik ieinteresēta politikā. Vēl pagaidīšu, kad būšu gatava, lai varētu prātīgi izvēlēties kandidātus. Man liekas, ka ir jābalso apzināti.
Man ir svarīgi, ko partijas programmās saka par jauniešiem un kādi ir plāni izglītības jomā.
Pašlaik nepievēršu uzmanību reklāmai, kuru redzu internetā un nekādā veidā tas manu izvēli neietekmē. Nākotnē balsotu par tiem, kurus es pazīstu, jo ir lielāka uzticība.
Esmu priecīga, ka ir jaunieši, kuriem ir svarīga politika, un tāpēc viņi iesaistās partijās. Domāju, ka par politiku ir jārunā, bet to darīt un arī balsot vajag apzināti. Visticamāk, balsot ies tie cilvēki, kuri grib kaut ko izmainīt un viņi zina, kurš to spēs paveikt.
Man liekas, ka vidusskolās pietiekami daudz runā par politisko aktīvismu. Nedomāju, ka balsot no 16 gadiem ir pārāk agri, jo tas ir atkarīgs no cilvēka. Es, piemēram, savā vecumā neeju balsot, bet kāds, kurš vēl nav pilngadīgs, var gribēt izteikt savu viedokli. Savukārt, runājot par nepilsoņiem, domāju, ir jāatļauj balsot, ja cilvēks te jau ir dzīvojis pietiekami ilgu laiku. Ir bērni, kas te dzimuši un viņiem piešķirts nepilsoņa statuss, ja viņi šeit dzīvo, tad var izteikt savu viedokli.
Linda Laizāne
Pilsēta: Gulbene
Vecums: 20
Es iešu balsot, jo uzskatu, ka mēs paši esam atbildīgi, kā attīstīsies pilsēta.
Esmu balsojusi iepriekš. Kad man bija 18 gadi, nebija nojausmas, par ko balsot, kā to darīt un tāpēc es gāju kopā ar mammu, un viņa visu izstāstīja. Es balsoju par cilvēkiem, kurus īsti nezināju, bet viņus atbalstīja mani vecāki un paziņas.
Informāciju par partijām uzzināju dažādi - pilsētā ir ļoti daudz afišu, pastkastītēs ir bukleti. Bukletus nelasīju, bet dažos ieskatījos. Vēl partijas rīko sarunas, kurās jebkurš no iedzīvotājiem var uzdod jautājumus, vai drīzāk kandidāti mēģina iedrošināt balsot par viņiem. Facebook arī ir ļoti daudz satura par Gulbenes vēlēšanām.
Man personīgi nav saprotams, kāpēc cilvēki izvēlas nebalsot, un pēc tam ir dusmīgi par to, kas ir ievēlēti. Viņi sūdzas, bet viena balss var daudz ko ietekmēt.
Manu izvēli reklāma neietekmēja, tāpēc ka dzīvoju salīdzinoši mazā pilsētā, kur cilvēki pazīst viens otru. Ir redzams, ko katrs cilvēks dara, kādas izmaiņas ievieš.
Skolā varētu vairāk stāstīt par to, kā notiek vēlēšanu process. Informācijas par partijām ir daudz, bet dažreiz cilvēkiem negribas iedziļināties. Katrā skolā atšķiras tas, cik daudz runā par iesaistīšanos politikā un pilsonisko aktīvismu, to var ietekmēt virziens, kurā mācās. Par politiku runā, bet varētu arī vairāk.
Ja jaunieši ir pietiekami izglītoti politiskajā tēmā, tad man nav iebildumu, ka viņi kandidē. Es uzskatu, ka nevajadzētu atļaut balsot no 16 gada vecuma, jo bieži pat 18 gados jaunieši nezina, par ko balsot.
Es ceru, ka cilvēki ies balsot un izvēlēsies to, kuru uzskatīs par labu ne tikai sev, bet kurš spēs izmanīt pilsētu un virzīt uz attīstību. Protams, skaļus vārdus var teikt visi, bet jāvērtē pēc padarītajiem darbiem.
Kristīne Skrinda
Pilsēta: Daugavpils
Vecums: 20
Es neiešu balsot, saprotu, ka tas nosaka kaut kādā mērā pilsētas nākotni, un būtībā tas ir pilsoniskais pienākums, bet tomēr neinteresē, nav motivācijas uzzināt, kādas partijas ir un par kurām labāk būtu balsot. Esmu arī deklarēta Daugavpilī, bet dzīvoju Rīgā, godīgi sakot, šī iemesla dēļ, man ir diezgan vienalga, kas notiek Daugavpilī. Mani draugu arī neinteresējas par šo jautājumu.
Iepriekš balsojot man nebija kritēriju, pēc kuriem vērtēju kandidātus. Balsoju par to, ko mamma izvēlējās. Informāciju par partijām uzzināju no vecākiem un redzēju reklāmu sabiedriskajā transportā, kā arī YouTube, kur reklāmas nevar patīt uz priekšu un jāskatās piespiedu kārtā.
Domāju, ka jaunieši, kuri iesaistās politiskajās partijās un kandidē, ir ļoti motivēti, un tas ir pozitīvi. Manuprāt, nevajadzētu atļaut balsot no 16 gadiem, jo šajā vecumā retajam kaut kas rūp saistībā ar politiku. Domāju, ka vajadzētu atļaut balsot, ja cilvēkam ir nepilsoņa pase un viņš šeit dzīvo pastāvīgi.
Ja neesi vēl izlēmis vai nav laika iedziļināties visu partiju programmās, LSM ir izveidojis Novadu šķirotavu, kur iespējams noskaidrot, ar kurām partijām tev visvairāk sakrīt viedoklis.
[1] Kažoka Iveta, Tarasova Sintija. Kas ietekmēja vēlētāju izvēles 2018. gada 6. oktobra Saeimes vēlēšanās? http://providus.lv/article_files/3517/original/PROVIDUS_Pecvelesanu_aptauja_LV.pdf?1544773641 Sk. 3.06.2021
