Nesanākšanas jāpārvērš sanākšanās – tas dod dzīvību

Laura Jēkabsone, Antra Zuce, Anete Grandava, Studentu medijs Skaļāk

Latviešu režisora Jāņa Ābeles veikumu pavisam noteikti varētu dēvēt par vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām debijām Latvijas kino. Neilgā laikā režisoram ir izdevies izveidot gan Latvijā, gan ārzemēs atzītus divus pilnmetrāžas kino darbus, pagājušogad arīdzan iegūstot Latvijas Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" apbalvojumu par gada labāko režiju. Jānis Ābele ir pārliecināts, ka kino veidošana viņam ir devusi vairāk nekā prestižākās filmu skolas pabeigšana, un uzskata, ka vadīšanās pēc patiesajām vērtībām ir galvenā atslēga ceļā uz panākumiem.

Foto no Jāņa Ābeles personīgā arhīva

Pagājušā gada septembrī savu pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Ābeles otrā pilnmetrāžas filma, kas balstīta uz Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma romāna "Jelgava 94", taču daudzsološā režisora radošajā kontā ir arī režijas diplomdarbs “Augstāk par zemi”, kas uztverams kā tilts uz debijas pilnmetrāžas spēlfilmu "7 miljardi gadu pirms pasaules gala". Pirmajos divos izveidotajos kino darbos ietvertās sajūtas piedzīvojušas idejisku turpinājumu arī filmā "Jelgava 94" – stāsts par pieaugšanu ir viens no režisora iecienītākajiem motīviem.

Sarunā ar Jāni Ābeli iespējams ielūkoties viņa dzīvē ārpus kino un tajā, kādi vēji viņu aizpūtuši līdz režisora profesijai. Viņš arī padalījās ar savu viedokli par to, kāpēc kinomāksla nav tas pats, kas arhitektūra, kāpēc bieži vien prestižākie filmu festivāli ir tikai vīna iedzeršana bez efekta un kāpēc filmu finansējuma jautājums ir tikai ziepju burbulis jauno amatieru galvās. Lai gūtu ieskatu režisora Jāņa Ābeles pārdomās gan par sevis sasniegto, gan kino pasauli kopumā, piedāvājam noklausīties interviju ar vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām debijām Latvijas kino!