Latvijas vecie dīzeļvilcieni – uzlabot, īrēt vai pirkt jaunus?

Gan Igaunijā, gan Lietuvā vairāk nekā desmit gadus pasažieri pārvietojas ar jauniem dīzeļvilcieniem. Latvijā pasažieri tiek pārvadāti ar aptuveni 40 gadu veciem vilcieniem. Tagad cerību vieš Autotransporta direkcijas 2025. gada beigās noslēgtais iepirkums par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi. Plānots, ka pasažierus pārvadāt ar tiem sāks 2029. gadā. Tomēr, pat ja izdosies piesaistīt papildu finansējumu un iegādāties vēl septiņus bateriju vilcienus, puse Latvijas dīzeļvilcienu joprojām nebūs nomainīti.

Mariss Priekulis, Inquisitio

Inquisitio Nr.12 rakstu autori ir RSU studiju programmas "Žurnālistika" studenti – Oļesja Garjutkina, Anna Junga, Mariss Priekulis, Linda Marija Locika un Zane Slasporte.

Jau trešo gadu pasažierus elektrificētajās līnijās pārvadā 32 jauni Škoda Vagonka elektrovilcieni. Tie ir zemās grīdas vilcieni (perons ir vienā līmenī ar vagona grīdu) ar klimata kontroli, kas nodrošina siltumu ziemā un vēsumu vasarā. Jauno elektrovilcienu ieviešana ir kāpinājusi AS Pasažieru vilciens (zīmols Vivi) pārvadāto pasažieru skaitu. 2025. gadā Vivi pakalpojumus izmantoja 21,3 miljoni pasažieru – par 10 % vairāk nekā 2024. gadā; uzņēmums norāda, ka tas ir “rekordliels pasažieru skaits”.

Lielāko daļu braucēju kopskaita veido tieši elektrovilcienos pārvadātie pasažieri. Līnija Rīga–Tukums, kurā kursē tikai elektrovilcieni, ir Latvijas līdere, jo pērn uzņēma 7,5 miljonus pasažieru. Tikmēr vairāki miljoni pasažieru joprojām ir spiesti izmantot pat 45 gadus vecus dīzeļvilcienus, kuri kursē uz Valgu, Gulbeni, Zilupi, Daugavpili (Indru) un Liepāju. Dīzeļvilcienu rezerves daļas ražo Krievijā, tajos nav klimata kontroles, tualetes ir grūti piekļūstamas, turklāt to saturu izgāž uz sliedēm, tādēļ, tuvojoties Rīgai, konduktors tualeti slēdz.

Sarežģītā (ne)piekļūstamība

Lai iekļūtu dīzeļvilciena vagonā, pasažieriem jāuzkāpj pa četriem stāviem pakāpieniem. Tas attur daudzus no pārvietošanās ar vilcienu; viņu vidū ir arī personas ar kustību traucējumiem. Viena no nevalstiskajām organizācijām, kas meklē risinājumus vides pieejamības uzlabošanai, ir apvienība Apeirons. Tās telpās tiekos ar Voldemāru Lapu un Ritvaru Brāli. Abi vīrieši ir daļa no organizācijas A-komandas, kas dodas ekspedīcijās visā Latvijā, lai pārbaudītu apskates objektu, muzeju, kafejnīcu un sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Viena no saspringtākajām ekspedīcijām, kas Voldemāram un Ritvaram īpaši palikusi atmiņā, bija brauciens ar dīzeļvilcienu uz Siguldu 2025. gada 3. oktobrī. Ekspedīcijas mērķis bija sadarbībā ar biedrību Redzi mani novērtēt nesen atklātas dabas takas pieejamību. Rīgas Centrālajā stacijā abus A-komandas dalībniekus sagaidīja modernizēts dīzeļvilciens. Latvijā ir modernizēti seši no kopumā 23 dīzeļvilcieniem. Pretstatā vecajiem vilcieniem, katrā no modernizētajiem dīzeļvilcieniem ir viens pacēlājs. Tomēr vilcienā iebūvēto pacēlāju ir grūtāk darbināt nekā Latvijas dzelzceļam (LDz) piederošās iekārtas. Tādēļ, ja vien iespējams, Rīgas Centrālā stacija izmanto LDz aprīkojumu.

Tieši ar šo pacēlāju reisā Rīga–Sigulda iecēla Voldemāru, kurš pārvietojas ratiņkrēslā. Taču, iebraucot Siguldas dzelzceļa stacijā, abi vīrieši un vilciena konduktors atskārta, ka Rīgā Voldemārs iecelts nepareizajā vagonā – tādā, kurā nav iebūvēts pacēlājs. A-komandas pārstāvji stāsta, ka viņiem palaimējies – turpat stacijas ēkā atrodas Siguldas novada Pašvaldības policija, un likumsargi Voldemāru pašu spēkiem izcēla no vilciena. Voldemārs norāda, ka šādi darīt ir bīstami, jo gan cilvēks ratiņkrēslā, gan nesēji var gūt ļoti nopietnas traumas.

“Tādai situācijai, protams, nevajadzētu būt,” intervijā žurnālam Inquisitio stāsta Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors. Šo gadījumu viņš vērtē kā cilvēcisko faktoru, norādot, ka vilciena konduktoram jau Rīgā bija jāpārliecinās, lai ratiņkrēslā esošais Voldemārs tiktu iecelts pareizajā vagonā. Nešpors atvainojas par šo pārpratumu un skaidro, ka pēdējos gados darīts daudz, lai personas ar kustību traucējumiem varētu ērtāk pārvietoties ar dīzeļvilcieniem. Piemēram, LDz pacēlāja pieteikšanas laiks samazināts no 72 līdz 24 stundām. Savukārt stacijās un pieturpunktos ar mazāku pasažieru plūsmu un vietās, kur perona platums ir neatbilstošs LDz pacēlājam, Pasažieru vilciens norīko modernizētu dīzeļvilcienu ar iebūvētu pacēlāju. 

Apvienības Apeirons A-komandas pārstāvji Voldemārs Lapa un Ritvars Brālis
Foto: Mariss Priekulis

Ko spēs bateriju vilcieni

Lai Latvijas reģionus sasniegtu 21. gadsimtam atbilstoši pasažieru vilcieni, 2025. gada decembrī Pasažieru vilciens un Škoda parakstīja līgumu par deviņu bateriju elektrovilcienu ražošanu. Primāri tie kursēs uz Cēsīm un Daugavpili, tāpēc līgums paredz izbūvēt trīs vilcienu bateriju uzlādes stacijas Siguldā, Līvānos un Daugavpilī. Piemēram, vilcienam reisā uz Daugavpili nepieciešams veikt divas piecu minūšu uzlādes Krustpilī un Līvānos. Tomēr pat šādā gadījumā bateriju vilcieni galamērķi sasniegs ātrāk par dīzeļvilcieniem, aprēķinājis Autotransporta direkcijas dzelzceļa pārvadājumu eksperts Viesturs Krūmiņliepa.

Tas pats līgums paredz vēl septiņu jaunu vilcienu iegādi. Ar Latvijas Sociālā klimata fonda līdzekļiem varētu iegādāties vēl divus bateriju elektrovilcienus, kuri kursētu maršrutā Rīga–Rēzekne. Tāpat ar šo finansējumu varētu ierīkot uzlādes stacijas Cēsīs, Krustpilī, Viļānos un Rēzeknē. Latvijai divi iecerētie vilcieni jāiegādājas līdz 2027. gada decembrim, citādi jārēķinās ar papildu maksu par ražošanas apturēšanu. Finanses, kas nepieciešamas piecu no kopumā septiņu papildu vilcienu iegādei, vēl nav nodrošinātas.

Tātad, balstoties uz šo līgumu, tuvākajos gados paredzēts nomainīt nedaudz vairāk par trešdaļu (ideālā gadījumā divas trešdaļas) dīzeļvilcienu. 2034. gadā noslēgsies valsts līgums ar AS Pasažieru vilciens par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, un tirgus tiks atvērts konkurencei. Ja līdz šim brīdim vecie Vivi dīzeļvilcieni nebūs nomainīti, tirgus atvēršana ārvalstu vilcienu pārvadātājiem būs teju neiespējama, ja vien tie neuzsāks darbību Latvijā ar saviem vilcieniem, brīdina Krūmiņliepa. Sarunās ar ekspertiem izskan vairākas iespējas veco dīzeļvilcienu nomaiņai: noma no Igaunijas un Lietuvas, jauns starppilsētu vilcienu iepirkums un to iegāde līzingā.

Dārgā "palīdzība" no Igaunijas 

“Mums lēmumu pieņemšana valstī ir tāda, ka nevedas ar lielajiem iepirkumiem,” intervijā žurnālam Inquisitio atzīst Tālis Linkaits, bijušais satiksmes ministrs (2019–2022) un transporta eksperts. 2021. gada sākumā Linkaits uzdeva izstrādāt jaunu koncepciju dīzeļvilcienu aizstāšanai pēc tam, kad Pasažieru vilciens izbeidza astoņu jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu, jo finansējumu nepiešķīra ne Eiropas Komisija, ne mūsu valsts. Linkaits ir skeptisks par Igaunijas dīzeļvilcienu nomāšanu, jo tā “neatrisina Latvijas problēmas, bet tikai var uzlabot servisa līmeni”. Viņš salīdzina, ka Igaunijas divu vagonu zemās grīdas dīzeļvilcienā ir 105 sēdvietas, savukārt Latvijas vecajos trīs vagonu dīzeļvilcienos – 210 sēdvietas. Turklāt jaudīgā dzinēja dēļ Igaunijas dīzeļvilcienu degvielas patēriņš ir par 10–20 % lielāks, tādēļ nomas maksa varētu būt augstāka par Latvijas veco dīzeļvilcienu pašizmaksu, norāda Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nešpors.

Jau šobrīd Igaunijas un Lietuvas vilcieni regulāri kursē Latvijā, tiesa, tikai vienā maršruta līnijā. Kopš 2025. gada februāra Vivi ik dienu nomā Lietuvas pārvadātāja LTG Link dīzeļvilcienu maršrutā Rīga–Valga–Rīga. No 2026. gada 12. janvāra regulārus pārvadājumus veic Igaunijas pārvadātājs Elron maršrutā Rīga–Tartu–Tallina–Rīga. Taču par Elron reisiem uz Latviju daļa Igaunijas iedzīvotāju izteikuši neapmierinātību, jo šim maršrutam Igaunijas valsts paredz gadā atvēlēt divus miljonus eiro,
vēsta Delfi.ee.

Lietuvas pārvadātāja LTG Link vilciens Pesa 730ML Inčukalna dzelzceļa stacijā
Foto: Mariss Priekulis

Šobrīd eksperti izskata iespēju nomāt Elron vilcienu vakara reisam Rīga–Daugavpils un rīta reisam Daugavpils–Rīga. Tomēr bažas rada salīdzinoši lielās vilciena nomas izmaksas, ņemot vērā nelielo pasažieru vietu skaitu. Linkaits rosina iepirkt starppilsētu pasažieru vilcienus, ar kuriem tiktu nomainīti atlikušie vecie dīzeļvilcieni. Krūmiņliepa norāda, ka esam “neapskaužamā situācijā” – reģionālās līnijas ir garas, reisu skaits ir zems, turklāt Eiropas Savienībai ir zaļie nosacījumi, kas neļauj iepirkt dīzeļvilcienus, tādēļ “atrast kādu elektrisku risinājumu ir ļoti grūti”.

Igaunijas pārvadātāja Elron vilciens Stadler FLIRT pie Siguldas dzelzceļa stacijas
Foto: Mariss Priekulis

Jārod jauna pieeja ar esošajiem līdzekļiem

Rietumeiropā un Centrāleiropā ir vienota platuma (1435 mm) sliedes, tāpēc “lietoti vilcieni no Vācijas un Austrijas nonāk Rumānijā, Bulgārijā, Polijā,” stāsta Krūmiņliepa. Tikmēr Baltijas valstīs vēsturiski ir saglabājušās Krievijas noteiktā standarta platuma (1520 mm) sliedes, tāpēc otrreizējo vilcienu tirgus Latvijai iespējams tikai ar Igauniju un Lietuvu, kas apgrūtina Latvijas iespējas palielināt nomas vilcienu skaitu.

Ja izdosies vecos dīzeļvilcienus nomainīt ar vismaz 28 jauniem vilcieniem, pieaugs reisu skaits reģionos, varētu tikt atvērti jauni maršruti, norāda Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs. Uzņēmuma stratēģij paredz biežāku satiksmi ar Rēzekni un Liepāju, kā arī reisu atjaunošanu starp Rēzekni un Daugavpili. Tāpat pasažieru vilcieni atgrieztos maršrutos Rīga–Ventspils un Rīga–Mažeiķi. Nešpors aicina amatpersonas pievērsties arī vērienīgākām pārmaiņām – valstspilsētu sabiedriskā transporta sistēmu plānot vienoti ar reģioniem, ieviest vienotu tarifu un atlaižu politiku. Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs norāda, ka pasažieris būtu jāpieradina pie sabiedriskā transporta, piedāvājot viņam kvalitatīvāku un uzticamāku pakalpojumu, taču šobrīd “pasažieru pārvadājumi nav iekļauti nevienā prioritātē – ne reģionāli, ne valsts mērogā”.

Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss. Vāka foto: shutterstock.com