Ukrainas skolēnu realitāte Latvijā
Pēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā mūsu valstī mācās vairāk nekā 2500 ukraiņu skolēnu, no kuriem 206 ir vidusskolēni. Lai saņemtu vidējās izglītības atestātu, viņiem jākārto tas pats centralizētais eksāmens latviešu valodā un literatūrā, kas paredzēts Latvijas vienaudžiem, kuri valodu skolā apgūst 12 gadus. Alternatīvs zemāka līmeņa valsts valodas eksāmens vidusskolēniem nepastāv. Tāpēc vēlējos noskaidrot jautājumu: vai valsts valodas eksāmens jauniešiem, kuri ir kara bēgļi, ir taisnīga un samērīga prasība?
Oļesja Garjutkina, Inquisitio
Inquisitio Nr.12 rakstu autori ir RSU studiju programmas "Žurnālistika" studenti – Oļesja Garjutkina, Anna Junga, Mariss Priekulis, Linda Marija Locika un Zane Slasporte.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) preses dienests informē, ka nesen iebraukušie ukraiņu skolēni pirmajā mācību gadā Latvijas skolās ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem. Nākamajos gados valsts pārbaudes darbi tomēr jākārto tādā pašā kārtībā kā pārējiem skolēniem. Ja eksāmens netiek kārtots, tajā nav sasniegts minimālais zināšanu slieksnis vai skolēns nav atbrīvots no pārbaudījuma veselības iemeslu dēļ, atestātu izsniegt nevar – skolēns saņem tikai skolas liecību. Lai iegūtu atestātu, eksāmens jākārto atkārtoti.
Pirms vispārējās vidējās izglītības apliecības iegūšanas skolēniem jānokārto pieci centralizētie eksāmeni: trīs optimālajā līmenī (OL) un divi augstākajā līmenī (AL). Starp obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem ir matemātika, latviešu valoda un literatūra, kā arī svešvaloda. Latviešu valodas un literatūras eksāmenu iespējams kārtot gan optimālajā, gan augstākajā līmenī. Ja skolēns izvēlas AL, eksāmens tiek ieskaitīts kā viens no diviem augstākā līmeņa eksāmeniem; ja izvēlas OL – tas tiek ieskaitīts optimālā līmeņa eksāmenu grupā.
Ar latviešu valodas eksāmenu cīnās arī Latvijas pilsoņi. Valsts izglītības attīstības aģentūra prezentācijā par 2024./2025. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un literatūrā norādījusi, ka mediāna jeb centrālā vērtība ir ap 55 % abos līmeņos – 55,9 % optimālajā un 53 % augstākajā līmenī.
"Nu, redzēsim, kā būs" - 12. klases valsts valodas eksāmens
Ukrainietes Marijas (vārds mainīts – red. piebilde) pieredzes stāsts atklāj, ko nozīmē imigrantam apgūt latviešu valodu atbilstošā līmenī. Satikšanās brīdī, 2025. gada aprīlī, Marija ir 12. klases skolniece. Pēc 9. klases absolvēšanas Ukrainas skolā meitene uzsāka dzīvi Latvijā, kur mācību vielu apgūst jau trešo gadu. Ikdienā Marija latviski runā pietiekami brīvi – kafejnīcā var pasūtīt kafiju un pat pajokot ar baristu. Taču, kad jautāju, kā viņa jūtas saistībā ar gaidāmo latviešu valodas eksāmenu, jauniete pasmaida un ironiski nosaka: “Nu, redzēsim, kā būs.” Latviešu valodas eksāmenu Marija kārtojusi jau 11. klasē, bet neveiksmīgi – ieguvusi vien 5 %. Viņa esot rakstījusi Izglītības un zinātnes ministrijai, lūdzot palīdzību, bijusi gatava kārtot arī zemāka (A2) līmeņa pārbaudījumu. Ministrija piedāvājusi vārdnīcu un iespēju pagarināt eksāmena kārtošanas laiku.
Marija atzīst, ka izjūt ievērojamu stresu. Viņa jau bija zaudējusi vienu gadu, pielāgojoties atšķirīgajai sistēmai – Ukrainā bērniem, kas uzsāka mācības pirms 2018. gada, ir jāmācās 11 gadus, Latvijā – 12 gadus. Latviešu valodas eksāmena dēļ arī plāni par augstāko izglītību karājas mata galā. “Vēl neesmu iesniegusi nevienu pieteikumu, jo, ja atkal nenokārtošu eksāmenu, man nebūs pat atestāta,” ar skumjām stāsta meitene.
Skolēniem pastāv iespēja eksāmenu nekārtot, taču tikai gadījumā, ja tam ir medicīnisks pamatojums. Katru gadu skolēni Latvijā neatkarīgi no pilsonības var iesniegt dokumentu par veselības stāvokli, lai tiktu atbrīvoti no eksāmeniem. Tomēr kopš 2023. gada sākuma šī procedūra kļuvusi stingrāka. Tikai ar ģimenes ārsta zīmi vairs nepietiek, skolēna veselības stāvoklis ir jāizvērtē speciālistam vai ārstu komisijai. Šīs izmaiņas ieviestas, lai mazinātu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu, ka skolēni atbrīvojumu saņem tikai pamatotos gadījumos. Jāpiebilst, ka arī šī nav perfekta sistēma. Marija nav vēlējusies saņemt ārsta izrakstītu atbrīvojumu no eksāmena. “Es esmu vesels cilvēks. Man nav psihisku traucējumu vai fizisku invaliditāšu. Nepirkšu arī viltotu izziņu, lai gan zinu, ka citi tā dara. Tas [veselības problēmas – red. pieb.] būtu redzams arī universitātē,” viņa saka.
Viņas priekšlikums ir vienkāršs – samazināt valsts valodas prasības jauniebraucējiem no Ukrainas: “Saglabājiet optimālo un augstāko līmeni visiem pārējiem. Bet mums? A2–B1 līmenis būtu pietiekams, lai pabeigtu skolu.” Arī pārējie eksāmeni – matemātikā, ekonomikā – ir latviešu valodā. “Ja nesapratu vienu vārdu, visa atbilde ir nepareiza. Jā, matemātiku var kārtot ukraiņu valodā, tomēr mācību materiāls tiek pasniegts latviešu valodā, un termini atšķiras,” atzīst Marija.
Līdzīga situācija fiksēta arī domnīcas Providus 2024. gada pētījuma Ukrainas bēgļi Latvijā: pieejamie dati, pieredze un sabiedrības attieksme (autores: D. Meilija, D. Pelse, I. Kažoka, L. Bērziņa, L. Stafecka un N. Soldatova) datos. Pētījumā intervētie ukraiņu skolēnu vecāki uzsvēruši, ka galvenais iemesls bērnu grūtībām vai mācību pārtraukšanai ir nepietiekams latviešu valodas apmācības atbalsts skolā. “Puikam patīk un padodas matemātika, bet šeit, kur vajag saprast tekstu, iet grūti,” pētniekus informējusi kāda skolēna māte. Cita pētījuma dalībniece savukārt norādījusi, ka vislielākās problēmas bērniem parādās 6. klasē, kad jau nepieciešamas nopietnas valodas prasmes, lai spētu apgūt sarežģītus mācību priekšmetus. Viņa stāstījusi, ka meita, kas mācās 7. klasē, visos priekšmetos gandrīz neko nespēj apgūt, kaut gan apmeklē privātstundas.
Obligātā skola - latviešu valodas apguvei nepiemērota vide
IZM dati liecina, ka 2024. gada pavasarī Latvijas izglītības sistēmā nebija iekļauti 1862 ukraiņu bērni līdz 18 gadu vecumam – aptuveni puse no visiem Ukrainas bēgļu bērniem skolas vecumā. To spilgti parāda arī ministrijas dati par 9. un 12. klasi (sk. tabulu). Vairākus mācību gadus – 2023./2024. un 2024./2025. – ievērojama daļa Ukrainas skolēnu latviešu valodas eksāmenu nekārtoja.
Sākotnēji Ukrainas bēgļu bērniem Latvijas skolas apmeklējums nebija obligāts, bet kopš 2025. mācību gada sākuma noteikts pienākums Ukrainas bērniem mācīties klātienē kādā no Latvijā reģistrētām izglītības iestādēm
Taču tas, ka bērni fiziski atrodas skolas solā, vēl nenozīmē, ka viņi ir iekļāvušies latviski runājošā vidē. Iepriekšminētajā domnīcas Providus pētījumā atklāts, ka vērojama būtiska tendence: tikai 14 % aptaujāto Ukrainas bērnu vecāku uzskata, ka viņu bērniem ir pietiekamas latviešu valodas prasmes; 15 % norāda, ka mācības skolā notiek valodā, kuru bērns nesaprot; savukārt 48 % respondentu atzīst, ka viņu bērni ar skolotājiem un klasesbiedriem sazinās galvenokārt krievu valodā. Citiem vārdiem sakot, skola bērniem ir obligāta, bet valodas vide tajā bieži ir nepilnīga vai pat pretrunīga integrācijas mērķiem.
Līdzīgu ainu iezīmē arī Rīgas 25. vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Sandra Deksne. Viņa stāsta par Lukjanu, ukraiņu skolēnu, kurš trīs gadus mācījies viņu vidusskolā. “Kad puisis iestājās vidusskolā, pilnīgi neko nesaprata latviski. Es viņam tulkoju matemātikas uzdevumus,” atceras Deksne. Pirmajā gadā skolēns kopā ar klasesbiedriem veidojis projektus, bieži bijis ideju autors. 11. klases latviešu valodas eksāmenā viņš sākotnēji ieguvis 47 %, bet, nolemjot turpināt mācības Latvijā, to atkārtoti kārtojis izlaiduma klasē un sasniedzis jau 57 %. “Tas ir viens no retajiem piemēriem, kad cilvēks patiešām ir integrējies Latvijas sabiedrībā,” atzīst Deksne.
“Pārējie bērni galvenokārt atrod, ar ko runāt krieviski, un dzīvo savā burbulī. Mūsu skolas vide ļoti nokrieviskojās – nāca bērni no bijušajām mazākumtautību skolām. Tagad pie mums nāk arī ukraiņi, kam Latvijas skolas apmeklēšana ir obligāta. Un tā bērni izvēlas nišu, kurā vieglāk komunicēt,” viņa konstatē. Kā piemēru Deksne min 7. klasi – tajā mācās ukraiņu bērns, bet ar viņu klasesbiedri runā krieviski. Arī kontroldarbi tiek pielāgoti valodas prasmes līmenim, it īpaši latviešu valodā.
Deksne uzskata, ka vēlme kārtot latviešu valodas eksāmenu ir atkarīga no skolēna turpmākajiem plāniem: “Ja cilvēks grib turpināt studijas Latvijā kā Lukjans, loģiski, šis eksāmens ir jākārto. Bet mans viedoklis – tas sākums nav pareizs. Mums būtu vajadzīgs gads, kurā bērni apgūtu tikai latviešu valodu.”
Marija apmeklē skolu, kurā lielākā daļa skolēnu ir no mazākumtautību ģimenēm. Jauniete piekrīt, ka latviska vide varētu palīdzēt apgūt valodu. Taču stundas sākas pulksten astoņos un beidzas pēc četriem pēcpusdienā, pēc tam ir privātstundas, mājasdarbi, kas svešvalodā aizņem krietni ilgāku laiku, gatavošanās eksāmeniem un atpūta. “Ja ir latviska vide, tas palīdz [integrēties], bet tik un tā tam vajag laiku. Šeit bērni eksāmeniem gatavojas no 1. klases. Man ir bijuši tikai divi gadi.”
Literatūra, ironija, metaforas - valodas prasmju pārbaude centralizētajā eksāmenā
Latviešu valodas eksāmenu uzdevumos paredzēts darbs ar literatūras un publicistikas tekstiem, kā arī to interpretācija. Tā vienā no OL mutvārdu eksāmena biļetēm skolēni analizē rakstnieces Gundegas Repšes eseju Vientulības ekspansija – pārdomu tekstu par surogātcilvēcību jeb neīstām cilvēcības un dzīves formām, ko rada sarunu šovi, realitātes televīzija un saziņa tiešsaistē. Vēl vienā biļetē skolēniem jāanalizē rakstnieces Dagnijas Dreikas esejas Index librorum prohibitorum (Aizliegto grāmatu saraksts) fragments. Autore pirmajā personā runā par savu iekšējo cenzūru – grāmatām, kuras, viņasprāt, nemaz nevajadzētu lasīt vai kurām nevajadzētu pat eksistēt: “tukšiem biznesa projektiem iespaidīgos vākos”, “tukšvārdīgām grāmatu mūmijām”, “krāsainiem tirgotāju prospektiem un reklāmu saišķiem”. Valoda šajā esejā ir ironiska un tēlaina: lasītājs sastop “niekkalbjus”, “bezseguma godkāri”, “nolīgtu slavinātāju ordas”, “baciļus starp lappusēm”, “grāmattārpu, kas nošķaudās”. Skolēnam pēc fragmenta izlasīšanas ir jāveido 3–4 minūšu gara runa, atbildot uz eksāmena biļetes jautājumiem. Tas nozīmē, ka ir jāspēj spontāni un pietiekami brīvi runāt par sarežģītu un stilistiski piesātinātu tekstu.
Latvijas vidusskolās valsts valodas centralizētais eksāmens pēc sarežģītības pakāpes atbilst C līmenim, ko apstiprina Valsts Izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle: “Eksāmenā tiek pārbaudīta latviešu valoda kā mācību valodu. Tas nozīmē, ka tas ir C2 līmenis, C1 līmenis – C līmenis.”
Eiropas Padomes 2001. gada izdevumā Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, novērtēšana (angl. Common European Framework of Reference for Languages: Learning, Teaching, Assessment; CEFR) definēts valodas apguves C1 līmenis: spēj saprast plašu, sarežģītu un garu tekstu, kā arī izprast netiešu nozīmi; spēj izteikties brīvi un spontāni, bez liekiem vārdu meklējumiem; spēj elastīgi un efektīvi izmantot valodu sociālos, akadēmiskos un profesionālos nolūkos; spēj veidot skaidrus, labi strukturētus un detalizētus tekstus par sarežģītām tēmām, demonstrējot dažādus teksta organizācijas paņēmienus un saistītājvārdus.
No latviešu valodas eksāmena pirmajā gadā tiek atbrīvoti tikai kara bēgļi, jo viņi Latvijā ieradušies piespiedu kārtā, tādēļ pirmais gads tiek atvēlēts latviešu valodas apguvei, atgādina Špūle. Ja prasīto līmeni gada laikā sasniegt neizdodas, skolēns mācības turpina vēl vienu gadu tajā pašā klasē, lai vispirms nostiprinātu valodas prasmes. Špūle uzsver, ka tā nav unikāla prakse, līdzīgā situācijā nonāk arī Latvijas iedzīvotāji, kuri pārceļas uz citām valstīm: “Latvijas jaunieši, kas aizbrauc uz Vāciju, paliek uz otru gadu vienā klasē, lai vispirms iemācītos valodu.” “Jāatceras, ka Latvijā vidējā izglītība nav obligāta. Viņš [ukrainis] šo izglītību izvēlas apzināti: grib to iegūt, grib būt inteliģents, lai pēc tam varētu studēt tālāk. Līdz ar to arī valodas prasību latiņa šajā posmā ir augstāka,” norāda Špūle.
Tajā pašā laikā Latvijas augstskolās jau šobrīd ir vairākas studiju programmas angļu valodā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas un zobārstniecības programmas, Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programma Law and Diplomacy, Latvijas Universitātes uzņēmējdarbības vadības bakalaura programma, kā arī vairākas bakalaura programmas Rīgas Tehniskajā universitātē. Tādējādi valsts valodas eksāmens nav interpretējams kā obligāts priekšnoteikums augstākās izglītības uzsākšanai Latvijā.
Valsts Izglītības attīstības aģentūras eksperts Špūle tomēr noraida ideju, ko izteica arī Marija, ka Ukrainas bēgļu bērni varētu kārtot alternatīvu latviešu valodas eksāmenu – zemākā līmenī: “Mums ir standarts, kas ir jāapgūst, jo standarta prasības ir standarta prasības. Kā es varu iedot izglītību [..] viņam [ukrainim] dokumentā būs rakstīts, ka viņš Latvijā ir mācījies. Latvijā nav dažādu līmeņu diplomu.” Špūle uzsver, ka eksāmens ir nokārtots, ja ir sasniegts 20 % slieksnis, turklāt, ja skolēns lasa tekstus un spēj kaut minimāli runāt, tad sasniegt vismaz šādu rezultātu parasti var bez būtiskām grūtībām. “Vienkārši jānāk, jāpiedalās, jādarbojas,” viņš secina.
Līdzīgu viedokli izsaka Rīgas Stradiņa universitātes docente, sociolingviste Dite Liepa: “Šis eksāmens, protams, netika veidots ukraiņu skolēniem. Tajā pašā laikā pieredzes ir bijušas ļoti dažādas. Es mācīju latviešu valodu Ukrainas jauniešiem, kuri bija atbraukuši uz Latviju, un varu teikt – scenāriji atšķīrās ļoti krasi. Bija tādi, kuriem bija ļoti grūti un kuri sākumā nesaprata gandrīz neko, kas ir pilnīgi normāli, ja cilvēks par latviešu valodu iepriekš neko nav dzirdējis. Tāpēc daudzi izvēlējās pabeigt vidusskolu Ukrainā attālināti. Daži skolēni gada laikā apguva sarunvalodu, sāka runāt ar klasesbiedriem, izmantoja papildu atbalstu un tomēr spēja šo eksāmenu nokārtot.”
Liepa min vēl vienu faktoru: ne visi jaunieši Latviju redz kā galamērķi. “Būsim tomēr godīgi – daudzi Ukrainas jaunieši Latviju izmanto kā pagaidu posmu. Ne visi, protams, bet man zināms, ka viens aizbrauca studēt uz Norvēģiju, viens uz Vāciju, viens uz Itāliju, jo tur jau dzīvoja radinieki. Viņi meklē starptautiskas iespējas un bieži vairāk koncentrējas uz angļu valodu,” uzsver Liepa. Tomēr tie, kuri plāno palikt Latvijā, apzināti iegulda latviešu valodas apguvē. Vienlaikus valodniece uzsver, ka standarts īpašas atlaides neparedz, jo tas būtu netaisnīgi pret pārējiem. Tāpēc, pēc Liepas domām, atklāts paliek jautājums – līdz kādam līmenim prasības vispār drīkst pazemināt? Un šis jautājums nav tikai par bēgļu situāciju.
“Man katrā grupā [universitātē] ir tādi cilvēki, par kuriem es brīnos – viņiem nepatīk runāt, un viņi raksta ar elementārām kļūdām: ekanomika, alkahols, kaut arī mēs lekcijās mācījāmies pareizrakstību. Nu, un vai tas, ko es daru kā docētāja, vispār atbilst augstskolas līmenim? Bet saprotu, ka nevaru celt latiņu un sākt, piemēram, otrajā kursā ar stilistiku, ja man ir cilvēki, kas neprot rakstīt elementārus vārdus,” prasību un reālo zināšanu atšķirības ieskicē Liepa.
Patvēruma meklētāju bērnu atbalsta trūkums izglītības procesā
Latvija vēsturiski ir uzņēmusi salīdzinoši maz patvēruma meklētāju – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2025. gada dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā saņemti ap 2520 iesniegumu, bet pirms tam – mazāk par 400. Vienlaikus tiesiskais ietvars šajā periodā ir mainījies: līdz 2010. gadam trešo valstu pilsoņu bērniem ar termiņuzturēšanās atļauju nebija nodrošinātas tiesības uz bezmaksas obligāto izglītību, taču 2010. gadā Izglītības likuma grozījumi šīs tiesības paplašināja, uzliekot pienākumu nodrošināt izglītības pieejamību un mazināt diskriminācijas riskus.
Tomēr dažādos pētījumus norādīts, ka likuma maiņa pati par sevi automātiski nenozīmē kvalitatīvu iekļaušanu. Domnīcas Providus 2011. gada pētījumā Ierobežojumi imigrantu bērnu tiesībām Latvijā secināts, ka Latvijā joprojām trūkst sistemātiskas pieejas ieceļotāju bērnu iekļaušanai latviešu valodas izglītības vidē. Eurydice, Eiropas Komisijas izglītības politikas informācijas tīkls, kas analizē izglītības sistēmas Eiropas valstīs, 2019. gada ziņojumā par migrantu skolēnu integrāciju Eiropas skolās min Latviju (tāpat arī Čehiju, Slovākiju, Skotiju un Melnkalni) kā valsti, kur jauniebraucēji pārsvarā tiek iekļauti parastajās klasēs visās stundās, nenodrošinot sagatavošanas klases vai mērķtiecīgu atbalstu valsts valodas apguvei.
Latvijas sniegumu imigrantu izglītības jomā ļauj novērtēt instruments – migrantu integrācijas politikas indekss (angl. Migrant Integration Policy Index – MIPEX), kas mēra politiku, kā migranti tiek integrēti valstīs (tostarp ES dalībvalstīs) sešos kontinentos. 2019. gadā Latvijai šis indekss bija kritiski zems – vien 26 punkti no 100. Arī 2025. gadā šis indekss nebija mainījies. Zemais rezultāts tiek skaidrots ar sistemātisku atbalsta trūkumu jauniebraucēju bērniem un skolotāju nepietiekamām prasmēm darbam starpkultūru vidē. Tāpēc Latvijas valstij ir ieteikts izveidot institucionalizētu un mērķtiecīgu imigrantu atbalsta sistēmu – gan latviešu valodas apguvei, gan skolēnu vajadzību izvērtēšanai.
Imigrantiem ir paredzēti latviešu valodas apguves kursi. Latvijas Republikas Kultūras ministrijas preses dienests norāda, ka no 2014. līdz 2020. gadam 36 Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (angl. Asylum, Migration and Integration Fund – AMIF, 2021–2027) projekti sniedza atbalstu vairāk nekā 4600 trešo valstu pilsoņiem, piedāvājot latviešu valodas bezmaksas kursus un konsultācijas. Taču pat tad, ja kursi formāli pastāvēja, tie bieži vien nebija pieejami. Organizācijas Friedrich-EbertStiftung pārskatā Russian Speakers in Latvia (tulkojot latv., Krievu valodā runājošie Latvijā; autore: A. Lāce), kas balstīts uz Šūpules, Bebrišas un Kļaves 2014. gada pētījumu Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze, norādīts, ka bezmaksas latviešu valodas grupas piepildījās dažu stundu laikā. Kā norāda Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (angl. United Nations High Commissioner for Refugees – UNHCR) dokumentā Bēgļu integrācija Latvijā. Līdzdalība un pilnvaru piešķiršana (angl. Integration of refugees in Latvia Participation and Empowerment), daļa kursu notika tikai latviešu vai krievu valodā, kas tādējādi ievērojamu potenciālo dalībnieku skaitu izslēdza jau pašā sākumā. Dokumentā arī minēts, ka piedāvātās programmas lielākoties bija vērstas uz A1–A2 līmeņa valodas apguvi, skaidri nenorādot ceļu, kā sasniegt B1 un augstāku līmeni, kas nepieciešams naturalizācijai. Savukārt valsts valodas eksāmens prasību ziņā paredz augstāko līmeni – akadēmiskas valodas lietojumu.
Kā informē Izglītības un zinātnes ministrija, lai atvieglotu eksāmenu kārtošanu, tiek īstenoti vairāki atbalsta pasākumi. Tajos ietilpst sagatavošanās nodarbības, 30–50 % pagarināts eksāmena laiks, iespēja izmantot vārdnīcu un 9. klasē – mutvārdu daļā runāt iepriekš saskaņotu runu.
Vienlaikus tiek īstenoti arī dažādi pasākumi ārpus mācību stundām. Piemēram, no valsts budžeta finansētā programma Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem – 5–16 gadus veciem bērniem un 16–18 gadus veciem jauniešiem – reģionos tiek nodrošināta 50–120 akadēmisko stundu latviešu valodas apguve (līdz 30.11.2025.) nevalstiskajās organizācijās. Pašvaldībās notiek bērnu un jauniešu dienas, ir pieejamas diennakts nometnes, kurās tiek sniegts psihoemocionāls atbalsts un latviešu valodas apmācības (līdz 01.11.2025.), kā arī pieejami neformālās izglītības pasākumi – radošās darbnīcas, interešu izglītības nodarbības, ekskursijas, talkas un kultūras pasākumu apmeklējumi –, kuros latviešu valoda tiek praktizēta ārpus mācību stundām (līdz 01.12.2025.). Šos pasākumus organizē projektu veidā, kas nozīmē, ka tie ir atkarīgi no konkrēta finansējuma un tiem ir skaidri noteikts beigu datums.
Realitātē ļoti daudz ko nosaka cilvēkfaktors. “Man stāstīja piemērus no Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, kur latviešu valodas skolotāji katru dienu sēdēja pēc stundām un skaidroja mācību vielu. Sēdēja, tulkoja, skolotājam pretī bija ļoti motivēts bērns, un viņam izdevās skolu pabeigt. Klasē bija viens vai divi bēgļi. Ja skolotājam klasē ir desmit bērni, kam papildus jāvelta laiks, tad ejiet un atrodiet desmit sirdscilvēkus – skolotājus, kas sēdētu un darītu to ārpus apmaksātā laika,” uzsver Liepa.
Latvijas vidusskolās valsts valodas centralizētais eksāmens pēc sarežģītības pakāpes atbilst C līmenim, ko apstiprina Valsts Izglītības attīstības aģentūras pārstāvis.
Latviešu valoda kā valsts valoda un integrācijas pamats šajā rakstā netiek apšaubīta. Jautājums ir cits: cik ātri un kādā līmenī to var pamatoti prasīt cilvēkiem, kuri ieradušies kara apstākļos no citas valsts un izglītības sistēmas? Pretējā gadījumā valoda no integrācijas instrumenta riskē kļūt par filtru, kas nošķir tos, kuriem ir laiks, resursi un pareizā vide, no tiem, kuri šeit ieradušies ar kara koferi un diezgan ātri saskārušies ar sistēmas radīto dilemmu – ātri integrēties vai braukt prom.
Žurnāls Inquisitio augstskolas paspārnē iznāk jau kopš 2015. gada. Kā norādījusi tā galvenā redaktore, RSU prof. Anda Rožukalne, Inquisitio ir kā treniņpoligons jaunajiem žurnālistikas censoņiem, kuru vārdus kādudien redzēsim Latvijas rakstošajos un raidošajos medijos. Žurnāla dizainu un maketu veidojis Egils Turss.
