Pieci bērni, viena mīloša mamma
Lāsma dzīvo Ķekavas novadā, Dzērumos. Viņa ir lepna piecu bērnu māmiņa un neslēpj, ka vienmēr ir gribējusi vairāk nekā vienu bērnu, taču nebija gaidījusi, ka dzīvei plānā būs pieci. Lielākie bērni jau ir patstāvīgi un darba dienās dodas uz skolu vai bērnudārzu, ikdiena pārsvarā tiek pavadīta ar jaunāko, kurš ir tikai gadu un septiņus mēnešus vecs un mammai blakus ir ik uz stūra. Lāsma uzskata, ka lielā vecuma starpība starp bērniem ir bijis liels atspaids. “Man nav grūtāk kā jebkurai citai māmiņai. Es pat apbrīnoju tās, kuras audzina vairākus bērnus gandrīz vienā vecumā,” viņa saka. Lāsma ir laimīga un ne par ko nemainītu savu dzīvi. Viņa uzsver, ka ikdienas haoss un bērnu smiekli mājās rada īpašu siltumu.
Laura Luīze Šimfa, Lizete Lasmane, Studentu medijs Skaļāk
Mazās rociņas vienmēr ir blakus - gatavas gan palīdzēt, gan sastrādāt kādu nedarbu.
Lāsmai vienmēr ir paticis gleznot, un viņa šajā aizrautībā rod ne tikai prieku, bet arī veidu, kā izpaust sevi un atslēgties no ikdienas rūpēm. Viņa uzskata, ka līdzsvars starp mātes lomu un personīgajiem hobijiem ir ļoti svarīgs: “Pirmais pusotrs līdz divi gadi it kā tiek norakstīti, jo bērns ir maziņš, bet ir svarīgi nepazaudēt sevi un savas intereses,” viņa saka.
Lāsma atzīst, ka viņai ir paveicies ar vīru, kurš ir ne tikai ģimenes finansiālais balsts, bet arī aktīvi iesaistās ģimenes dzīvē, bieži vien dodot viņai iespēju izrauties ārpus mājas, lai veltītu laiku sev. “Ir tik svarīgi, ka varu paļauties uz viņu un kādu brīdi būt vienkārši es pati, ne tikai mamma,” viņa piebilst.
Lai arī mātes loma viņai šobrīd ir prioritāte, Lāsma domā arī par atgriešanos darbā, kādu dienu viņa noteikti atgriezīsies, bet pagaidām vēl nezina, kur un kad tas būs. Viņa tic, ka viss notiks savā laikā un ka ir svarīgi neuzspiest sev stingrus termiņus, bet gan ļaut lietām ritēt savu gaitu.
Sarunā ar Lāsmu pieskārāmies tēmai par stereotipiem un aizspriedumiem, ar ko sastopas daudzbērnu ģimenes. Bieži tās tiek uzlūkotas kā trūcīgas jeb finansiāli nestabilas, vai arī nespējīgas visiem bērniem nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi. Taču Lāsma uzskata, ka vienīgā atšķirība ir tā, ka ir daudz bērnu. Diemžēl nelabvēlīga var būt jebkura ģimene, mīlestība un atbildība nemainās no bērnu skaita. Lāsma ar lepnumu saka: “Visa ir vairāk- vairāk apskāvienu, vairāk mīlestības, vairāk jautrības!”
Izgājām pastaigā pa mežu. Lāsma saka, ka šādā laikā (Ir bijis pirmais sniegs, nokusis un viss ir dubļos) labprāt paliktu mājās vai dzīvotu Rīgā, kur ir asfaltēti celiņi, bet turēt bērnu istabā arī nevar. Pēc pastaigas sapratu, par ko Lāsma runā- ratiņus grūti izstumt pa dubļaino ceļu, mazais līdz ausīm viss dubļos. Neskatoties ne uz ko, pastaiga bija burvīga - mežs, svaigs gaiss!
Jaunākais saturs



