Skip to main content

Koka ģēnijs Aļģirds

vizuāli stāsti

Kokgriezumu meistars Aļģirds sākotnēji bijis metāla mākslinieks. Kad metāla bļodas no modes izgājušas, viņš ķēries pie koka.  

Amanda Ozola, Elizabete Misgirda, Enija Kate Šmite, Toms Daniels Raģelis, Studentu medijs Skaļāk

algirdas.jpg

"Aļģirds (Algirdas) Peculevičs - tas ir klasisks lietuviešu vārds, to neizdomāju es, to man deva vecāki, bet ar tādu vārdu ir bijis godājams lietuviešu kņazs."

berniba.jpg

"Kā jau laukos - seši kilometri ceļā, vasarā ar riteni, ziemā ar slēpēm. Tad seši kilometri bērnam bija nieks. Atnākot uz skolu, viss esi slapjšs, piekusis, mazliet atpūtas un jau jāmācās. Nebija tā kā tagad - gribi ej, gribi neej. Mācījos gan labi, divnieku nebija. Vidusskolā nodarbojos arī ar izšūšanu. Vēlāk pārvācos uz Rīgu, jo laukos nebija ko darīt. Mācījos dzelzceļa skolā, tad armijā un viss."

Algirdassieva.jpg

Aļģirds ar sievu iepazinies ar paziņu palīdzību. Viņa saka: "Ir labi, ka vīrs prot visu darīt pats, šo skapi pats, krēslus, kumodes, visu, visu pats. Vakarā viņam vajag padomāt. Es pienāku un jautāju - ko tu dari? Viņš man atbild – domāju. Viss, traucēt nevar, viņš domā. Esmu, protams, dusmojusies, ka viņš ilgi strādā, taču pateikšu visu ko domāju - patīk, nepatīk, bet pusstunda un viss labi, mums nav tā, ka mēs apvainotos un nerunātu."

gimene.jpg

"Mana mamma bija īsta rokdarbniece. Viņa izšuva un auda skaistus galdautus, taču strādāja mazā lauku veikalā. Es skatījos un nesapratu, kā to var izdarīt. Laikam kaut kas tika mantots no viņas. Mans tēvs bija kolhoza priekšsēdētājs, vēl man ir trīs gadus jaunāks brālis, taču viņš ar rokdarbiem nenodarbojas. Man ir sieva, dēls, un divas meitas, kā arī mazbērni, savā dzīvē neko negribētu mainīt."

medibas.jpg

"Ieroci pirmo reizi rokās turēju, kad man bija divpadsmit gadu. Draugs, kas dzīvoja kaimiņos, pārvācās uz Rīgu un ieroci atdeva man. Pirmais medījums bija lapsa. Brālis padomju laikos bija šoferis ministrijā, un kopā ar ministriju brauca medībās, ņēma līdzi arī mani."

dienests.jpg

"Dienests bija grūti seši mēneši Vidusjūrā, 1972. gadā. Spilgtākā atmiņa ir no dienas, kad angļu lidmašīnu pārvadātājkuģis ietriecās mūsu kaimiņu kuģī, un mēs palīdzējām glābt jūrniekus. Kad notika trieciens, bija vakara pārbaude un visi bija uz klāja, tāpēc visi iekrita aukstā jūrā."

 

Jaunākais saturs