Skip to main content

Karlīna dejo

vizuāli stāsti

“Iekšēji dejoju ar poker face un no tā kaifoju.”

Karlīnai ir 19 gadi. Viņa ir pabeigusi Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmu un, absolvējot skolu, plānoja turpināt attīstīties nozarē ārzemēs, taču tas neizdevās. Karlīna par to ļoti pārdzīvoja, bet ar laiku saprata, ka ir daudz gadu priekšā, lai piepildītu savus sapņus.

Enija Enkuzena, Līva Kalpiša, Daniela Bebriša, Līna Leimane un Tīna Terinka, Studentu medijs Skaļāk

Karlīna nevar stāvēt uz vietas. Pat ja nedejo, viņa turpina virzīties uz priekšu un pilnveidoties citās dzīves sfērās. Deja viņai ir devusi disciplīnu, izturību un spēju pieņemt neveiksmes. Tas, ko viņa ir ieguldījusi, nav pazudis - darbs atspoguļojas viņas attieksmē, izvēlēs un veidā, kā viņa turpina strādāt.

IMG_0007.JPGIMG_0087.JPGIMG_0095.JPGIMG_0127.JPGIMG_0147.JPGIMG_0158.JPGIMG_0165.JPGIMG_0168.JPG

“Uz skatuves nedejoju citiem cilvēkiem, es dejoju sev.”

IMG_0781.JPGIMG_0722.JPGIMG_0724.JPG

Karlīna ar savu kaķi Dūmiņu.

Viņa atzīst to, ka šis brīdis, kad dzīve piespieda apstāties no nebeidzamās ikdienas steigas, ir nācis Karlīnai tikai par labu. Viņa saka ka ir “piezemējusies” – iemācījusies būt klātesoša, nepazust haosā.

IMG_6274 copy.jpgIMG_6288 copy.jpgIMG_6295 copy.jpgIMG_6426 copy.jpg

Šī ir mīlestības vēstule visiem jauniešiem, kuri jūtas nokavējuši, apmaldījušies vai apstājušies starp “vēl ne” un “vairs ne”. Katrai stundai, ko ieguldi lietā, ko tu mīli, ir jēga, un tas nekur nepazūd. Dzīve nebeidzas ar vienu “nē”, galvenais ir tas, kā tu izvēlēsies turpināt. Ir jāturpina.