Kas kopīgs laikmetīgajai mākslai un fotogrāfijai?

Vai esi bijis situācijā, kad grasies bildēt kādu performanci, bet jūti, ka kāds piebaksta pie pleca? Tas ir uzraugs vai galerijas saimnieks, kas lūdz izslēgt kameru, jo fotografēt nav atļauts.

Kristīne Loginova, Studentu medijs Skaļāk

Fotogrāfija ir vienīgais veids, kā saglabāt atmiņas par notikušo. Lietišķās mākslas darbiem, kas izstādīti apskatei, fotografēšanas ierobežojumu nav. Tu droši vari stāvēt garajā rindā Luvrā, lai savā ierīcē iemūžinātu Monu Lizu, taču apmeklējot izrādes vai performances, fotografēt vari vien tad, ja esi kultūras žurnālists ar īpašu atļauju.

Pavasarī devos uz laikmetīgās mākslas telpu “M Darbnīca”,  kur norisinājās izstāde "Saprāts".  Aplūkoju mākslas darbus un bijīgi ar kameru rokās ķēru interesantus mirkļus.

Mani aizrāva gan eksponētie darbi, gan auditorija, kas ieradās uz atklāšanu.  Šī pasākuma “odziņa” bija performance. To gan bildēt neatļāvos, jo telpā valdīja tumsa, es negribēju traucēt pārējiem apmeklētājiem. Pēc iepriekšējās reizes, kad saņēmu aizrādījumu, nebiju droša, vai drīkstu fotografēt bez saskaņošanas. Pēc pieredzētā sapratu, cik nozīmīgs ir kultūras žurnālistu darbs. Tas kādu informāciju viņi ietērpj attēlos, ietekmē auditorijas apmeklējumu.

Termins laikmetīgā māksla bieži tiek attiecināts uz dažādām inovatīvām, iepriekš neredzētām tehnikām, piemēram instalācijām, ķermeņa mākslu, arī skulptūrām. Tā var aktualizēt sabiedrībā nozīmīgas tēmas, vai vienkārši atspoguļot mākslinieka personīgos pārdzīvojumus. Laikmetīgās kultūras notikumiem un norisēm ir svarīga dokumentācija un fiksācija. Nereti tieši žurnālistu bildes ir vienīgais vizuālais avots no pasākuma. Tās tiek izmantotas, lai papildinātu savu rakstu un dotu skatītajam ieskatu kultūras notikumos.

Attīstoties radošajiem izteiksmes veidiem, fotogrāfija no vizuāla komunikācijas līdzekļa pārtop par mākslas darbu. Tas ir komunikācijas instruments, kas sniedz informāciju, taču tajā pašā laikā pieļauj skatītāja interpretāciju. Arvien vairāk kultūras žurnālistu savas fotogrāfijas izstāda galerijās. Digitālajā laikmetā fotogrāfija ir pieejama teju visos medijos un platformās, taču mākslas galerijā izstādītiem darbiem ir pievienotā vērtība un unikalitāte.  Mākslas galerijas un izstādes sniedz iespēju redzēt fotogrāfiju maksimāli tuvu tās oriģinālam. Mūsdienu modernisma fotogrāfijas iekļauj virkni dažādu komunikācijas elementu, kas veido spēcīgu koncepciju. Svarīgāk par pašu darbu ir tas, kādus jautājumus tas rada skatītāja prātā.

Laikmetīgās mākslas un kultūras izteiksmes veidi ir saistīti ar sajūtām, ko auditorija pieredz reālajā laikā. Šīm norisēm ir raksturīga personīga atmosfēra, kas tiek nodota sajūtu līmenī ar maņu palīdzību.  Fotogrāfija ir atmiņu starpnieks, kas papildina iepriekš gūto pieredzi.

Laikmetīgās mākslas izpausmēm ir svarīga auditorijas klātesamība. Fotogrāfija ir tas mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kas kalpo gan kā informācijas nesējs, gan mākslas darba papildinājums. Dodoties uz mākslas galeriju, vari fotografēt izstādītos darbus, taču performances labāk baudīt, ļaujoties mirklim reālajā laikā telpā.