Recenzija. Filma “Nicinājums”

Lieliska iespēja bija noskatīties franču režisora Jean-Luc Godard filmu “Le Mépris” kinoteātrī Splendid Palace. Galvenajās lomās – bez šaubām seksa simbols Briggite Bardot viņas valdzinošais šarms neatstāj vienaldzīgus pat skeptiskāko skatītāju. Nemaz nerunājot par Dienvidfrancijas skaistajām dabas ainavām. Tirkīzzila jūra, greznas klintis un pāri visam romantisma pilnā franču valoda, kas jau liek aizpeldēt tālā, tālā sapņu mākonī un iemīlēties pat ja valoda nav saprotama. Kino darbība risinājās tālajā 1963. gadā ar tā laika modes stilu, frizūru, grimu un mašīnām, dzīvokļu iekārtojumu. Režisora rokraksts - kadrā iekļauta balta, sarkana, zila, dzeltena - rūpīgi komponētas krāsas, Francijas karoga krasas, pārējās paspilgtināja atlikušās vietas nozīmi - sarkanais kabriolets, kurš piederēja amerikāņu producentam un dzeltenā sekretāres jaciņa, tos kadrus es paspēju nofiksēt pāris reizes. Filmas tēmā - mūžīga un nemirstīgā mīlestība. Divi mīlnieki (vīrs sekretārs Pols un sieva Kamilla) kā kaķis ar peli spēlējās uzdodot viens otram jautājumus – “ Tu mani mīli? Kāpēc vairs nemīli?Vakar vēl taču mīlēji? Es Tevi nicinu!’’ Lielāko daļu darbība risinās laulāto draugu dzīvoklī, kurš vēl nav izmaksāts, bet vīra Pola iespējai, nopelnīt, uzrakstot labu scenāriju amerikāņu producentam, var nest darba augļus un par nopelnīto naudu iegūt dzīvokli savā īpašumā. Dzīvokli, kuru Kamilla tik ļoti iemīlējusi. Godīgi sakot tēmas - Tu mani mīli cilāšana nogurdina un kļūst apnicīga, šķiet, ka nekas īsti nenotiek. Filmas noslēgums mani "pieslēdza it kā strāvai", jo patiesībā beidzot notika kaut kas tāds, dēļ kā manas smadzenes pamodās, Kamilla ar amerikāņu producentu šikajā kabrioletā nodomāja visus pamest – vīru, režisoru, filmēšanas laukumu, Franciju un braukt prom uz Romu!

Taču  tālu abi netika. Autokatastrofa ar diviem skaistiem, bet uz mūžu aizmigušiem ķermeņiem. Kā saka - no sava likteņa neaizskriesi. Šo filmu iesaku noskatīties, jo šāda tipa filmas ikdienā reti ir sastopamas, filmā var sajusties neērti, jo nevar īsti saprast, kas notiks un kāds ir stāsta mērķis. Šķiet, ka tā nav realitāte, bet gan fikcija.

Autore Evija Galarovska