Kultūras leģenda. Filmai “2001” - pusgadsimts

Versijas par tuvāku un tālāku nākotni cilvēkus ir aizrāvušas kā senāk, tā arī mūsdienās. Šie minējumi un prognozes nereti saistās ar milzu soļiem zinātnē un sabiedrības uzbūvē un biežāk gan nepiepildās. Dzīvojot šodienā ir interesanti un reizēm amizanti aplūkot, kā to iztēlojāmies gan mēs paši, gan mūsu priekšteči.

Šī gada pavasarī piecdesmit gadu dzimšanas dienu atzīmē prognoze par jau visai sen aizvadīto 2001. gadu - filma, kas vēl joprojām tiek atzīmēta kā viens no labākajiem darbiem visā kinematogrāfijas vēsturē. Amerikāņu kinorežisora Stenlija Kubrika darbs "2001: Kosmosa odiseja" skatīt kārajai publikai pirmo reizi piedāvāts 1968. gada pirmajā pusē. Filma veidota, balstoties uz rakstnieka Artūra Klārka īso stāstu motīviem. Tā stāsta par cilvēces attīstības lūzuma punktiem, īpašu uzmanību veltot notikumiem nākotnē, kad cilvēki aktīvi pēta un apdzīvo Saules sistēmu.

Filmas cienījamais vecums nav šķērslis, lai diskusijas par tajā izmantotajiem simboliem, dažādiem vēstījumiem un to nozīmēm turpinātos arī mūsdienās.

Pareģojumi, kas vēl var piepildīties

Skatoties “2001” (tā filmas nosaukums nereti tiek saīsināts), ir interesanti aizdomāties par to, cik sen filma tapusi un kādas tehnoloģijas tajā laikā bijušas pieejamas. Kamēr, piemēram, Latvijas teritorijā 1968. gadā sāka translēt krāsu televīzijas pārraides, tikmēr Stenlijs Kubriks bija apņēmības pilns vizualizēt pasauli pēc 33 gadiem. Kosmosa izpēte attiecīgajā laika periodā bija visai aktuāls temats, kas nepārtraukti attīstījās - ASV un PSRS aukstais karš bija motivācija izdarīt ātrāk un labāk, nekā pretiniekiem, un tābrīža situācija ļāva spriest, ka atklājumi un attīstība turpināsies. Jāatzīst, ka arvien neesam attaisnojuši filmā radītās cerības un ārpus zemes atmosfēras savu ikdienu aizvada krietni mazāk cilvēku, kā redzam ekrānā.

Kosmosa attēlojums un filmas specefekti neatpaliek no mūsdienu zinātniskās fantastikas darbu estētikas, tāpēc Kubriku mēdz piesaukt arī kā iespējamu līdzdalībnieku Apollo 11 misijas liecību falsificēšanā (Chiasson 2018).

Visai nepatīkamu sajūtu rada mākslīgā intelekta un tehnoloģiju attīstības sižeta līnija – lai arī 2001. gadā attīstība vēl nebija tik ievērojama, taču šobrīd varam apzināties, ka arī mūsu ikdienu papildina viedpalīgi, ar kuriem sarunājamies, arī mēs kontaktējamies ar līdzcilvēkiem, izmantojot videozvanu iespējas un dažādas citas ierīces ir neatņemama katras dienas sastāvdaļa. Mākslīgā intelekta pārlieka attīstība un vēršanās pret cilvēku ir viena no filmā atrunātajām tēmām, kas ir aktuāla arī cilvēkiem, kam šobrīd patīk spekulēt par nākotni uz mūsu planētas. Iespējams, ne tik tieši un ļauni kā tas notiek filmā, taču arī viedierīču cienītāju dzīves var tikt krietni pabojātas, piemēram, mazinoties privātumam. Piedzīvot mirkli, kad mākslīgais intelekts līdzīgi kā filmā nolemj pārtraukt cilvēka dzīvību, būtu briesmīgi - sabiedrības dzīve kļūtu par paranoju, bēgot no pašu radītajiem un gribētajiem priekšmetiem.

Kā būtu, ja šī filma taptu mūsdienās?

Iespējams, tā kinoteātros-multipleksos izbaudītu vien auditorijas ar mazāku ekrānu izmēru un sēdvietu skaitu. Šodienas kinoapmeklētājam, kas ieradies uz filmu un ar popkorna turzu gaida viegli uztveramu izklaidi, var šķist par grūtu skatīties vairāk nekā divarpus stundas garu darbu, kas liek domāt, nepaskaidro atspoguļotos notikumus, kā arī piedāvā simbolisku un mierīgu naratīvu, ik sekundi asi neattīstot notikumus. Mūsdienās, kad saturs medijos tiek veidots arvien īsākos un kodolīgākos formātos, “parastā” kino apmeklētāja uzmanības noturēšanai droši vien būtu jāizvēlas dinamiskāka notikumu risināšana.

Filmas specefekti droši vien būtu krietni vien iespaidīgāki, taču arī šobrīd tos nevajadzētu uzskatīt par mazsvarīgiem, īpaši apzinoties, ka kamera fiksējusi reāli notiekošo, nevis to pēcapstrādē pievienojusi datorgrafiķu grupa. 1969. gadā “2001: Kosmosa odiseja” pelnīti saņēma Amerikas kinoakadēmijas balvu jeb Oskaru par labākajiem vizuālajiem efektiem. Cilvēki, kas bijuši klāt filmēšanas laukumā atzīmē, ka Stenlijs Kubriks meklējis nestandarta risinājumus un izrādījies tajos ģeniāls, apvienojot kameras darbu ar acu apmāniem un pat ēdiena līmēšanu pie dakšiņas kadram, kad astronauts pusdieno kājām gaisā (Hoad 2018).

Filmas panākumi tiek saistīti arī ar apreibinošu vielu lietošanu. Lai arī hipiju ēra filmas iznākšanas laikā jau tuvojās savam noslēgumam, uz kinoteātriem plūda cilvēku straumes LSD, marihuānas un citu psihotropu vielu ietekmē, kas filmas skatīšanos šķietami padarījusi par iespaidīgāku pieredzi. Apzinoties šo faktu, tika pārveidots un papildināts filmas reklāmas plakāts pievienojot raksturojošu teikumu “The ultimate trip” (Chiasson 2018), latviešu valodā tas varētu skanēt kā “galīgais ceļojums” – tas tika attiecināts gan uz ceļojumu laikā un telpā, ko filma piedāvāja izbaudīt, gan narkotisko vielu radītajiem efektiem, kas cilvēkam liek justies kā esot ceļojumā savā galvā. Diez vai mūsdienās saprotot un tiražējot, ka liela daļa konkrētas filmas auditorijas kinoteātri apmeklē aizliegtu substanču ietekmē, šis fakts paliktu bez plašas un satraucošas atgriezeniskās saites medijos.

Dzīve pēc…

Saprotams, pēc filmas lieliskiem panākumiem, seko centieni tos atkārtot. 1984. gadā Kubrika darbs ieguva turpinājumu – Artūra Klārka otrās Kosmosa odisejas daļas ekranizējumu “2010: The year we make contact”, kas neguva tik lielu atpazīstamību un vietu kino teorijas mācību grāmatās. Reizi desmitgadē, kinokritiķiem tiek lūgts apkopot viedokļus un izveidot visu laiku labāko filmu topu – gan 2002., gan 2012. gadā “2001: Kosmosa odiseja” ierindojas šī topa sestajā vietā (bfi.org.uk 2012). Vēl joprojām dažādi tiešsaistes forumi ir piesātināti ar diskusijām par to, kā jāsaprot filmas beigas un tajā izmantotie simboli, ko režisors patiesībā ir gribējis pateikt caur galveno varoņu izteiktajiem vārdiem, cik daļās šī filma ir sadalīta un dažādām citām brīvai interpretācijai pieejamām detaļām. Stenlijs Kubriks ir veicis varenu darbu – licis mazliet aizdomāties un darbināt iztēli katram, kas noskatījies “Kosmosa odiseju”.

Rakstu sagatavoja Arta Rundvalde

Izmantotā literatūra:

bfi.org.uk. 2012. "Critics’ top 100". Critics’ top 100. https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/sightandsoundpoll201…. Pēdējo reizi skatīts: 2018. gada 28. septembrī.

Chiasson, Dan. 2018. "“2001: A Space Odyssey”: What It Means, and How It Was Made". The New Yorker. https://www.newyorker.com/magazine/2018/04/23/2001-a-space-…. Pēdējo reizi skatīts: 2018. gada 27. septembrī.

Hoad, Phil. 2018. "How we made 2001: A Space Odyssey". The Guardian. https://www.theguardian.com/film/2018/mar/12/how-we-made-20…. Pēdējo reizi skatīts: 2018. gada 28. septembrī.