Jauna strādāšanas pieredze vai dzīve bez ienākumiem?

Ārkārtas situācijas radītie ierobežojumi skar arī studentus, kuri apvieno mācības ar darbu. Dažiem tas ir vienīgais peļņas avots. Ir studenti, kas joprojām strādā, vadot un producējot radio raidījumus no mājām, bet tiem, kas nodarbināti viesmīlības un apkalpojošajā sfērā, jāstrādā mazāk stundu vai jādodas atvaļinājumā. RSU studentes Karmena, Dana un Valērija dalījās savos pieredzes stāstos.

Sandra Aleksandra Lode, Marta Dobrovoļska, Studentu medijs Skaļāk

Valerijas Bodendorfas stāsts

Sākumā darbu veikalā ar mācībām nav bijis grūti apvienot, stāsta Valērija: “Man bija tādas maiņas, kurās nostrādāju četras vai piecas stundas darba dienu vakaros vai arī brīvdienās.” Sākoties ārkārtas situācijai, radās problēmas ar darbiniekiem un nācās strādāt daudz vairāk, atzīst Valērija: “Bija brīži, kad ņēmu datoru līdzi, un pārtraukumos pildīju mājasdarbus. Bija maz laika, lai visu nodotu.” Tagad situācija ir mainījusies. “Pašlaik staigājam pa veikalu un gaidām klientus, strādājam mazāk stundu, līdz ar to būs mazāka alga”.

Karmenas Stepanovas stāsts

Lai gan motivācijas kārtot 2.kursa parādus trūkst, Karmenai šobrīd apvienot savu darbu ar studijām nav grūti. Viņa uzskata, ka galvenais ir darīt. Grūtākais šobrīd ir tas, ka strādāšana notiek no mājām.  “Es nevaru satikt kolēģus, taču mums ir sapulces Zoomā, kas kolēģu un komandas sajūtu nemazina.” Pie plusiem Karmena pieskaita to, ka nekur tālu nav jāiet un var iemācīties, kā būt dzīvajā arī attālināti, pierādot, ka mūsdienās ar tehnoloģijām izdarāms diezgan daudz. “Principā esam gatavi jebkam, kas nākotnē varētu notikt!”

Danas Baltuško stāsts

Darbs restorānā “Čili pica” grūtības ar mācību apvienošanu Danai nesagādāja, jo darbalaiks pārsvarā bijis pirmdienās un brīvdienās. Lai gan pašlaik Dana ir atvaļinājumā, daudzi uzņēmumā zaudējuši darbavietu pavisam. Pie pozitīvajām izmaiņām Dana min to, ka cilvēki sākuši rūpēties par savu veselību, vairāk mazgāt un dezinficēt rokas.

Lai ierobežotu COVID-19 izplatību, Latvijas valdība 12.martā izsludināja ārkārtas situāciju. Tas skāra arī studentus. Daudzi  zaudēja darbu pavisam vai uz nenoteiktu laiku. Liela daļa dzīvo neziņā par to, kas būs tālāk, kur ņemt līdzekļus, lai nomaksātu rēķinus un iegādātos ikdienai vajadzīgās preces.