Fotostāsts. Citāda Liepāja
Liepāju pazīstu pavisam nesen. Pirmo reizi ierados Liepāja tieši pirms gada – jūnijā. Kopš tā laika, Liepāja ir kļuvusi īpaši mīļa.
Liepāja, pilsēta jūras krastā, kūrortpilsēta. Vieta, kurā vējš spēj bangot vienā melodijā ar sāļajiem jūras viļņiem. Vieta, kurā jūras smiltis spēlējās spožajā saulē, kutinot atpūtnieku stāvus. Pie Tevis, Liepāja, es mēdzu ciemoties, Tu nekad nepārsteidz ar Rīgas ritmu, tomēr Tev piemīt sava, unikāla sajūta. Liepāja caurstrāvo mākslu, kultūru un jauneklību. Iepazīstot Liepāju, saprotu, ka tā ir ne tikai ostas pilsēta, ne tikai trešā lielākā pilsēta Latvijā, tajā slēpjas savs, citāds šarms, kuru ne vienmēr definē visiem zināmas, modernās jaunbūves. Bieži vien patiesā pilsētas sajūta slēpjas citur - cilvēkos, mazās ielās un aizmirstos pieminekļos.
Kādā lietainā dienā es devos iepazīt Liepājas ielas tuvāk, ieraudzīt to no citas iepriekš nepazītas puses. Dokumentējot pelēkās ielas, vārtrūmes un šalcošo jūru. Dokumentējot Liepāju.
Autore: Katrīna Jurkevica