Ādas ģeogrāfija

Cilvēka āda ir kā karte, kurā pigmentācija, gēni un laiks atstāj savus precīzos ierakstus. Dzimumzīmes – nevi (vienskaitlī  – nevus) – nav tikai sīki punkti; tās ir melanocītu reakcijas uz saules starojumu, iedzimtību un ķermeņa mikrovidi. Mēs dzimumzīmes aplūkojām gan kā bioloģiskus procesus, gan kā vizuālus rakstus, kas veido unikālu ķermeņa topogrāfiju.

Anda Landsberga un Kristena Cīrule-Gulbe, Studentu medijs Skaļāk

Krūškurvja kontinenti

Krūšu virspuse ir viena no saules iemīļotākajām ādas zonām, jo bieži atklāta un pakļauta gaismai. Šeit dzimumzīmes jeb pigmentētie nevi veido izkaisītu rakstu, un katrs no tiem atspoguļo melanocītu reakciju uz saules UV starojumu. Šis mikroskopiskais process kļūst redzams kā zīmējums.

Dzimumzīmēm ir vairāki veidi. Melanocīts ir šūna, kas ražo pigmentu melanīnu – to pašu vielu, kas piešķir krāsu ādai, matiem un acīm.

Punktu kopa uz dienvidiem

Grupētas dzimumzīmes bieži veidojas pēc kopīgas ģenētiskas vai saules izraisītas melanīna aktivizācijas. Šī pigmenta pulcēšanās uz ādas virsmas ir kā šūnu uzvedības horeogrāfija – katra dzimumzīme ir atbildes forma uz vidi, kurā dzīvojam.

 

Koordinātu centrs

Koncentrēts pigments, kas norobežojas skaidrā kontūrā – šī nevus forma ir bieži sastopama. Tās regularitāte, simetrija un vienmērīgā krāsa ir klasisks labdabīga veidojuma piemērs. Medicīna to apraksta detalizēti, taču estētiski – tā ir kā ķermeņa punkts, kur skatiena nozīme apstājas un sākas bioloģiska stabilitāte.

Pigments ir viela, kas piešķir krāsu. Ķermenī pigments atrodas dažādās šūnās un audos un atbild par to, kāda ir mūsu ādas, matu, acu un pat iekšējo orgānu krāsa.
 

Muguras reljefs

Āda kā debesis – dzimumzīmju zvaigznājs ir izkliedēts pāri pleciem un mugurkaula līnijai. Dermatoloģijā šādu veidojumu daudzums tiek uzskatīts par individuālu iezīmi, bieži mantotu. Taču vizuāli tie kļūst par vizītkarti – bioloģisku parakstu, ko nevar nokopēt.
Dermatoloģija ir medicīnas nozare, kas pēta, diagnosticē un ārstē ādas, matu, nagu un gļotādu slimības un stāvokļus.

Izplūdušais ezers

Šī hipopigmentētā plankuma forma var būt iedzimts pigmenta trūkums – piemēram, kā café au lait [no franču val.  – kafija ar pienu] plankums vai viegls nevus depigmentosus. Tas nepievērš uzmanību ar kontrastu, bet tieši ar maigumu un kļūst par organisma klusu epizodi, kas vienkārši pastāv.

Hipopigmentācija nozīmē, ka ir mazāks pigmenta (melanīna) daudzums ādā nekā parasti. “Hipopigmentēts” laukums  – gaišāks ādas pleķītis, salīdzinot ar apkārtējo ādu. Tas ir viegls, bēšs vai gaiši brūns ādas plankums.

Depigmentosus  – pigmenta zudums vai trūkums ādā.

Zīme pie ziemeļu robežas

Dermālais nevus šajā zonā veido tumšāku ēnu starp sejas muskuļiem un uzacu loku. Šī dzimumzīme ir kā stāsts, kas nolasāms no ādas virspuses un pierakstīts nevis ar tintes, bet ar melanīna pigmenta palīdzību.
Dermālais  – attiecas uz dermu – tas ir ādas vidējais slānis.

Kāju ceļi un takas

Dzimumzīmes, kas izkārtotas uz kājas ādas, ir bieži sastopamas iegūtās formas nevi – īpaši zonās, kas laiku pa laikam saskaras ar sauli. Ādas laukums šeit kļūst par telpu, kur satiekas hormonālā attīstība, ultravioletā starojuma ietekme un iedzimtība.

Dzimumzīmju arhitektūra

Šeit redzamas dažādu attīstības posmu pigmentācijas formas: no mazām līdz nedaudz izteiktākām. To dažādība ir kā bioloģisks pulkstenis, kas rāda, kā laiks maina ādas mikrovidi, bet saglabā savdabību.
Mikrovide ir konkrēta, neliela telpa ap šūnām vai audiem, kas ietekmē to funkcijas un uzvedību.

Melanīna karšu paralēles

Simetriski izkaisītas dzimumzīmes norāda uz vienmērīgu melanocītu aktivitāti, iespējams, tā pastiprinās UV ietekmē. Melanīna šūnas šādā gadījumā strādā kā pigmentēti arhitekti, zīmējot savu ģeometriju uz ādas ainavas.

Par autorēm

Anda Landsberga darbojas radošajā vidē starp vizuālo komunikāciju, ceļošanu un fotogrāfiju. Ikdienā viņa strādā ar sociālajiem medijiem un iepakojuma dizaina veidošanu, kur svarīga ir ne tikai estētika, bet arī skaidra sajūta par stāstu, ko nes zīmols. Fotogrāfija viņai ir veids, kā palēnināt tempu un fiksēt pieredzi — īpaši ceļojumos, kur uzmanība tiek vērsta uz vietas noskaņu, gaismu un detaļām, kas bieži paliek nepamanītas.

Kristena Cīrule-Gulbe darbojas mūzikas jomā un paralēli attīsta fotogrāfiju kā savu sirdslietu. Viņa ir mamma, un šī pieredze ir padziļinājusi attiecības ar laiku, klātbūtni un uzmanību pret detaļām. Viņas prakse nepakļaujas vienai formai – darbs notiek starp skaņu, attēlu un sajūtu, kur process ir svarīgāks par rezultātu. Fotogrāfijā viņu interesē telpa, gaisma un klusums kadrā, jo tieši tajos visprecīzāk atklājas pieredze kā domāšanas veids, nevis dekorācija.

Skatīt citus izstādes Ķermeniskās ainavas darbus