Kultūrpratība drošības krīzes ēnā

Vēsture rāda, ka krīžu laikos sabiedrības, kas saglabā spēcīgu kultūras identitāti, ir noturīgākas un spējīgākas pārvarēt izaicinājumus. Kritiskā domāšana, radošā problēmu risināšana, empātija un spēja orientēties informācijas vidē ir prasmes, ko attīsta mākslas izglītība un kas ir būtiskas arī drošības kontekstā. Šobrīd ir svarīgi runāt par mākslas vērtību valodā, ko dzird politikas veidotāji un sabiedrība kopumā. 

Kad lokālās un globālās politikas prioritātes pārorientējas uz militāro un sociālo drošību, kultūras un mākslas budžets bieži nokļūst optimizācijas un konsolidācijas plānu pirmajās vietās. Taču vai tiešām šķietamie ātrie ieguvumi īstermiņā neradīs neatrgriezeniskus drošības riskus ilgtermiņā? Kā atrast līdzsvaru starp bažām par ģeopolitiskiem riskiem un sociālās kohēzijas izaicinājumiem?

Šī diskusija meklē pamatojumu kultūrpratības nozīmei globālu un lokālu politisku pārmaiņu laikā. Kāpēc kultūrizglītība nav "papildu izvēle", bet gan stratēģiska nepieciešamība arī un īpaši drošības krīzes apstākļos? Kā argumentēt par mākslas izglītības vērtību, kad politiskās diskusijas dominē militārās un ekonomiskās drošības jautājumi? Kā pierādīt, ka ieguldījums kultūrpratībā ir ieguldījums sabiedrības noturībā un ilgtermiņa drošībā?

Diskusijas audio versija

Diskusijas “Kultūrpratība drošības krīzes ēnā” dalībnieki:

Ilva Skulte, RSU asociētā profesore;
Andris Teikmanis, LMA profesors;
Anda Laķe, LKA prorektore zinātniskajā darbā;
Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja;
Krista Burāne, teātra un kino režisore.

Diskusiju organizē Rīgas Stradiņa universitāte un tā norit projekta Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. 

CLiViE projekta mājaslapa: https://www.clivieproject.eu