Neredzamais Es

Atkritumu daudzums pieaug pārāk strauji, bet kā ar komunikācijas palīdzību spējam glābt pasauli? Viens no veidiem ir izstrādāt aizraujošus komunikācijas materiālus, kas iesaista skatītājus, vairo apziņu par pastāvošo problēmu, kā arī māca rīkoties pareizi. Bakalaura darbā “Sociālkritiskas animācijas izstrāde par piesārņojuma problemātiku” izstrādāju animācijas īsfilmu “Neredzamais Es”, kuras galvenais varonis krīt kapitālistiskās sistēmas tumšās puses ēsmās un bezbēdīgi vairo atkritumus, līdz pienāk izšķirošs lūzuma brīdis.

Gatis Ignāts, Studentu medijs Skaļāk

Darba ideja radās pavisam nejauši, kad Rīgā ieraudzīju reklāmas plakātu, kas vēstīja, ka Getliņu atkritumu poligonā pēc sešiem gadiem aptrūksies vieta. Tik īsā laikā nav iespējams mainīt sen izveidojušos atkritumu rašanās paradumus. Tas manī raisīja pesimistiskas sajūtas, kā arī vēlmi iesaistīties un izveidot kaut ko, kas palīdzētu vairot cilvēkos apziņu par šo problēmu.

Atkritumu problēmas risināšanā pastāv komunikācijas trūkumus. Arī es - darba autors - piederu pie atkritumu nešķirotājiem. Mani personīgie iepirkšanās paradumi veidoja daļu no vēstījuma, jo mēdzu iepirkties, nepārzinot mājās esošo produktu klāstu, aizsegt produktu pārpalikumus ledusskapī ar jauniegādātiem produktiem. Baterijas mēdzu mest kopējā atkritumu tvertnē. Vēlējos mainīt sevi un citus sev līdzīgos. Ideja balstījās personīgajā pieredzē, bet nebija pārliecības, ka veidotā kritika ir pamatota un apskata visus problēmas cēloņus, tāpēc analizēju esošās teorētiskās atziņas, kas saistās ar šo problēmu. Kas veido mūsu paradumus, kas veicina atkritumu veidošanos?

Mani personīgie iepirkšanās paradumi veidoja daļu no vēstījuma, jo mēdzu iepirkties, nepārzinot mājās esošo produktu klāstu, aizsegt produktu pārpalikumus ledusskapī ar jauniegādātiem produktiem.

Izpētot kritisko teoriju, tapa skaidrs, ka galvenais virziens šīs problēmas cēloņu atpazīšanā ir kapitālistiskās sistēmas kritika. 19. gadsimta filozofs Karls Markss aizsāka šīs sistēmas kritiku, kas fokusējās uz darba klases cilvēku atbrīvošanu. Markss apgalvoja, ka privāto ražošanas organizāciju galvenais motivators ir peļņas gūšana, kas ekspluatē strādniekus un palielina ekonomisko nevienlīdzību, kas novedīs pie šīs sistēmas sabrukšanas. Kapitālisms joprojām pastāv, bet šīs idejas deva pamatu mūsdienu kritiskās teorijas izveidei. Tās mērķis ir analizēt un atklāt ideoloģiskās struktūras, kas veicina nevienlīdzību un apspiešanu. Mēs visi dzīvojam dažādās ideoloģijās, kas veido mūsu dzīves pieredzi. Pasaule vienmēr ir mainīga, tāpēc, laikam ejot, esošās ideoloģijas ir jāpārvērtē. Kritiskā teorija apšauba pastāvošās ideoloģijas un pieņēmumus, kas izriet no pieredzes dzīvojot tajā. Mēs pat varam neapzināties, ka mūsu vēlmes un rīcība izriet no sistēmas ietekmes. Varas un sabiedrības attiecību analīze atklāj problēmas cēloņus, kas neattiecas tikai uz pašu patērētāju, piemēram, vienreiz lietojamo preču izplatīšana, preču plānotā novecošana (piemēram, rezerves daļu ražošanas pārtraukšana un modes tendences, kas morāli novecina apģērba vērtību), ražošana ar pārpalikumu utt. Mediji un reklāmas ir viens no kanāliem, ko izmanto uzņēmumi, lai sev izdevīgā veidā ietekmētu patērētāju kultūru, tas bieži notiek uz dabas rēķina. Marksisma uztverē kapitālistiskās sistēmas galvenais mērķis ir gūt peļņu. Tas atstāj pārmērīgu resursu patēriņu un vides degradācijas problēmu otrajā plānā. Kritiskā teorija izmanto šīs atziņas, lai meklētu alternatīvas pieejas, kas nodrošinātu lielāku vienlīdzību. Šajā animācijas īsfilmā koncentrējos uz problēmas cēloņu kritiku, piemēram, neētiskiem paņēmieniem veidotu reklāmu, negatīviem patērētāja paradumiem, vienreiz lietojamiem produktiem, neredzamo un ignorēto pārvaldības sistēmu un tamlīdzīgiem faktoriem.

Mediji un reklāmas ir viens no kanāliem, ko izmanto uzņēmumi, lai sev izdevīgā veidā ietekmētu patērētāju kultūru. Tas bieži notiek uz dabas rēķina.

Apskatot esošo komunikāciju par piesārņojuma problemātiku Latvijā, apkopoju paradumus, kurus kontrastējoši var atspoguļot animācijā - šķirošana, atteikšanās no nepārstrādājamiem iepakojumiem, patēriņa samazināšana utt. Piesaistošu un interesantu animāciju par šo tēmu Latvijā praktiski nav. Komunikācijā trūkst izklaidējošās daļas, kas ir viena no būtiskākajām mūsdienu satura patērētāju prasībām. Animācija, kādu mēs pazīstam šodien, gandrīz kopš pašiem pirmsākumiem ir kalpojusi arī ropagandas izplatīšanai. Otrā pasaules kara laikā visiem pazīstamais Disneja tēls pīle Donalds tika ietērpts jauniesaucēja militārajā formā. Animācijai, dažādos laika posmos, tiek piešķirta liela loma ideoloģiju normalizēšanā. Tāpēc arī šī uzdevuma veikšanai izvēlējos tieši animācijas formātu.

Animācija, kādu mēs pazīstam šodien, gandrīz kopš pašiem pirmsākumiem ir kalpojusi arī propagandas izplatīšanai. Tāpēc šī uzdevuma veikšanai izvēlējos tieši šo formātu.

Process

Uzsākot veidot animāciju, lielākā grūtība bija nostiprināt robežas, cik tā būs detalizēta un kā tajā izskatīsies Rīga, ar ko arī sāku šī darba izstrādi. Atšķirībā no filmēta materiāla, kur Rīgas attēlošanai varētu izmantot drona lidojuma ierakstu, animācija sniedz praktiski neierobežotas radošās iespējas. Šī situācija ieveda mani ilgā “analīzes paralīzes” stāvoklī, jo ir jāizvēlas tikai viens risinājums, bet jebkura ideja uzdzen šaubas, ka tā ir pareizā un labākā. Otrs šķērslis, kas ilgi traucēja uzsākt Rīgas konstruēšanu, bija sevis pārliecināšana, ka reālā Rīga nevar tikt pilnībā attēlota animācijā. Ir jāatmet loģika un jāsāk domāt abstrakti - jāatlasa tādi materiāli, kas tikai reprezentē Rīgu, bez precīzām atsaucēm uz īstām lokācijām. Kad pārvarēju šos divus šķēršļus, animācijas veidošana sāka ritēt raitāk. Izmantojot Adobe After Effects programmatūru, importēju tajā Adobe Photoshop programmā sagatavotus attēlus, kas ir nošķirti no fona. Pārvietojot tos X,Y un Z asīs, konstruēju ainu. Kameras rakursi un kustība bija jāplāno tā, lai skats neatklātu šo attēlu plakano dabu. Veidojot detalizētas ainas, saskāros ar faktu, ka programma ātri vien piepildās ar neskaitāmiem failiem un sāku tajos apjukt. Izpētot montāžas labās prakses, sapratu, ka ainas ir jāveido atsevišķās kompozīcijās. Šīs kompozīcijas var eksportēt video failā un atkārtoti importēt rediģēšanas programmā. Galīgo montāžu var veikt izmantojot tikai šo ainu atsevišķos videomateriālus. Neskaitāmu stundu ilgs konstruēšanas un animēšanas darbs ir rezultējies radošā animācijas īsfilmā.

Animāciju izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Multimediju komunikācija" students Gatis Ignāts, izstrādājot bakalaura darbu “Sociālkritiskas animācijas izstrāde par piesārņojuma problemātiku.”