Suitu kultūrtelpa

Suitu kultūrtelpa ir pārmantotu dzīvu un suitu kopienas identitātei nozīmīgu kultūras tradīciju kopums, kas apvieno Alsungu, Basus, Gudeniekus un Jūrkalni – Kurzemes apkaimi pie Baltijas jūras, kas savā atšķirīgā veidā ataino kultūras tradīciju savdabību un dažādību Latvijā. Suitu kultūrtelpa ir spilgti pamanāma ar tautastērpiem košās krāsās un tai raksturīgo daudzbalsīgās dziedāšanas veidu – burdonu, kurā melodiju pavada dziedājums ar nemainīgu skaņas augstumu –, kas it īpaši tiek izmantots apdziedāšanas dziesmās. Suitiem piemīt savs latviešu valodas dialekts, kas lietots gan tautasdziesmās, gan sarunvalodā. Kā vēsturiski, tā arī patlaban suitu kultūras tradīciju saglabāšanā būtiska nozīme ir reliģijai, pašiem suitiem sevi dēvējot par katoļu salu luterticīgajā Kurzemē.

Patrīcija Enia Elnione, Elēna Viļuma, Tomass Osmanis, Studentu medijs Skaļāk

Mūzika:
Laima Jansone “Traditional Latvian kokle variation 2” https://youtu.be/yAwRI1Ahzvw

Jādara un jāmīl tas, ko tu dari!

Jautāta par to, kā kļūt par suiteni, Skaidrīte Nagliņa atbild, ka vienkārši jājūt piederība šai suitu lietai. Ko tā sevī ietver, kā suitu lietas tiek nodotas no paaudzes paaudzē un kādu lomu tajā spēlē Skaidrīte, lasiet intervijā. 

Kas ir suitu sievas?

Suitu sievas ir, pirmkārt, visvairāk atpazīstamais ir etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas” , bet suitu sievas, es atļaušos teikt, ir visas sievietes, kuras dzīvo mūsu suitu novadā un dara visas labās suitiem zināmās lietas.

Kā aizsākās jūsu suitu dzīvesveids?

Mans suitu dzīvesveids ir aizsācies jau no manas dzimšanas, jo esmu dzimusi, augusi un šeit mācījusies. Ļoti aktīvi šajā suitu dzīvē iesaistījos reizē ar atmodu. Reizē ar, kā es saku, suitu renesansi. Kad suitu kultūrtelpa gatavojās un tika iekļauta UNESCO sarakstā, tad arī visas šīs aktīvās lietas arvien vairāk un vairāk mēs sākām darīt un radās gan interese, gan vajadzība, gan pienākums. Man arī ļoti patīk tas, ko es daru.

Cik jums nozīmīgi ir to saglabāt un nodot tālāk?

Tas ir ļoti nozīmīgi. Es par to vienmēr esmu domājusi un, arī saviem audzēkņiem skolā strādājot, esmu vienmēr stāstījusi, uzsvērusi, parādījusi un gribējusi pateikt to, kas ir suiti, ko šis dzīvesveids nozīmē, un domājusi par to, kā to saglabāt. Saglabāt var kaut ko tikai tad, ja tas kļūst pazīstams un ja viņu pieņem. Tad tālāk var domāt, kā tas aizies skolēnos, jauniešos un ir cerība, ka to saglabās.

Vai izjūtat atbildību par sabiedrības saglabāšanu?

Ļoti. Es domāju, lielāka atbildība par to kā pienākums pret savu ģimeni un bērniem, tikpat liela atbildība ir pret šo dzīvesveidu un šo suitu kultūru un visu to, kas ar suitiem saistīts, vispār ar Latviju saistīts, bet nu vietējo nozīmi ar suitu dzīvesveidu, suitu kultūru ar visām suitu tradīcijām utt.

Kuras tradīcijas jūs gribētu nodot saviem mazbērniem?

Pirmkārt, lai viņi saprastu, kur viņi dzīvo, ka viņi dzīvo suitos. Nākošais, noteikti viņi no manis ir iemācījušies šīs kulinārā mantojuma tradīcijas. Piemēram, mana mazmeita prot sklandrausi jau uzlocīt, izcept un visu zina un viņai ir teikums tāds: “Ome, kad tu paliksi veca, tad es strādāšu ar tūristiem”. Tā kā es domāju, ka to esmu jau daļēji izdarījusi. Viņi visu to zina un redz, kā un ko es ikdienā daru. Nu cik pieņems… Varbūt mazdēls pieņems mazāk, bet domāju, ka mazmeita pieņems visas šīs lietas un es arī ļoti ceru, ka turpinās. Ne tikai mazmeita, man ir arī krustmeita, kura arī ļoti aktīvi to dara. Viņa ir apzinātā, pieaugušā vecumā. Cilvēkam jau gadi 30 un vairāk, un tas jau ir tas, kad viņš tiešām apzinās un saprot, ko viņš dara un ko grib un viņai ļoti šīs lietas patīk. Tā kā es savu misiju pildu.

Kā jūs piesaistāt jauno paaudzi?

Mana profesija bija tā, kas palīdzēja piesaistīt, jo strādājot skolā, tu nemaz nevari nedarīt un nebūt kopā ar bērniem un viņiem visu to stāstīt un darīt. Tagad, skolā nestrādājot, es mēģinu skolēnus iesaistīt, piemēram, šogad Miķeļtirgū man bija piecas mūsu pašu skolas meitenes, kas man palīdzēja sklandraušus cept, un man ir bijušas meisterklases ar daudziem mūsu Alsungas skolas bērniem, ne tikai Alsungas, arī Jūrkalnes. Tas arī ir suitu novads. Viegli tas nav, bet neiespējami arī nav. Tas ir vienkārši jādara. Ir jāsaparot, ka tas ir jādara.

Vai arī vietējās izglītības iestādēs tiek aktīvi mācīts par suitu tradīcijām?

Jā, mums jau vairākus gadus ir suitu novada mācība 5. un 6. klasei. Viena stunda reizi nedēļā. Mums ir sava novada mācību grāmata. Mēs skolēnus iesaistām arī dažādos pasākumos, kas ir ar suitu kultūru saistīti. Tā jau tā piederība dzimtai un visai šai lietai veidojas, kad viņus iesaista. Es iesaistu. Cik vien spēju un kur spēju izdomāt, es cenšos iesaistīt.

Kādi ir suitu sievu izteicieni un sakāmvārdi?

Sakāmvārdu suitu sievām ir ļoti daudz. Pirmkārt - “kas tā pa aitu, kas nevar savu vilnu panest”. Tas attiecas uz tautastērpu. Kad ir tautastērps un lielā karstumā ir jādarbojas un jādzied, variantu nav. Ir jābūt galvassegai ar četrām kārtām, ir jābūt villainei, brunčiem kuros ir septiņi metri, maučiem un visam pārējam.

“Smuks kā lops” ir tāds suitu teiciens. Tas nozīmē, ka tā ir bagātība, jo agrāk, lai lopu izaudzētu, ja arī neizaudzē, tad  nopērk, vajadzēja lielu naudu. Ja tu esi bagāts, tad tu vari būt arī smuks un tad tu vari nopirkt lielu lopu. Suitiem šis teiciens “smuks kā lops” nav nekas nievājošs, tas ir ļoti vērtīgs teiciens.

Vai domājat suitu pulks būs tikpat kupls arī nākotnē?

Es ļoti gribētu, lai būtu. Bet ko nu es varu domāt.

Kāds bija process un cik nozīmīgi bija iekļaut suitu sievu kultūrtelpu UNESCO sarakstā?

UNESCO sarakstā nav tikai suitu sievas vien. UNESCO sarakstā ir arī visa suitu nemateriālā kultūra - tā ir dziedāšana, tās ir arī visas citas amatu prasmes un tradīcijas. Tā nav tikai dziedāšana vien, bet šī dziedāšanas daļa un suitu sievu darbošanās ir viena no spēcīgākajām daļām. Protams, ka tam ir liela nozīme. Labi, nav tā, ka UNESCO mūs atbalstītu materiāli, bet tomēr mūs vairāk atpazīst, mums ir iespējas  projektus rakstot, mums ir iespējas tomēr uz UNSECO paspiest, lai mēs varam kaut ko dabūt un darboties.

Vai ir priekšnosacījumi, lai kļūtu par suitu sievu?

Jājūt piederība šai lietai, ja tu te dzīvo, bet tu vari arī šeit nedzīvot, bet varbūt tev patīk šīs suitu lietas, tad tev tas ir jādara un jāmīl tas, ko tu dari. Citu priekšnosacījumu nav. Laipni lūdzam suitu pulkā, ja vien tu to mīli un tev tas patīk.

Jo trakāk, jo labāk!

Suitene Skaidrīte Nagliņa mums parādīja savus krāšņos un rakstiem bagātos suitu lakatus, svārkus, adītos cimdus, maučus un daudz ko citu. Viņa mums daudz stāstīja par savu dzimtu. Mums bija iespēja Etniskajā kultūras centrā “Suiti” redzēt stelles un kā ar tām strādā.

Amatu mājā glabātie senie suitu lakati

Skaidrītes Nagliņas rokas, mauči un villaine

Suitene Skaidrīte Nagliņa izvadā pa ģimenes kapiem

“Trakā drāna” aušanas procesā

Suitu tradicionālā apģērba un aksesuāru krātuve Amatu mājā

Suitu sievas pie Alsungas baznīcas

Resursi

Suitu tradicionālo ēdienu baudīšana un meistarklases: https://alsunga.lv/lv/read/1572522047-suitu-tradicionālo-ēdienu-baudīšana-un-meistarklases