Kā Skalbe un kaķītis vairo labo?

Reičela Adele Bišere, Studentu medijs Skaļāk

Rakstniekam Kārlim Skalbem šoruden 140. jubileja. Viņš radījis daudz darbu, kas caurvijuši vairāku paaudžu bērnības, kā arī nopietnu literatūru pieaugušajiem. Pasaka "Kaķīša dzirnavas" ir viens no rakstnieka visu laiku mīlētākajiem darbiem. 1913.gadā to iekļāva krājumā "Ziemas pasakas”. Darbs ir arī Latvijas kultūras kanonā, un lielāko daļu no deviņām pasakām Kārlis Skalbe sarakstījis apcietinājumā, kur nokļuvis par žurnāla “Kāvi" rediģēšanu un vadīšanu. 

"Kaķīša dzirnavas" ir piedzīvojušas dažnedažādas interpretācijas gan uz teātra skatuvēm un dziesmu tekstos, gan uz kino ekrāniem un lata monētām. Katra no tām ir atšķirīga, taču Kārļa Skalbes radītās atziņas caurauž tos visus - mums jāmācās darīt labu un jāpalīdz otram. 

"Saki- ko lai es daru melnajam runcim?"
"Ei, ķēniņ, es nepieminu ļauna," kaķītis atbildēja. 

Kārlis Skalbe, "Kaķīša dzirnavas" (1913)

Audiostāstā izmantoti fragmenti no Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas" (1913), Kārļa Skalbes grāmatas "Mazās piezīmes" (1990), Rozes Stiebras animācijas filmas "Kaķīša dzirnavas" (1993), VDT teātra izrādes "Kaķīša dzirnavas" (1991, rež. Valentīns Maculēvičs), LTV1 raidījuma "Kultūras ziņas" Anetes Lesītes sižeta Kaķīša dzirnavas Ievas Jurjānes ilustrācijās (14.11.2017), "Kaķīša dzirnaviņu" radio dramatizējuma (1965, rež. Kārlis Ādernieks) un Evijas Vēberes dziesmas "No vietas uz vietu, no ausmas uz ausmu" (2019, Naba Music).