Sū*u kalns

Priekšā žogs, aizliegts ienākt, dažādas zīmes - bīstami, radioaktīvi, eksplozīvi? Kas te notiek? Jautāsiet, kādēļ tik rupjš nosaukums? Atbilde ir vienkārša - tā šo objektu tautā dēvē Līvānu novadā. Bet patiesībā tas nav nekas īpašs, vismaz ne tiem, kas pievērsuši šādiem kalniem uzmanību.

Anna Garjāne, Studentu medijs Skaļāk

Mistiskais būvējums jeb kalns - tā ir 1971. gadā celta notekūdeņu attīrīšanas stacija Līvānos. To atjaunoja 2009. gadā, uzceļot piebūves un jaunas iekārtas. Vajadzīgo finansējumu piešķira Dānijas projekts.

Atraktīvais darbinieks Ilmārs izvadā mani divu stundu garā ekskursijā, kurā sīki pastāsta par stacijas darbības principiem. Teikšu godīgi, man bija kārtīgi jāpiepūla smadzenes, lai izsekotu šim procesam.

Ilmārs šeit sāka strādāt 1991. gadā, toreiz darbinieku komanda bija plašāka - četri operatori, četri kurinātāji, laboranti. Tagad strādā tikai trīs darbinieki. Sākotnēji visi darbi bija jādara ar rokām.

Agrāk te darbojās arī ķīmiskā laboratorija, kur veica eksperimentus, pārbaudīja ūdens sastāvu un kvalitāti. Tagad viss ir pamests. Ir iegādātas jaunas iekārtas, bet finansiālu apstākļu dēļ tās šobrīd neizmanto. Divreiz mēnesī ierodas laboranti no Daugavpils un paņem ūdens paraugus, ar piepūšamo laivu iebraucot Daugavā.

Tagad procesus palīdz veikt dāņu ieviestā datorizētā sistēma. Ar tās atbalstu visas iekārtas var regulēt attālināti. Dānijā Ilmāra profesiju apgūst trīs gadus, bet Līvānu gadījumā dāņi uzstādīja iekārtas, atvēra programmu uz datora un teica: “Tā ir shēma. Viss latviski rakstīts, tu sapratīsi!” Ēku apsilda ar milzīgas krāsns palīdzību, kas saglabājusies no 70. gadiem. Tā joprojām darbojas.

Kā notiek ūdens attīrīšana? Visi pilsētas notekūdeņi caur pazemes sistēmām nonāk līdz attīrīšanas stacijai (kalnam). Tad ūdeni uzpumpē kalnā, un no turienes sākas ūdens ceļojums lejup.

Zem paugura slēpjas vairākus metrus dziļi ūdens tanki, kurus izmantoja senāk. Tagad tos vairs neizmanto, bet demontēšanai pietrūkst līdzekļu. Tukšajos tankos iekšā sabērti akmeņi.

Ūdeņus attīra vairākos posmos. Ar nostādināšanas metodi, pievienojot ķimikālijas, izmantojot centrifūgu, kas ar izgriešanas spēku atdala netīrumus no ūdens. Izejot cauri aptuveni astoņiem posmiem, ūdens ir gatavs ietecēt Daugavā.

Lielā mērā ūdens attīrīšana notiek ķīmiski. Netīrajam ūdenim pievieno noteiktus mikroorganismus, kas “apēd” netīrumus, un ūdens tālāk aiziet tīrāks uz nākamajiem soļiem.

Kad biju maza, kalnam apkārt nebija žoga, tur varēja tikt augšā. Mans tētis stāsta, ka viņa bērnībā, 80. gados, dūņas no ūdens pārstrādes sagāza blakus esošajā dīķī. Tur ļoti smirdējis un bērni ar smirdošajām dūņām mētājušies un spēlējuši indiāņus. Puikas šad tad aizrāvās arī ar kalna aizdedzināšanu pavasaros.

Rodas jautājums par Līvānu ezera ūdens tīrību, jo tas atrodas tikai 168 metrus no bijušā dīķa, un, kā mēs zinām, pazemes ūdeņi aktīvi pārvietojas.

Tagad pāri palikušās dūņas ved uz izgāztuvēm, daļu arī savāc lauksaimnieki, tomēr Ilmārs saka, ka šo materiālu viņš uz sava tīruma neliktu.

Visbeidzot attīrītais ūdens pa šo kanāliņu nonāk Daugavā - tātad dabā.