Saule guļamrajonā

Kurzemīte ir viens no Kuldīgas guļamrajoniem. Te pagājušā gadsimta nogalē atradās veikals ar tādu pašu nosaukumu. 1980. gados te bija tikai trīs piecstāvu mājas, mazs bērnu laukumiņš un daudz ābeļu. Vēlāk netālu no Kurzemītes atradās lielveikals Selveris un Selveru parks, kurš ziemā bija bērnu iecienīts. Gadiem ejot mainījās gan apkārtnes noformējums, gan veikalu nosaukumi. Mūsdienās šo rajonu saucam par Veco Kurzemīti. Tagad kvartālā ir četrpadsmit piecstāvu mājas, divi atjaunoti bērnu laukumiņi, 360 mašīnu novietnes, un divdesmit koki.

Samanta Ruņģevica, Studentu medijs Skaļāk

Vietējā iedzīvotāja Oksana Megne, kas Kurzemītes kvartālā dzīvo vairāk nekā 20 gadus, stāsta, ka šis rajons ir viens no drošākajiem Kuldīgā. Kvartāls ir mierīgs un kluss, pa dienu var dzirdēt bērnu spiedzienus un kliedzienus, bet, kad bērni saiet istabās, tad ir pilnīgs klusums. Oksana stāsta, ka piektdienu un sestdienu vakaros netālu esošajā volejbola halles stāvlaukumā ir dzirdami jaunieši un mūzika. Tas viss pieder pie lietas, 80. gados cilvēki ballējās tāpatās arī tagad, bilst Oksana.

Arhitekte Kristiāna Bārdiņa stāsta, ka viena no kvartāla priekšrocībām ir tā, ka ēkas nav izvietotas pārāk tuvu viena otrai, tas rada brīvību, nav sajūtas, ka esi ielenkts betona blokos. “Ir padomāts par to, lai ap mājām būtu zaļā zona,” stāsta arhitekte. Viņa atzīst, ka mājas ir izvietotas tā, lai dienas gaišajā laikā tās viena otrai neaizsegtu sauli. Tas nav tipiski, ka dzīvokļos iespīd saule tik piepildītā kvartālā, spriež Bārdiņa. 

Bet pie rajona mīnusiem arhitekte min autostāvvietu un rotaļu laukumu trūkumu. Pagalmos ir maz atpūtas vietu, salīdzinot ar māju skaitu, uzskata Bārdiņa.  Vēl, viņasprāt, pie trūkumiem var minēt arī māju dažādo stilu. “Var redzēt, ka šis ir tāds kā guļamrajons, gribētu, lai māju būvniecībā vismaz krāsu ziņā būtu ievērots viens stils,” atzīst Bārdiņa.