Režisora maģistrāle

“Sometimes you’ll never know the value of a moment until it becomes a memory” /Dr. Seuss/

Ejot pa Sergeja Eizenšteina ielas labo pusi (virzienā uz Purvciemu), skaļā elektrību vadu dīgšana visa ceļa garumā no sākuma var likties dīvaina, bet ar laiku bez tās šo ielu nevar iedomāties.
Šī dīgšana man atvēra kādas sen aiztaisītās atmiņu durvis.

Samanta Korna, Studentu medijs Skaļāk

Pastaiga saulainā ziemas pirmdienā no viena ielas gala līdz otram man aizņēma trīsdesmit minūtes. Gandrīz divu kilometru garš braucamais un gājēju ceļš ir garākais Mežciemā, konkurējot ar paralēlo Hipokrāta ielu. Viena ielas puse ir bagāta ar dzīvojamām piecstāvu un deviņstāvu mājām, bet otra pieder motoriem, proti, Rīgas Motormuzejam un Biķernieku mototrasei. Pavasarī var sastapt motociklistu saietu sezonas atklāšanā, bet vasaras dienās var dzirdēt skaļos motorus un riepu kaucienus.

Uz šīs ielas mēs pirmo reizi izstaidzinājām mūsu ģimenes kucēnu, lai viņš iepazīstas ar plašo, nezināmo pasauli. Toreiz nevarēju iedomāties, ka pēc desmit gadiem viņš pazudīs. Šodien mūsu rokas ir nolaidušās bezcerībā. Emocijas mani pārņēma, atceroties rižo kucēnu, kurš priekā lēkā, spēlējās ar čiekuriem, skrien pakaļ garāmbraucošiem velobraucējiem un spēlējās ar kaimiņu suņiem.

Bērnībā, sadevušies ar tēti rokās, skrējām pāri četrjoslai, lai paspētu uz sezonas atklāšanu motosportā. Dažreiz skrējām pie žoga, cerībā ieraudzīt ātri traucamies automašīnu. Tie bija mani mīļākie kopīgi pavadītie brīži ar viņu, tagad tādu brīžu vairs nav, bet es atdotu daudz ko, lai sajustu to bērnības prieku un siltumu.

Šeit arī man pirmo reizi salauza sirdi. Atceros toreiz šoka stāvoklī dzirdēju tikai eketrības vadu dīgšanu. Tagad, paejot garam tai vietai, es pasmaidīju, jo atmiņas palika, bet es dzīvoju tālāk.

Sergeja Eizenšteina iela ir nosaukta izcilā Rīgā dzimušā kinorežisora vārdā. Kā stāsta kinokritiķe un RSU docētājā Dita Rietuma - Eizenšteins bijis viens no izcilākajiem kino modernistiem, kuram varam pateikties par inovatīvus kino valodas un montāžas paņēmienu radīšanu. Balstoties pēc raidījumā “Ielas garumā” vēstītajiem faktiem - S. Eizenšteina iela tika atklāta 1978. gadā, 12 gadus pēc Biķernieku mototrases uzbūves.

Dažās deviņstāvu mājās joprojām var ieraudzīt mākslinieku darbnīcas, kas speciāli tika uzbūvēti augšējos stāvos. 20.gs. 70.-80.g. Rīga bija vienā no augstākām vietām staro visām pasaules pilsētām pēc mākslinieku skaita uz vienu pilsētas iedzīvotāju. Padomju vara būvēja šos dzīvokļus, lai pietuvinātu sev māksliniekus. Pēc Padomju varas sabrukuma, mākslinieki un citu kultūru darbinieki vairs nevarēja atļauties šos dzīvokļus.

Tagad tas paliek kā daļa no vēstures. Tāpat kā atmiņas.

Izmantotie informācijas avoti

Eglīte Lilita. 2021. "Kā Mežciemā ritēja dzīve mākslinieku divstāvu darbnīcās?" LSM, 2021. gada 21.septembrī. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/ka-mezcie…

Dimenšteins Iļja. 2018. "Nezināmais par Rīgu: Mežciema rašanās vēsture". Way Back Machine. 2018. gada 23.februārī. https://web.archive.org/web/20200621013418/https://www.riga…

Rietuma Dita. 2023. "Sergejs Eizenšteins" Nacionālā enciklopēdija. 2023. gada 5.janvārī. https://enciklopedija.lv/skirklis/4466

2021. "Ielas garumā. Sergeja Eizenšteina iela". LSM, 2021.gada 3.janvārī https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/209608/ielas-garuma-s…