Ofiss mežā. Viena diena kopā ar mežzini

Edvards jau no bērnības zināja, ka viņa sirds pieder mežiem. Laukos viņš izstaigāja visus vietējos mežus un laukus. Mežs bija viņa draugs, skolotājs un reizēm pat patvērums.

Krista Makevica, Studentu medijs Skaļāk

26 gadu vecumā Edvards ir pabeidzis studijas Zviedrijā un ieguvis maģistra grādu mežzinībās. Viņa ikdiena ir saistīta ar meža aizsardzību, uzraudzīšanu un tā attīstīšanu. Katru rītu viņš mostas agri, sagatavo plecu somu ar nepieciešamajiem darba rīkiem, iedarbina mašīnu un dodas ceļā, lai izvērtētu jaunus mežu īpašumus. Viņa "ofiss" ir nemitīgi mainīgs, un katra diena atnes jaunu ainavu, jaunas smaržas un skaņas. Koku šalkoņa, putnu dziesmas un zemes smarža pēc lietus ir viņa darba biedri. Mežs piedāvā mieru un iespēju dzīvot dabas ritmā, kur nav sienu, bet ir horizonts, kas paveras uz visām pusēm.

Edvarda darbs nav tikai par cipariem, mērījumiem un plāniem – tas ir par līdzsvaru, lai mežs spētu dzīvot harmonijā ar cilvēkiem. Kopā mēs devāmies apsaimniekot vairākus objektus Ogres novadā.

Lai izmērītu koku augstumu un noteiktu zemes slīpuma leņķus, Edvards izmanto klinometru, kas ir būtiska mērierīce koku inventarizācijai un mežsaimniecības darbiem. Klinometru lieto, tēmējot uz koka galotni un pamatni, nolasa leņķus, un aprēķina augstumu, izmantojot attālumu līdz kokam.

Relaskops ir ierīce, kas tiek izmantota, lai mērītu koku caurmēru un noteiktu koku skaitu uz hektāru (bāzes platību) - tas palīdz novērtēt meža blīvumu un veikt inventarizāciju. Edvards skatās uz koku stumbriem caur relaskopu noteiktā augstumā un novērtē, kuri koki "ietilpst" mērierīces laukumos.

Lai nodrošinātu produktīvu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, kas ir ekonomiski izdevīga un ekoloģiski atbildīga, mežzinim ir jāveic plānojumi dotajā objektā saskaņā ar normatīviem un ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem. Svarīga ir atjaunošana, kurā tiek plānotas aktivitātes, lai nodrošinātu jaunu koku stādīšanu, augšanu vai dabiskās atjaunošanās veicināšanu. Ciršu plānošana ietver lēmumus par to, kuri koki jāizņem, cik daudz koksnes var iegūt un kā vislabāk organizēt ciršu darbus, lai uzlabotu meža ražīgumu un saglabātu tā ilgtspēju. Meža aizsardzībā tiek īstenoti pasākumi pret kaitēkļiem, slimībām un dzīvnieku radītiem bojājumiem. Kokmateriālu ieguve tiek plānota ekonomiski, ņemot vērā tirgus pieprasījumu un rentabilitāti, kā arī optimizējot transportu un pārstrādi.

Lai pasargātu priežu jaunaudzes no dzīvnieku apgraušanas, to galotnes tiek apsmidzinātas ar rūgtu dabīgu preperātu. Galotne ir galvenā koka augšanas daļa – ja stirnas to apgrauž, koks sāk augt šķībi, zaudē formu un iespējams mirst.

Edvardam vienmēr ir līdzi mačete, ko viņš izmanto, lai atbrīvotu ceļu cauri biezākiem brikšņiem un nocirstu bojātus kokus, kurus var izmantot kā robežas punktus. Šos punktus viņš iezīmē ar krāsainiem koka stabiem vai aerosoliem, ko iesprauž kupicā, lai skaidri norādītu īpašuma robežas un nodrošinātu to pamanāmāku.