Skip to main content

Nomet birkas

vizuāli stāsti

Pirmie nopietnie darbi jebkādas mākslas nozares pārstāvim ir liels notikums un piedzīvojums. Tie pārbauda, vai mākslinieks ir gatavs atdoties kādai idejai vai projektam. Šo manu bakalaura darba radošo produktu, dokumentālo īsfilmu ‘Nomet birkas”, uzstājīgi veidoju pilnīgi viens, pat filmas galvenais tēls biju es pats. Tas nāca ar dažādiem pārbaudījumiem, bet ar sekmīgu rezultātu.

Roberts Ermans, Studentu medijs Skaļāk

 

Pēc Covid-19 pandēmijas mājas kino ir kļuvis par ļoti iecienītu izklaidi. Skatoties filmas mājas ekrānos, cilvēki ir daudz atvērtāki tam, ko tie skatās, kas nozīmē, ka dokumentālās filmas ir daudz spējīgākas cīnīties ar lielajiem holivudas grāvējiem. Ivars Zviedris un Maikls Mūrs (Michael Moore) ir pierādījis, ka dokumentālās filmas var būt arī izklaidējošas un interesantas, neietekmējot pašu dokumentālās filmas būtību.

Dokumentālā kino galvenā iezīme ir tāda, ka tajā tiek iemūžināti reāli notikumi un reāli cilvēki. Spēlfilmā skatītājam ir jānotic aktierim, bet dokumentālajā kino skatītājam ir jānotic tam, ka tas, kas ir atainots, ir realitāte.

Realitāte ir dokumentālā kino pamata vienība, tāpēc, lai pietuvotos pēc iespējas tīrākai dokumentālajai filmai, ir jāveic centieni atainot pēc iespējas reālāku realitāti. To var palīdzēt izdarīt līdzdalības tips, kas ir viens no sešiem dokumentālā kino tipiem. Līdzdalības tipa galvenā iezīme ir tāda, ka filmas galvenais tēls ir pats filmas veidotājs. Kā arī filmā atainotā realitāte ir paša filmas veidotāja realitāte. Tā neuzdodas par vispārīgu realitāti, bet gan par viena individuāla cilvēka realitāti. Lai pastiprinātu tieši viena cilvēka realitātes atainojumu, var izmantot individuālo filmu veidošanas pieeju. Šādā pieejā filmas veidotājs ir gan režisors, gan operators, gan producents, gan montāžas speciālists un pilda visas filmas tapšanā vajadzīgās lomas.

Filmu “Nomet birkas” veidoju pēc visiem iepriekš nostādītajiem reālas realitātes atainojuma principiem. Tā kā pat dzīvē neko nekad nevar līdz galam izplānot, tas arī tiek atainots šajā filmā – es vēlējos noskaidrot, kas ir Latvijas miera pagoda, un tad ļāvos visam notikt pašam no sevis. Šajā rakstā speciāli nav rakstīts par šīs filmas sižetu vai par to, kas tajā notiek, jo tas nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka šajā filmā ir atainoti jauna, nepieredzējuša filmu veidotāja piedzīvojumi un tas, ka budisma templis – Latvijas miera pagoda, ir parādīts no iekšienes ir tikai sekundāri.

Bakalaura darba mērķis ir izveidot īsfilmu par budisma stūpu, Latvijas miera pagoda, un šīs vietas pārstāvjiem, bet galvenā darba doma ir atrast veidu, kā izveidot dokumentālo filmu ar pēc iespējas reālāku realitātes atainojumu. Teorijā ir izpētīts budisms, Latvijas miera pagoda, budisma atspoguļojums audiovizuālajos medijos, kā arī dokumentālais kino pats par sevi, daudz dziļāk līdzdalības tipa dokumentālais kino, īsmetrāža un individuālā filmu veidošanas pieeja. Kā labās prakses piemēri ir izmantoti Ivara Zviedra un Maikla Mūra darbi. Tālāk darbā ir izveidota plaša radošā koncepcija, kurā apkopoju teorijā uzzināto un izsecināto, kā arī savas radošās ieceres.

Dokumentālām filmām iegūstot lielāku popularitāti, arī citiem medijiem, ne tikai kino, nāksies adaptēties.

It īpaši sabiedriskajiem medijiem, nevis koncentrēties uz kādu izklaides šovu vai seriāla pirkšanu, bet gan savas auditorijas ekrāna laika aizpildīšanu ar labu, izklaidējošu un interesantu dokumentālo saturu, kam ir pievienotā vērtībā. Šajā bakalaura darbā izstrādātā radošā koncepcija un aprakstītā teorija, ar mērķi atainot pēc iespējas reālāku realitāti un darba radošais produkts - īsfilma “Nomet birkas” var kalpot kā iedvesmas avots jebkuram jaunam filmu veidotājam, kas parāda, ka dokumentālajā kino tādu lietu kā kļūdu īsti nav.

 

Filmu veidojis Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Multimediju komunikācijas" students Roberts Ermans, izstrādājot bakalaura darbu “Īsmetrāžas dokumentālās filmas izveide par Latvijas miera pagodu – budisma stūpu”.

 

Jaunākais saturs