"Lauķene"

Virka ir rajons Kuldīgā, bieži vien to mēdz saukt par “Lauķeni”, jo te savulaik atradās lauksaimniecības tehnika. Virka ir ļoti daudzpusīga, jo te redzami gan pamesti grausti, gan par Melno Kolku dēvētais Ventas stāvkrasts, gan parastas dzīvojamās mājas, gan sporta stadions, gan viena no labākajām viesnīcām Kuldīgā “Virkas muiža”. It kā viens rajons, bet ir sajūta, kas tas sadalās un spēj būt atšķirīgs, skaties pa labi - grausts, viss šķiet apmācies, auksts, - skaties pa kreisi – smalka viesnīca ar savu īpašo stāstu, sakopta teritorija, siltums, jautrība.

Karolīne Zavadska, Studentu medijs Skaļāk

Virkā es pavadīju katru vasaru, tāpēc tā man ir ļoti nozīmīga un tuva. Manuprāt tieši ar to “Lauķene” ir īpaša, ka tā spēj pielāgoties cilvēkiem un būt dažāda. 

 “Virkas muižas” pirmais īpašnieks bija Jirgens fon Firkss, kurš pirmo māju šeit uzcēla jau 1494. gadā. “Virkas muižas” ēka sākotnēji celta kā vasarnīca. Šī ēka ir vienīgā koka muiža Kuldīgā, un 2014. gadā tai piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Gadu gaitā muiža ir izgājusi cauri dažādiem pārbaudījumiem – otrā pasaules kara laikā te ir bijis krievu karavīru hospitālis. Karam beidzoties te tiek izvietota mašīnu un traktoru stacija, 60. gados - kopmītnes, 1991. gadā šeit tiek izveidots kungu nams, nedaudz vēlāk arī vīna un minigolfa klubs, tūrisma informācijas centrs un pat netradicionālās medicīnas iestāde. Bet tagad šī ir labākā viesnīca Kuldīgā.

Vladimirs, kurš dzīvo Virkā jau gandrīz 35 gadus, apgalvo, ka šī vieta viņam ir ļoti tuva un nespēj nemaz iedomāties, kā būtu, ja viņš dzīvotu kaut kur citur. Vladimirs nostrādāja Virkā Lauku tehnikā par noliktavas pārzini 27 gadus. Par labu darbu viņam tika piešķirts dzīvoklis “Lauķenē”, kurā viņš ar savu sievu dzīvo vēl šodien. Vīrietis pats ir no Ukrainas, bet par mājām uzskata Virku, šī vieta viņam asociējas ar jaunību, darbu, kolēģiem, piedzīvojumiem, sievu un bērniem – visu, kas sirdij tik ļoti tuvs. Vladimirs atzīst, ka īsti jau šis rajons nav nemaz tik ļoti mainījies kopš astoņedsmitajiem gadiem. 

Staigājot pa Virku, manī rodas ļoti interesantas un mīļas sajūtas, vietām pat jūtu taureņus vēderā un neizskaidrojamu mīlestību pret manu mīļo “Lauķeni”. Tā ir mana bērnība, mani draugi, vieta, kur pie veikala skaitīju divdesmit santīmus, lai pietiktu saldējumam, vieta, kurā paaugoties, jau ložņāju pa graustiem, meklējot piedzīvojumus. Vieta, kurā man bija pirmās simpātijas, pirmie strīdi ar sētas draugiem, pirmās paslēpes, “ķeriņas”, pirmās spēles “ģimenēs”. Liela nostaļģijas sajūta.

Vēstures eksperts Ivo Dzērve apgalvo, ka, skatoties uz “Virku” no vēsturiskā skatpunkta, pirmais, kas krīt acīs būtu Padomju okupācijas laika atstātās pēdas. Šajā laikā celtas daudzīvokļu mājas un to pagalmi, kas veidoti mašīnām. Dažas mājas un pagalmi ir piedzīvojuši renovācijas, tas atgādina par brīvas Latvijas laiku pēc padomju okupācijas, kad Latvija ir piedzīvojusi neapskaužāmu ekonomisko attīstību. Viņaprāt, visnozīmīgākais objekts Virkas rajonā noteikti ir Virkas muiža, kura tagad veic viesnīcas funkciju. Muižas vēsture pat sniedzas līdz Livonijas laikiem, kad par to ir zināmas pirmās liecības, tātad šī vieta savā ziņā ir kā vērtīgs vēsturisks papildinājums ne tikai šī rajona, bet arī pašas Kuldīgas vēsturei.