Kad mājās neviena vairs nav

Pamestas ēkas mani saista jau sen. Iespējams, tas ir tādēļ, ka bērnībā mūsu ģimeni pameta tēvs, un mēs ar brāli un mammu palikām trijatā. Tādēļ man šī sajūta ir pazīstama.

Madara Apse, Studentu medijs Skaļāk

Pamestām ēkām ir savs šarms, ieejot iekšā ir divējādas izjūtas, gan nedaudz bailes, gan apbrīna par to, kā viss ir saglabājies. It īpaši man patīk ēkas, kas ir neskartas, nav izdemolētas, bet palikušas tādas, kādas tās atstāja to iemītnieki. Tad varu pafantazēt par to, kādi cilvēki šeit ir dzīvojuši, kā pavadījuši savu ikdienu.

Es dzīvoju Kandavā, un braukājot pa šo apkārtni, esmu redzējusi diezgan daudz māju, kas atstātas likteņa varā. Īpašnieki ir pārvākušies citur vai pārdevuši šos īpašumus. Īpašumus neviens neapsaimnieko, viss ir aizaudzis un nekopts. Skats ir diezgan bēdīgs. Centos uzzināt iemeslus, kādēļ mājas ir pamestas.

Sarunājos ar Valdeķu iedzīvotāju Laimdotu Drupatu – Eglīti. Uzzināju daudz jaunas informācijas par seniem laikiem, kā cilvēki ir dzīvojuši un ko ir darījuši. Laimdota uzskata, ka cilvēkiem ir jādraudzējas, jāsarunājas, jo tad arī var labāk iedzīvoties un sapazīties ar kaimiņiem. Stāsts būs par cilvēkiem, kas ir aizbraukuši.

Muzikanti

Šeit dzīvoja Gita Leimane. Apprecējās un aizgāja dzīvot uz Talsu rajonu. Viņai pašlaik ir 80. Gitai bija ap 40 zosīm. Viņa aizgāja prom, jo dzīvoja kopā ar vecākiem un gribēja ko savu. Tagad māja pieder pašvaldībai. Mājas nosaukums “Muzikanti” ir palicis jau no seniem laikiem, kad ģimenei rados esot bijis kāds muzikants. Mājā bieži esot bijušas balles un sanākšanas, tādējādi mājas nosaukums kalpojis godam.

Nezināms

Mājas nosaukums nav atrodams. Šeit dzīvoja Velga Ķīle, pašlaik viņa dzīvo Valdeķos. Sākās padomju laiki, un īpašumu pārņēmis kolhozs. Sešdesmitajos gados Velga apprecējās un aizgāja dzīvot uz turpat blakus esošo ciematiņu – Valdeķi.

Auriņi

Šeit dzīvoja Golbergu ģimene. Vecāsmātes iesauka bija Čurkstene - Emma Golberga. Septiņdesmito gadu otrajā pusē ģimene pārcēlās uz Tukumu. Viņi bija lauku cilvēki, ticīgi, bija pievērsušies baptistu ticībai, mājā bija redzamas svētbildes. Viņiem bijis ieradums nestrādāt no sestdienas saulrieta līdz svētdienas vakaram. Saimniecībā bijušas arī bites, ģimene nodarbojusies ar dārzkopību - siltumnīcā audzējuši stādus un pārdevuši citiem.

Visas šīs mājas ir tukšas apmēram 40, 50 gadus. Šis ir pietiekoši ilgs laiks, lai varētu ko izplānot un izdarīt ar ēkām. Arī pašvaldībai šīs ēkas nav nepieciešamas. Vienīgi lielie lauksaimnieki par apkārt esošo zemi interesējas, lai varētu izvērst savu biznesu. Sarunā ar Laimdotu uzzināju, ka liela daļa māju īpašnieku, kas vēl dzīvo tuvumā, zemi izīrē lauksaimniekiem. Tā esot izdevīgāk, jo pašiem neesot tehnikas un finanses, stāsta Laimdota. Citi esot apņēmīgāki un mērķtiecīgāki, tādēļ arī attīsta savu biznesu laukos.