Gars arī ir muskulis

Pirmo reizi ienākot boksa zālē, tavas maņas ir spicākas par zīmuļiem teicamnieka penālī. Tu skaties uz inventāru ar spēka pilnu skatienu, bet ar bažām veries uz labāk ekipētajiem treniņu biedriem. Garām ejot boksa maisam, gribas tam iesist, bet tai pat laikā ir mazliet bail. Ja nu sitiens sanāks greizs, ko citi padomās? Vispār jau neviens neko nepadomās, jo tavs pirmais un galvenais pretinieks boksa zālē esi tu pats. Un Jāņa Roviča boksa klubā treneris Jānis Naumovs ir pieradis trenēt grupas, kurās satiekas Eiropas un Latvijas čempioni, amatieri, entuziasti un tie, kas vienkārši grib dabūt sevi pludmalīgākā formā.

Kaspars Staškevičs, Studentu medijs Skaļāk

Foto: Ieeja JR Boksa klubā Dubultos līdzās Lielupei

Boksa klubs atrodas Dubultos, nedaudz prom no ierastām atpūtnieku takām, vietā, kas kaut ko izsaka tikai pašiem jūrmalniekiem. Kapi vienā pusē, upe otrā, dzelzceļš vienā sānā, siltuma centrāle otrā. Savā ziņā, gluži kā kino, kur boksa zāles reti kad izskatās kā glamūrīgi fitnesa centri. Tam ir arī savs iemesls. Boksu Latvijā valsts neatbalsta. Viss pārsvarā turas uz treneru un audzēkņu entuziasma. Bet amtapersonas priecīgi paspiedīs roku, ja kāds izcīnīs kādu lielāku trofeju. Laikam Latvijas specifika, jo tepat Lietuvā amatieru boksa attīstībai valsts piešķir ievērojamas naudas summas, grib, lai Lietuvai ir savi boksa olimpieši un ideālā gadījumā arī olimpiskās medaļas.

Audio: Spied "play" un baudi treniņa atmosfēru, kamēr turpini skatīties un lasīt

Foto: Iesildīšanās pirms treniņa Tahira Putraševiča vadībā

Ja agrāk ar boksu neesi nodarbojies un tev kādreiz ir radies priekšstats par to, ka bokseri ir agresīvi cilvēki ar lauztiem deguniem, tevi sagaida “vilšanās”. Ienākot Jāņa Roviča boksa kluba zālē, visi viens otru sveicina un dara to cieņpilni, paspiežot roku. Nav nekādas izrādīšanās vai skatīšanās no augšas. Nav arī to lauzto degunu. Un nav nekādas iedomības. Kad noskan trenera svilpe, svīst visi - gan medaļu ieguvēji, gan boksa entuziasti. Un pēc pirmajām piecpadsmit minūtēm vispār aizmirsti domāt par kaut ko citu, izņemot tikšanu līdzi trenera uzliktajam tempam.

Foto: Jāņa Roviča boksa kluba galvenais treneris Jānis Naumovs

Jānis Naumovs ir vienmēr smaidīgs. Viņš ir treneris, kurš prot atrast pieeju gan medaļniekiem, gan entuziastiem, gan čalojošajiem, gan klusajiem. Zinot Jāni mazliet vairāk par gadu, nav redzēts, ka viņš zaudētu savaldību vai atmestu kādam ar roku. Viņš ņem vērā katra jaunpienācēja vēlmes un sagatavotības līmeni un palīdz iet tālāk. Ar smaidu, ar joku, ar uzstājību. Kaut kas Jāņa trenēšanas manierē ir tāds, ka gribas nākt uz nākamo treniņu, pat ja nesaprati, kā izturēji šo.

Foto: Treneris Jānis Nauovs un viens no kluba medaļniekiem Tahirs Putraševičs

Redzēt, kā Jānis Naumovs trenē gan tevi, gan tādus dažādu Eiropas un Latvijas turnīru medaļniekus kā Tahiru Putraševiču, Kitiju Zārbergu, Grāfu Putraševiču, Romānu Haubertu, Anastasiju Doņecu un citus boksa talantus, ir ne vien interesanti, bet arī noderīgi. Gribas mācīties no viņiem, un viņi vienmēr ir gatavi dalīties ar praktiskiem padomiem un demonstrācijām.

Foto: Jānis Naumovs stāsta par gaidāmo treniņa norisi

Grupa, kuras treniņā ieskatāmies, saucas “jaunieši un veterāni”. Tas nozīmē ka jaunākajiem būs ap 15 un vecākajiem zem vai pāri piecdesmit. Un treniņus regulāri apmeklē arī meitenes un sievietes. Ir tādi, kas atnāk vienkārši intereses pēc vai, lai “izkustētos”. Bet, kad iesācēja tizlums sāk atkāpties, daudzi saprot, ka ar boksu ir kā ar riekstiņiem. Gribas vēl. Un nav jau brīnums, jo sākot nodarboties ar boksu, tu tiec pie enerģizējošas discplīnas, neatlaidības un adrenalīna kokteiļa, kas sāk tevi transformēt par spēcīgāku personu, kuru agrāk sevī neprati saskatīt.

Foto: Viena no Latvijas talantīgākajām bokserēm, Latvijas un Eiropas turnīru uzvarētāja, Kitija Zāberga

Kad redzi kā pie maisa strādā Kitija Zārberga, neviļus prātā ataust teiciens, “sit kā meitene”. Teicienam nav ne vainas, jo meitenes sit dažādi. Ja izlaiž tādus sitienus, kādus izpilda Kitija, iestājas miers un klusums. Kādreiz Kitija nodarbojās ar mākslas vingrošanu, pat nenojaušot, cik labi vēlāk viņai padosies boksa māksla.

Foto: Sitienu tehnikas pilnveidošanas vingrinājums pārī

Diezgan ātri saproti, ka bokss ir ne tikai cīņas, bet arī komunikācijas māksla. Divi cilvēki komunicē ar sitieniem un māņkustībām. Sākumā kokaini un stīvi. Bet ar laiku aizvien brīvāk, līdz iemācās citus lasīt kā grāmatas. Lai tas izdotos, pretiniekam ir jāskatās acīs. Vienmēr. Acīs. Interesantā kārtā, tas labi noder arī ārpus boksa zāles.

Foto: Sitienu tehnikas pilnveidošanas vingrinājums pārī

Jau pirmajās nodarbībās tu iemācies cik svarīga boksa zālē ir cieņa. Tev ir jāciena trenera uzdevums, sava pretinieka vēlme to izpildīt pēc iespējas precīzāk un efektīvāk. Vārdu sakot, nekad nesit garām. Pat ja pārī stāvi ar iesācēju vai tavuprāt vājāku pretinieku. Sist garām ir necieņa pret boksu un tavu pārinieku. Piedevām, neviens pieredzējis pārinieks, redzot, ka kāds vēl tikai mācās un “buras”, nesitīs pārāk stipri.

Foto: Gatavošanās sparingam, diviem pāriem vienlaicīgi

Kad treneris tevi pirmo reizi ieliek ringā uz sparingu, tev ir daudz jautājumu. Bet nav laika atbildēt ne uz vienu. Tev ir bail, tas ir OK. Tu nezini, kas jādara? Tas ir OK. Kad treneris teiks, ka jāsāk, viss nostāsies savās vietās. Tu būsi kā kaķis kurš nezina, ka prot peldēt. Tu peldēsi.

Foto: Sparings audzēkņiem bez lielas iepriekšējās boksa pieredzes

Jānis Naumovs uzsver, ka sparings ir kā intensīvā apmācība. Izdzīvošanas instinkts apvienojas ar maksimālu koncentrāciju un tu sāc just boksu instinktīvā līmenī. Kļūdas mēdz būt apdullinošas, pareizi lēmumi sniedz īpašu gandarījumu. Un īpaši sākumā, sparinga sekundes ir vēl garākas nekā plankā.

Foto: Meitenes bieži vien ringā stājas pretī puišiem. Treneris pielāgo uzdevumu atbilstoši sagatavotības līmenim

Ringā ir kā eksāmenā, tev ir jāpaļaujas uz to, ko tu esi jau iemācījies pāros un pie maisa. Taviem muskuļiem ir sava atmiņa. Ja tiem ir kaut kas iemācīts pareizi, tas uzreiz būs redzams, ja ir iemācīts kaut kas šķērsam, arī tas uzreiz būs redzams.

Foto: Sparings audzēkņiem bez lielas iepriekšējās boksa pieredzes

Pirmās reizes ringā parasti paiet diezgan kokaini. Pārāk saspringuši muskuļi, pārāk akcentētas kustības, pārāk daudz enerģijas iztērēts pirmajās sekundēs. Pārfrāzējot vienkāršā valodā – kļūdas, kļūdas, kļūdas. Tieši tā mēs topam prasmīgāki arī darbā un sadzīvē. Kļūdas ir grāmatzīmes, kuras ļauj analizēt un labot nevēlamo. Tas ir tas pats, ko poētiskie grieķi domāja ar ērkšķiem un zvaigznēm.

Foto: Sparings starp pieredzējušiem kluba audzēkņiem

Kad ringā kāpj “sacensību materiāls”, sitieni skan skaļāk, kustības ir daudz brīvākas un temps ir daudz kontrolētāks. Bet arī viņi ir tur, lai mācītos un kļūtu labāki. Pat ja tev nekad iepriekš nav interesējušas boksa sacensības, šis ir tas brīdis, kad gribas ieskatīties, kas notiek ringā. Tagad tu zini, cik grūti patiesībā ir kustēties tik plūdeni. Tu sāc saprast citu bokseru kustības un tās tev sāk kaut ko nozīmēt.

Foto: Sparings starp pieredzējušiem kluba audzēkņiem

Sparingā pazūd ilūzija par cīņu uzvarēšanu ar vienu sitienu. Tā, protams, kaut kad var gadīties, tomēr pārsvarā bokss ir intensīva divcīņa, kurā uzvar tas, kurš iesit vairāk un saņem mazāk sitienus pretī. Un kad sparings ir cauri, tu izdari secinājumus par to, kura ir tā viena lieta, kas tev jāattīsta, lai nākamajā reizē ietu vismaz par pāris sitieniem labāk.

Foto: Sparings starp pieredzējušiem kluba audzēkņiem

Kad esi vismaz reizi bijis ringā, tu saproti cik iespaidīga izturība nepieciešama tiem bokseriem, kuri piedalās profesionālās cīņās un iet punkts punktā divpadsmit raundus no vietas. Tie, kas boksā nav trenējušies, bieži vien knapi iztur vienu trīs minūšu raundu.

Foto: Normunds Zunde (no kreisās) un Tahirs Putraševičs sparingā "noķēruši" viens otru vienlaicīgi

Redzot, cik spēcīgi ir pieredzējušu bokseru sitieni arī kad viņi necīnās ar 100% atdevi, iezogas šaubas, vai tādus vispār kādreiz varētu izturēt. Bet bokss nav tikai uzbrukums. Ar laiku distances izjūta kļūst aizvien precīzāka un “aiziešana” no sitieniem sāk padoties aizvien labāk. Arī sitienu uzņemšana blokā kļūst gudrāka un palīdz absorbēt pretinieka sitienu spēku. Un beigu beigās, treniņš un ķivere arī ir ļoti laba kombinācija.

Foto: Sparings starp pieredzējušiem kluba audzēkņiem

Viens no aplamākajiem priekšstatiem par boksu ir tas, ka bokss notiek ar rokām. Jā sitieni, tiek pabeigti ar rokām. Bet sitiena distancē un prom no sitiena distances bokseri nes kājas. Un kājas saņem lauvas tiesu cīņas slodzes. Iemācīties izvairīties no pretinieka sitieniem un izpildīt efektīvas māņkustības ir teju atsevišķa māksla. Ja tu nevari noķert pretinieku, tavam spēkam nav nekādas nozīmes.

Foto: Jekaterina dažkārt apmeklē treniņus pat divreiz dienā

Katrs treniņš beidzas ar sviedru straumēm un pamatīgu sagurumu, bet tam līdzi nāk gandarījums par pārvarētiem “nevaru” un “negribu”. Un līdzīgi kā intensīvi trenējoties muskuļi kļūst aizvien spēcīgāki un izturīgāki, spēcīgāks un izturīgāks kļūst arī gars. Paradums regulāri pārvarēt diskomfortu un savu spēju robežas pārnesas uz ikdienu. Cilvēka gars izrādās arī ir kā muskulis. To var trenēt, un tas ļoti noder ārpus boksa kluba.