Būtu žēl, ja Koknesē nebūtu mākslinieku

Aldis Dobenbergs un Elīna Māliņa ir mākslinieki un pedagogi, kuri ar savām prasmēm un pieredzi dalās ar nākamajām paaudzēm, pasniedzot mākslas nodarbības Koknesē. Pēdējos gadus Aldis ir pievērsies sev un savai mākslai, taču nodarbības vadījis gadiem. Pasniedzējs audzēkņiem sniedza praktisku, nevis teorētisku pieeju mākslai - tā arī Elīna iepazina mākslas pasauli. Tagad Aldi un Elīnu vieno pedagoģija, kas reiz aizsākās ar Elīnas neizpratni par melnās krāsas nozīmi Alda darbos, un turpinās ar mūžīgu atbildības sajūtu tagad jau pār saviem audzēkņiem.

Elīza Rancāne, Jānis Roberts Lācis, Viktorija Elīza Gremzde, Pauls Bindars, Studentu medijs Skaļāk

Uz visu multimediālo stāstu

Aldis, likumi un mugurkauls

Aldis Dobenbergs jau kopš jaunības dzīvo ārpus rāmjiem un likumiem radītajā mākslā. Caur viņa darbiem var atklāt paša pieredzēto un izjusto. Aizkadrā paliek naids, kas reiz radās pret no bērnības iemīlēto mākslu un viņam svarīgākās vērtības gan dzīvē, gan mākslā.

Degsmi pret mākslu viņš pirms vairāk nekā desmit gadiem dāvāja bērniem, mācot turēt savu mugurkaulu arī viņiem, gluži tā, kā to dara pats. Šobrīd viņš dzīvo starp savu gleznu krājumiem, vientulību, naktīs pētītajām debesīm savā observatorijā, starp mantām un foto, kas joprojām atgādina par audzēkņiem.

Elīna, mantojums un radošums

Elīnas Māliņas mākslas stāsts sākas Alda Dobenberga studijā, pēc tam viņa pabeidza bakalaura studijas mākslā Latvijas Universitātē un maģistra studijas restaurācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Tad viņa atgriezās dzimtajā pilsētā Koknesē un atvēra savu studiju “MTelpa”. Elīna ir gan māksliniece, gan skolotāja, kas pasniedz nodarbības bērniem un jauniešiem savā studijā, turpinot Alda Dobenberga iesākto.

Pedagoģija, atbildība un Koknese

Aldis Dobenbergs aizvien atceras skolēnus, kurus mācījis, un izjūt atbildību par viņiem arī daudzus gadus vēlāk. Viņam joprojām ir albumi ar bildēm, kur skolēni glezno un pavada laiku viņa vadītajās nodarbībās. Viena no viņa skolniecēm bija Elīna Māliņa, kuras ceļš pedagoģijā sākās tieši pie Alda parakstītajiem molbertiem, ģipšiem un apgrauztajiem soliņiem. Tagad Elīna jau piecus gadus vada savu mākslas studiju “MTelpa”, turpinot Alda iesākto darbu. Viņa rada vidi, kur jaunieši var brīvi izpausties, attīstīt savas radošās idejas un, protams, kā Elīna uzskata, svarīgs bērniem ir arī kopīgi pavadītais laiks. Aldis un Elīna sarunā gremdējas atmiņās par to, kā bija mācīties pie Alda, par Elīnas studijas atvēršanu un par līdzību starp studijām.