Braila iela ziemā

Nepārtrauktas autoplūsmas piepildītā Juglas iela krustojas ar Braila ielu. Šeit troksnis pierimst un sākas cita pasaule – neredzīgo ciemats Juglas ezera krastā ar skaistu nosaukumu Strazdumuiža. Kādreiz šeit tiešām atradās muiža, kura vēstures avotos minēta jau 1528. gadā.

Kristiāna Rubīna, Studentu medijs Skaļāk

Braila iela savu nosaukumu ieguvusi par godu franču tiflopedagogam Luijam Brailam, kurš būdams pats neredzīgs, 1829. gadā izgudroja Braila rakstu — rakstības metodi, kuru izmanto, lai neredzīgi cilvēki vai cilvēki ar vāju redzi varētu lasīt un rakstīt. Braila iela ir tikai 920 metrus gara un tai ir pusloka forma. Šajā ieliņā nekursē sabiedriskais transports.

Pirmais muižas īpašnieks ir bijis Arends Toravests. No šejienes arī muižas nosaukums Thoravestenhof. Vēlāk nosaukumi mainījušies Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. Līdz ar to ciemata nosaukums Strazdumuiža saglabājies līdz pat šodienai.

Pēdējie īpašnieki bija rūpnieka Teodora Pihlava dzimta. T. Pihlava vedekla Johanna Karolīna, būdama nopietni slima, Strazdumuižas ēkas uzdāvināja neredzīgo biedrībai, kas joprojām saimnieko šajā ciematā.

Zaudējusi savu spožumu, nedaudz aplupusi Juglas ezera krastā Braila ielā joprojām apdzīvota ir Pihlava villa. Šeit darbojas Republikāniskā neredzīgo bibliotēka. Villas apkārtnē iekārtots parks, kas kādreiz saukts par Dorotejas līksmes parku un bijusi populāra rīdzinieku atpūtas vieta.

Strazdumuižas parks ir saglabājies, kurš katru gadu no jauna uzplaukst, tiek pieskandināts ar ūdensputnu un mazputniņu dziesmām un te uzzied nebeidzams zilsniedzīšu paklājs.

Tomēr šobrīd Braila iela vēl grimst klusumā, sniegā un dzīvo savu neredzīgo ciematiņa dzīvi.