Starpbrīdis

Līvu laukuma vietas vēsture ir notikumiem pārpildīta – 16. gadsimtā Līvu laukuma trotuāra vietā bija upe Rīdzene, pa kuru kuģoja, bet upei sašaurinoties un izzūdot zeme tika apdzīvota un celti nami.

Reinis Bergs Studentu medijs skaļāk

Šobrīd par kādreizējo upes tecējumu liecina īpaši veidota puķu dobe, kas ik vasaru tiek stādīta un izskatā atgādina zilus viļņus. Par agrāko apbūvi mums stāsta tādas vēstures liecības kā Kaļķu ielas 11. namā noritējušais pirmais kinoseanss Rīgā, par ko visiem ikdienu atgādina piemiņas plāksne. Otrā pasaules kara laikā, šo kvartālu nobombardēja, bet savācot gruvešus izveidojās laukums, kuru sakopjot tika veidots skvērs un sākotnēji nosaukts par Filharmonijas skvēru. Skvēra nosaukums radies no blakus esošās ēkas Lielā Ģildes nama, kurā mājvieta bija Valsts Filharmonijas koncertzālei. Arī šobrīd Lielajā Ģildes namā dzīvo mūzika jeb Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.  Filharmonijas skvērs piedzīvoja atdzimšanu 1974. gadā, kad tika izveidotas atpūtas vietas, puķu dobes, strūklaka ar baseinu un gājēju ceļu tīklojums. 2000. gadā skvērs ieguva jaunu nosaukumu – Līvu laukums.

Līvu laukums ir vieta, kur satiekas astoņas ielas - Kaļķu iela, Riharda Vāgnera iela, Kalēju iela, Meistaru iela, Amatu iela, Laipu iela, Ķēniņu iela un Zirgu iela -, tāpat laukumu ieskauj vairāki nami - Kaķu nams, Lielās ģildes nams, Mazās ģildes nams, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Oto Hermaņa fon Fitinghofa nams.  Par katru namu var pastāstīt ko īpašu, bet domāju viens no interesantākajiem faktiem ir, ka Meistara ielas nami vēsta par īpašu Rīgas attīstības posmu, kad pie esošā Rīgas aizsargmūra tika pieceltas mājiņas. Ieejot šajās mājās, kur šobrīd atrodas kafejnīcas, var redzēt vēl paliekas no šī aizsargmūra. Ar Līvu laukumu saistītas arī leģendas, precīzāk ar Kaļķu ielas 20 namu. Leģenda vēsta, ka cauri Rīgai braucis Pēteris I, bet citās leģendas interpretācijās Zviedrijas karalis Kārlis XII, valdnieks esot tā joņojis cauri Rīgai, ka Zirgam nomucis pakavs un izsitis šī nama 3 stāva logu. Šo pakavu kopš tā brīža nama īpašnieks tur pie mājas sienas kā atgādinājumu par notikušo.

Līvu laukumā regulārs viesis ir Andrejs, kurš strādā netālu valsts iestādē par dokumentu pavairotāju jeb kopētāju. Ikdiena Andrejam aizrit pagrabā, kur viņš krauj dokumentus kaudzēs, pako kastēs un veido kopiju pēc kopijas, pagraba vide ir tāda, kā iztēlojamies – vēsa, mitra, tumša bez logiem. Reizēm pusdienu pārtraukumā viņš dodas uz Līvu laukumu, kur, saules gaismu un siltumu pabaudījis, satiek kādreizējo skolas biedru un dodas ar viņu tālāk pusdienot.