Piecas ielas, dārziņš un garāža

Dārzkopība, senlaiku pilsētiņas šarms un jautrākie ragaviņu nobraucieni ir tas, ar ko man asociējas Krimulda. Tās vēsture ir patiesi sena, taču kopš 1953. gada nekas dižs te nav mainījies.

Laura Marlēna Valgača, Studentu medijs Skaļāk

Patiesībā Krimuldas oficiālais nosaukums ir Sigulda. Tā ir kā daļa no Siguldas, kuru atdala Gauja, tās senleja un, ar auto braucot, vēl Turaida. No viena Gaujas krasta uz otru vēl var nokļūt ar vagoniņu pa Baltijā vienīgo gaisa trošu ceļu (agrāk par 50 santīmiem, taču šobrīd par 12 eiro, līdz ar to vietējiem iedzīvotājiem no agrāk tik iemīļotā pārvietošanās veida ir nācies atteikties, taču par tūristu pieplūdumu nevar sūdzēties). Visi vietējie gan šo Siguldas pusi dēvē par Krimuldu, jo vēsturiski te atradās Krimuldas muiža, kuras ēkas ir visai labi saglabājušās un tiek funkcionāli izmantotas arī šodien.

Dace Krimuldā dzīvo jau no 1953. gada. Kad viņa piedzima, viņa ar savu ģimeni dzīvoja “Šveices mājā”, kas tika celta 19. gadsimta vidū pils parka malā, pie pilsdrupām viesu uzņemšanai. Taču, kad tika uzceltas jaunās mājas 70. gados, Dace pārcēlās uz vienu no tām. Kopumā Krimuldā ir piecas ielas, trīs galvenās no tām ir Krimuldas iela, Ābeļziedu iela un Mednieku iela, uz kuras arī atrodas divas visjaunākās dzīvokļu mājas.

“Nekas nav mainījies, tik divas mājas uzceltas un katlu māja nojaukta. Tur veļas māja bija un kurtuve,” Dace stāsta par pārmaiņām Krimuldā kopš 50. gadiem, “dārziņš mums te ir bijis visu laiku. Jaunajiem vairs dārziņi nav, dažiem jau ir, mūsu mājā ir katram savs.” Te ir plaša dārziņu teritorija, kas ir Krimuldas sanatorijas īpašumā, taču tos iespējams izīrēt par visai simbolisku samaksu. Pavasara vidū jau sākās dārzos aktīva rosība.

Pavasara vakaros ap plkst. 20.00 gan jau ir visai kluss. Liekas, ka visi jau ir mājās. Automašīnas noliktas rindā pie mājas vai garāžā. Ik pa kādam lielākam laika sprīdim kāds vēl pamanās atbraukt vai aizbraukt. Vakarpusē vieta iegūst nedaudz citu noskaņu, vietām baisu, tomēr visai romantisku.

Krimuldas muižas teritorija rada senlaiku pilsētiņas sajūtu. Saglabājusies gan pati muiža, kas šobrīd ir rehabilitācijas centrs, gan arī tuvējā apkārtnē izvietotās palīgēkas. Daudzās palīgēkās aizvien ir funkcionālas. Vienā no tām atrodas pārvaldnieku saime un grāmatvedība, citā veikals-kafejnīca “Milly”, kādreizējā cūku kūtī šobrīd tiek darīts muižas vīns. Vienīgi agrākie zirgu staļļi stāv šķietami tukši un neatvērti viesiem, tie savulaik bija klāti ar greznām flīzēm un koka paneļiem, daudz neatpaliekot no muižas dzīvojamajām telpām.

Aiz Krimuldas autobusu pieturas, netālu no vagoniņa, atrodas serpentīna ceļš, pa kuru var aiziet gan līdz vietējam avotiņam, skaistām pastaigu takām gar Vikmestes upīti un nokļūt pie Gūtmaņalas, gan arī turpat esošajām Krimuldas viduslaiku pilsdrupām un līdz pat Siguldai, kas atrodas otrpus Gaujas. Ziemā tur var piedzīvot iespējams visjautrākos un garākos ragaviņu nobraucienus Latvijā. Ceļš ir 800 m garš, visai līkumains un ar stāvu ceļa sākumu, kas, braucot ar ragaviņām, ļauj uzņemt visai labu ātrumu un nobraukt ceļu visā garumā (bez bremzēšanas pirms līkumiem neiztikt). Šis ir arī viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Ceļu izveidoja līkloča formā, lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu lēzenāka un drošāka.

Kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis raksta: “Krimuldas muižas apbūve veidojusies Gaujas senlejas malā netālu no pilsdrupām. Pašreizējās ēkas tapušas 19.gadsimta vidū un veido divas zonas - saimniecisko un parādes. Saimnieciskajā ir stallis, ratnīca, laidars ar arkādes veidā celtu mūra sētu, klēts un kalpu mājas, aiz tām - šķūņi un, tuvāk pilij, pārvaldnieka māja. Greznākās no tām ir stallis (1893) un pārvaldnieka māja - neapmestu laukakmeņu ēkas gleznainiem siluetiem. Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.gada vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. Līvenu laikā, 19.gadsimta beigās, pils parka malā, pie pilsdrupām, uzcelta "Šveices māja" viesiem. Parka malā atrodas arī muižas siltumnīcas ar sarga mājiņu (Latvijas Nacionālā bibliotēka 2010).”

Muižas vēsture ir diezgan dzīva Krimuldā. Uz katras no muižas palīgēkām atrodas apzeltītas metāla plāksnes, uz kurām aprakstīta konkrētās ēkas vēsture un kādreizējās funkcijas. Krimulda ar savu nemainīgumu un funkcionalitāti pēdējos gadu desmitos ir savā ziņā unikāla. Nezūdošā mazdārziņu kultūra un senatnīgā atmosfēra liek domāt, ka turpmākās desmitgades būs tikpat nemainīgas (protams, ja jaunie iekops tos dārziņus).

Izmantotais avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 2010. “Zudusī Latvija.” Skatīts 25.05.22. https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/11845/