Televīzijas skatīšanās paradumi Saldus novada iedzīvotāju ģimenēs
Bakalaura darba „Televīzijas skatīšanās paradumi Saldus novada iedzīvotāju ģimenēs” mērķis ir novērot vairākas ģimenes Saldus novadā, lai noskaidrotu kādi ir ģimeņu paradumi skatoties televīziju un vai šie paradumi ir atšķirīgi dažādās vecuma kategorijās un ģimenēs. Darba autore Krista Andersone. Darba vadītājs dr. inf, profesors Sergejs Kruks.
Televīzija ir viens no vieglākajiem informācijas gūšanas veidiem un viens no visizplatītākajiem masu medijiem, kas neprasa lielu intelekta piepūli, aktīvu līdzdalību, kā arī televīzijas audiovizuālā daba – kustīgs attēls, kas papildināts ar skaņu, ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas piesaista cilvēku uzmanību un bieži vien liek pašam neapzinoties pavadīt vairākas stundas pie televizora ekrāna.
Televīzija ir moderno masu mediju būtiska sastāvdaļa, kas ieņem nozīmīgu vietu cilvēka ikdienā. Gluži kā ikviena parādība sabiedrībā arī televīzijas skatīšanās ir slavēta un pelta, par televīzijas ietekmi ir izskanējuši daudzi pozitīvi un negatīvi apgalvojumi par tās ietekmi.
Televīzijas saturs tiek patērēts gan caur tradicionālo televizoru, gan tiešsaistes televīziju, kas pieejama jaunajās tehnoloģijās. Līdz ar jaunu televīzijas platformu izveidi, veidojas arī jauns auditorijas veids – aktīvā auditorija, kura televīziju patērē kā interaktīvu un individuālu mediju. Tomēr līdzās aktīvai auditorijai turpina pastāvēt pasīvā auditorija, kas televīziju patērē ierastajā veidā. Tehnoloģiski dažāds viena medija piedāvājums potenciāli rada atšķirīgu lietojumu dažādās vecuma grupās. Tehnoloģijas attīstās daudz straujāk nekā gados vecāki indivīdi spēj tām pielāgoties, bet gados jaunāka auditorija tehnoloģijas apgūst ievērojami ātrāk. Tāds tehnoloģiski atšķirīgs medija lietojums televīzijas auditorijas vidū var palielināt digitālas plaisas risku, kad daži indivīdi no inovācijām iegūst vairāk, bet daži neiegūst neko, vai pat zaudē.
Mediju lietojums var būt arī kā savdabīgs katalizators, kas liecina par problēmām ģimenē vai bērna nespēju tikt galā ar kādiem jautājumiem – bērns vai nu meklē glābiņu datorspēlēs vai televīzijas ekrānā, vai arī vecākiem ir vienalga, ar ko nodarbojas viņu bērni, tāpēc bērni televīzijā var vērot par viņa nepiemērota satura raidījumus un filmas. Šobrīd būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību tam ko skatās mūsu bērni televizora ekrānos, jo novērots, ka to dara ļoti maz vecāku un pēc tam ir jūtamas sekas ar kurām ir jātiek galā.
Lai gan televīzijas skatīšanās process var tikt saistīts ar virkni problēmtēmu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, kas mācās vērtības un normas no mediju satura, vecāki šajā ģimenē nav izmantojuši iespēju veikt televīzijas satura moderēšanu attiecībā uz saviem bērniem.
Manuprāt, šo pētījumu vajadzētu turpināt arī citās pilsētās ne tikai vienā, lai aptvertu lielāku reģionu un šis pētījums var kalpot kā labs uzskates materiāls. Šis pētījums var palīdzēt ne tikai studentiem, kuriem ir interese darboties televīzijā, bet arī pieredzējušiem cilvēkiem, kuri jau ar to nodarbojas, jo šis pētījums darba autorei lika saprast un paskatīties un televīzijas nepieciešamību ikdienā savādāk, nekā līdz šim tas bija licies.
