Režisora Dāvja Sīmaņa autorkino stila īpatnības

Latvijas kino pazinējiem šī tēma varētu šķist interesanta. Latvijas kino kontekstā šī personība saistās arī ar iepriekšējās paaudzes atstāto mantojumu. Šī personība kopumā Latvijai ir dāvājusi deviņas filmas par tās vēsturi, kultūru, personībām un kultūrvietām.

Lai arī vēl jauns un ar lieliem panākumiem priekšā, šis kinorežisors, pēc autores un darba vadītājas, docentes Ditas Rietumas domām, ir pelnījis, lai par viņu top Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas fakultātes bakalaura darbs, kurā tiek analizētas autora filmas un veikts pētījums - ar ko šis kino režisors ir izpelnījies atpazīstamību un skatītāju interesi Latvijas kontekstā un pat ārpus tās. Tas ir neviens cits kā Dāvis Sīmanis juniors.

RSU komunikācijas fakultātes 3. kursa studente Laine Tīdena veidoja pētniecisko bakalaura darbu ar nosaukumu “Režisora Dāvja Sīmaņa autorkino stila īpatnības”.

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kādas ir Dāvja Sīmaņa autorkino stila īpatnības. Lai veiktu pētījumu, tika izmantota kvalitatīvā kontentanalīze, lai ar kodēšanas rāmju palīdzību varētu analizēt visas autora veidotās filmas un apkopot informāciju par to, kādas ir Sīmaņa autorkino stila īpatnības.

Lai arī tie, kuri ar kino pasauli ir uz “Jūs” izprastu, kas tad īsti ir autorkino – šeit mazs ieskats no bakalaura darba teorētiskās daļas..

Citāts no darba, kas autores prāt, vislabāk liek izprast kā atšķiras autorkino režisors no klasiskā kino režisora ir  : “Režisorus, kuri neskaitās autori, sauc par kvalitātes vergiem literatūrai, kuri ir nespējīgi izpētīt reālās kino iespējas”. Tātad, autorkino pārstāvji – režisori, autori jeb “auteur” ir cilvēki,  kuri veido filmas stāstu, nebalstoties uz literatūras materiāliem, vai pat izmanto pabeigtus scenārijus, bet drīzāk improvizē. Ideālā gadījumā, “auteur” nefilmē dekorācijās, mākslīgos apgaismojumos, kontrolētā studijas skaņu vidē, un dažreiz pat dialogi tiek pievienoti tikai pēc filmas uzņemšanas. Autorkino pārstāvji filmē dažādās vietās tikai ar uz vietas pieejamo apgaismojumu, izmanto tiešu skaņas ierakstīšanu […]. Dod priekšroku strādāt ar neprofesionāliem aktieriem, vai tiem, kuri bija jauniņie šajā profesijā. Kā arī autorkino filmās bieži ir atvērs fināls, lai skatītājs varētu iedziļināties naratīvā un pats domāt, kāds nobeigums varētu būt konkrētajai filmai. Tātad autorkino ir pretstats tam, ko esam pieraduši skatīties lielajās kino zālēs.

Ja visiem zināmais “Titāniks” ir izteiks klasiskais kino, tad pretēji tam, Dāvja Sīmaņa filmās noteikti redzēsiet autorkino stila principus.

            Šī bakalaura darba aktualitāte - 2018. gadā režisors kinoteātros izrādījis savu jaunāko filmu “Tēvs Nakts”. Filma bija viena no Simtgades programmas filmām, kura savu starptautisko pirmizrādi piedzīvoja 2019. gada aprīlī A klases festivālā Maskavā, kas liek režisoram izcelties arī ārpus Latvijas robežām.

            Veicot pētījumu, autore guvusi atbildi uz pētāmo jautājumu, kurš bija “Kādas ir režisora Dāvja Sīmaņa autorkino stila īpatnības?”.

Dāvim Sīmanim raksturīgais/ autorkino stila īpatnības:

1. Dāvis Sīmanis ir režisors, kurš iecienījis tieši dokumentālo kino veidu, kombinējot to ar inscinējumiem un mockumentary žanru;
2. Viena no autorkino iezīmēm ir arī autora sadarbība ar vieniem un tiem pašiem radošajiem partneriem, kā arī, kas galvenais, līdzīgu stilistisku paņēmienu izmantošana visās viena autora filmās;
3. Pārsvarā tiek izmantots reālās vides gaisma/ apgaismojums; cits apgaismojums tiek izmantots tikai inscinējumos vai ļoti retās situācijās, kurās mēģināts variēt ar apgaismojumu;
4. Pārsvarā veido krāsainās filmas, tomēr viena no tām – “Escaping Riga” ir melnbalta visa tās garumā, vēl melnbaltās filmas kadri redzami filmā “Valkyrie limited”, kurā tiek inscinēts operas “Valkīra” sižets;
5. Gandrīz visas septiņās dokumentālajās filmās tiek iekļauts vismaz viens road-movie tipa kadrs, kadrs, kurš filmēts ar rokas kameru un kadrs, kurā redzams kāds dabas skats;
6. Svarīgi piebilsts, ka režisors mēģinājis vairākas attēla faktūras – filma “Escaping Riga” filmēta uz kinolentes, tomēr pārējās filmas ir HD video;
7. Montāža. Izteikti sadarbojas ar montāžas režisori Andru Lejnieci.
8. Gandrīz visas filmās operators ir Andrejs Rudzāts;
9. Pārsvarā tiek izmantota klasiskā un kontinuitātes jeb secīgā montāža, tomēr režisoram patīk “spēlēties” ar citiem montāžas veidiem, dažviet dinamiska montāža, it īpaši inscinējumos;
10. Dominējošās tematikas – kultūras personības, kultūras vietas, Latvijas kultūra. Vēl dominē tādas tematikas kā māksla un mūzika, karš, drosme, cilvēcība un nesavtība;
11. Pārsvarā galvenās personības vai galvenās vietas ir kultūrvietas vai Latvijas kultūras personības;
12. Filmās pārsvarā tiek izmantotas vismaz divas valodas, bieži pat trīs, retāk tikai viena.

Kā jau minēts ievadā, šis darbs varētu būt interesants/ noderīgs Latvijas kino interesentiem, kā arī citiem studentiem, kuriem nepieciešams izprast autorkino, tā principus, vēsturi, u.tml. Protams, arī cilvēkiem, kuriem Dāvja Sīmaņa daiļrade ir interesanta un, iespējams, noderīga arī saviem pētījumiem/ darbiem, lai smeltos iedvesmu. Atļauju darbu publicēt.