Dzīvības ēdiens neprasa personas dokumentus

Biedrība "Žēlsirdības misija „Dzīvības ēdiens”” (Food for Life) ir starptautiska labdarības organizācija, kas darbojas vairāk nekā 60 valstīs. Latvijā  no  1989. gada un pašreiz tā ir lielākā Latvijas labdarības organizācija, kas trūkumcietējiem sniedz bezmaksas maltītes.

Par organizāciju

Organizācijas dibinātājs un iedvesmotājs ir Šrīla Prabhupāda, Indijas svētais, kurš saviem sekotājiem deva norādījumu, ka "desmit jūdzes no katra tempļa visiem ir jābūt paēdušiem". Šī misija visā pasaulē nodrošina palīdzību trūkumcietējiem, izsniedzot tiem bez maksas siltu veģetāro ēdienu. Misijas darbību atbalsta gan valsts institūcijas, gan arī uz sabiedrības ziedojumi.

Biedrība uzskata, ka bada problēma pasaulē - tā nav dabas problēma, bet tā ir saistīta ar pareizo pārtikas resursu pārdali un zemes izmantošanu. Ja dzīvniekus nebūtu audzējuši kaušanai, tad varētu pabarot 5 reizes vairāk cilvēku, nepalielinot pārtikas produktu ražošanu, misija dod iespēju šo problēmu atrisināt garīgajā ceļā, atvieglojot karmiskās reakcijas, nodrošinot ar veselīgāku un pilnvērtīgāku pārtiku un pasargājot cilvēkus no nepareizas dabas ekspluatācijas sekām.

Lai atvieglotu cilvēku dalību trūkumcietēju ēdināšanā, “Dzīvības ēdiens” ir ierīkojis īpašu „siltā ēdiena tālruni” un aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties akcijā „Viens zvans – divi paēdušie”, piezvanot uz tālruni 90006281.

No misijas sākumā 1974.gada pasaulē izdalītas 800 miljonu bezmaksas siltu veģetāro pusdienu.

Personīgā pieredze

Atbraucot stundu pirms durvju atvēršanas, pamanīju rindas veidošanas pazīmes, galvā ieskrēja doma – “Nokāvēju. Vai sajaucu laiku. Vai abi divi.” Bet nē, ierados tieši laikā, izrādās ka gan Rīgā, gan Ogrē cilvēki atnāk laikus, lai apspriestu, kas jauns noticis pasaulē. Varbūt ne tikai ēdiens viņus atved uz “Žēlsirdības misiju”?

Ienākot virtuvē, iepazinos ar Aleksandru, vai kā viņš pats sevi dēvē – Ačandalu. Kamēr viņš 30 litru katlā verdošā ūdenī maisīja griķus, izjautāju, cik sen viņš palīdz cilvēkiem. 2020.gadā viņam būs jubileja – 30 gadi “Dzīvības ēdienā”. No pirmdienas līdz sestdienai, no astoņiem rītā un līdz pēdējam cilvēkam, Ačandala taisa siltu, ar mīlestību gatavotu, veģetāro ēdienu un izdala katram, kurš atnāk. Neskatoties uz tādu ieguldījumu, viņš ir pieticīgs un laipns, saka, ka tas ir jebkura cilvēka aicinājums – kalpot citiem cilvēkiem.

Mēģināju uzzināt vairāk par cilvēkiem, kuri stāv rindā pēc maltītes no “Hare Krišnas Centra” darbiniekiem. No viņu teiktā var secināt, ka cilvēkus tur var sastapt pilnīgi dažādus. Ir gan gados veci cilvēki, kuriem nepietiek ar pensiju, gan bezpajumtnieki, gan strādājoši cilvēki, kuriem dzīvē gadījusies nelaime, gan parasti studenti. Visvērtīgākais, ko viņi saņem – nav ēdiens, bet atbalsts bez liekiem jautājumiem. Tā ir vienīgā vieta, kur neprasīs pasi, ienākumu deklarāciju, vai invalidītātes apliecību.

Arī Ogrē darbojas

Ogrē pirms diviem gadiem arī atvēra “Dzīvības ēdiena” filiāli, kura darbojas pirmdienās, trešdienās un piektdienās “Sarkana krusta” telpās. Kādā piektdienas pēcpusdienā atkal vēroju labdarību tuvplānā. Stāsta Jānis Polis, “Hare Krišnas Centra” biedrs: “Mēs saucam sevi nevis par zupas, bet par putras virtuvi, jo putrā pirmā karote ir tāda pati, kā pēdējā. Tā arī vislabāk saglabā siltumu. Šeit priecīgi redzēt ikvienu, kurš ar cieņu attiecās pret ēdienu.”

Autore: Veronika Semjonova