Rok, brauc, dzīvo: ekskavatora operatora ikdiena

Viņa ikdiena paiet rokot, līdzinot, būvējot un sagatavojot pamatus cilvēku mājām visā Latvijā. Zemē iegriežas kauss, un pamazām top vieta, kur kāds reiz dzīvos, audzinās bērnus, svinēs svētkus. Darba vietas mainās, bet ieradumi paliek nemainīgi - agri rīti, ilgas darba stundas un vakari treilera būdiņā turpat objektā. Rīts sākas ar motora skaņu un kafijas krūzi, vakars noslēdzas klusumā, kad apkārt paliek tikai tehnika un vējš. 

Marta Atvara, Alīsija Medvedeva, Studentu medijs Skaļāk

Uldis strādā neatkarīgi no laikapstākļiem. Vasaras karstākajās dienās, kad saule dedzina no rīta līdz vakaram un putekļi pielīp pie ādas, un ziemas aukstākajos rītos, kad zeme ir sasalusi un rokas salst pat cimdos. Darbs prasa pacietību, izturību un pieredzi - īpašības, kas krājušās gadu gaitā.

Tagad Uldim ir 68 gadi. Viņš ir pensionārs, bet darbu nav atstājis. Ne pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka kustība, darbs un zeme joprojām ir daļa no viņa dzīves. Viņa ikdiena rit ceļā, no Kurzemes līdz Latgalei, no meža ceļiem līdz pilsētu nomalēm. Katrs objekts ir jauns, bet sajūta pazīstama: darīt savu darbu klusi, precīzi un bez liekas runāšanas.