Daile aiz aizkariem

Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.

Megija Kalniņa, Alīna Zaiceva, Līva Pārupe, Sonora Veipa un Estere Alma Dzērve, Studentu medijs Skaļāk

Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs parasti redzam tikai gala rezultātu – apgaismojumu, aktierus uz skatuves un scenogrāfiju, kas it kā pati “dzīvo”. Taču aiz šīs skaistās bildes slēpjas vesela pasaule, ko skatītāji nepamana. Ir telpas, kur top scenogrāfija, norit aktieru mēģinājumi, tiek gatavoti kostīmi un parūkas, strādā gaismotāji, skaņotāji un daudzi citi tehniskie darbinieki. Katrs elements, kas uz skatuves šķiet pašsaprotams, prasa stundām ilgu darbu, rūpīgu plānošanu un milzīgu sadarbību. Aizkulisēs tiek mēģināts, pārbūvēts, pārbaudīts un pielāgots viss – no mikrofonu baterijām līdz smalkākajiem dekorācijas elementiem.

Pirms katras izrādes skatuves darbinieki būvē dekorācijas. Darba ilgums un darbinieku skaits ir atkarīgs no izrādes apjoma un skatuves lieluma. Tas ir intensīvs, laikietilpīgs un precīzs process, kas prasa rūpīgu plānošanu. Lielajā zālēs, kur izrādes notiek biežāk, uzbūves process ir ātrāks un dinamiskāks, savukārt jaunajā, kas ir mazāk aktīvaja zāle, darbinieki strādā lēnāk un pakāpeniski.

Pēc izrādes skatuves darbinieku komanda demontē skatuvi. Noņem dekorācijas, sakārto rekvizītus un sagatavo telpu nākamajam projektam. Darba sarežģītākā daļa ir plānošana, komunikācija un savlaicīga uzdevumu sadale, jo vienā dienā bieži jānojauc viena izrāde un jāuzbūvē cita. Daļa dekorāciju tiek uzglabātas aiz skatuves “kabatas” telpās, lai tās varētu izmantot atkārtoti. Nojaukšana var notikt ļoti ātri, ja komanda ir pieredzējusi un zina, kur katrs elements jānovieto. Šādas pārbūves ir ikdiena, un tās prasa fizisku darbu, precizitāti un ciešu sadarbību.

Maketu telpā veido izrāžu skatuves maketus precīzā mērogā (parasti 1:20). Tie atspoguļo reālās skatuves iespējas un ļauj režisoriem un scenogrāfiem saprast, kā izskatīsies dekorācijas un pārbūves vēl pirms to uzbūvēšanas uz skatuves. Maketi tiek veidoti teātrī, izmantojot dažādus materiālus, un pēc tam prezentēti teātra vadībai. Pēc apstiprināšanas makets nonāk darbnīcās, kur sākas reālo dekorāciju izgatavošana. Līdz pat nedēļai pirms pirmizrādes visa izrādes scenogrāfija pastāv tikai maketa formā, un arī pēdējā brīdī tajā var tikt veiktas izmaiņas.

Mikrofoni aktieriem tiek pielikti aktieru atpūtas telpā jeb green room telpā. Katram mikrofonam tiek piešķirts savs numurs, lai aktieris zinātu, kuru mikrofonu ņemt. Pirms kāpšanas uz skatuves mikrofoni tiek pārbaudīti. Šeit glabājas arī skaņu tehnika, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu nomainīt.

Tērpu darbnīcā tiek modelēti un šūti kostīmi, kas pielāgoti konkrētajām lomām. Kostīmu modelētājas sadarbojas ar māksliniekiem un aktieriem, lai katrs tērps atbilstu gan vizuālajam redzējumam, gan praktiskajām vajadzībām uz skatuves. Process ir tikpat svarīgs kā gala rezultāts – izmēģinājumi, korekcijas un precizēšana nodrošina, ka izrādē viss strādā perfekti.

Šī telpa agrāk bija kamerzāle, taču tagad tā pārveidota par mēģinājumu zāli. Šeit aktieri praktizē ainas, izmēģina rekvizītus un dekorācijas pirms izrādēm. Telpa savienojas ar lielo zāli, ļaujot vieglāk pārvietot dekorācijas.

Šeit tiek grimēti aktieri, veidotas frizūras un uzglabātas visas parūkas, kas tajā brīdī tiek izmantotas izrādēs. Daži aktieri grimu sev liek paši, bet ja loma ir sarežģītāka, frizieri un grimētāji nāk palīgā. Pēc teātra izrādes parūkas netiek izmestas, ja tas ir iespējams, tās mēģina atdzīvināt kādā citā izrādē, ja nē, tad tās tiek noglabātas teātra arhīvos.

Šī ir teātra arhīva telpa, kur glabājas kostīmi un apavi, kas pašlaik netiek izmantoti izrādēs. Tie tiek rūpīgi kopti, spodrināti un uzturēti, jo ir daļa no teātra vēstures, kā arī var tikt izmantoti atkārtoti citās izrādēs. Kostīmi un apavi, kas nepieciešami esošajām izrādēm, tiek glabāti tuvāk skatuvei, lai ģērbēji varētu ātrāk un vieglāk tiem piekļūt.