“Es neesmu influencere – man vienkārši izkritušas skrūvītes”. Saruna ar Lotannu Okorie

Svētdienas pēcpusdienā RSU gaitenis ir neparasti kluss, bez gaismas un bez cilvēkiem. Iekšā tikai apsargs, kas ar nelielu smaidu atver mums durvis. Ieslēdzot gaismu tumšajā gaitenī, klusumā atskan viegls klikšķis. Gaidām īpašu cilvēku – kādu, kas arī dzīvē ir tieši tāda, kāda ir ekrānā – sirsnīga, enerģijas pilna un patiesi klātesoša.

Ienākot gaitenī, viņa piepilda telpu ar siltu smaidu, pozitīvu enerģiju un sveic mūs abas ar apskāvienu. Lotanna Okorie – Latvijas Televīzijas persona, RSU studente un vienkārši daudzpusīga persona. Viņa atklāti dalās ar to, kā no makaronu gatavošanas TikTokā nonākusi līdz darbam Latvijas televīzijā, kā viņa sabalansē mācības un aktīvu dzīvi medijos, kā arī kādos izaicinājumos labprāt metas iekšā.

Rūta Bērziņa, Marta Morica, Studentu medijs Skaļāk

Kā mēs zinām, tu aktīvi sportoji un plāno atgriezties sportā. Vienlaikus arī studē. Vai tev šobrīd ir vēl kādi citi pienākumi vai nodarbošanās, piemēram, darbs vai hobiji?

Jā, es darbojos Latvijas Televīzijā, kur veidojam projektus jauniešiem sociālajos medijos – izglītojošu, interaktīvu un pozitīvu saturu. Viens no projektiem bija Dziesmu Svētku laikā, kad veidojām ikdienas sižetus par dalībniekiem – dejotājiem, koristiem, koklētājiem, utt. Tas bija ļoti foršs un iedvesmojošs projekts, ko joprojām var noskatīties Replay.

Kā tu nonāci Latvijas Televīzijā?

Savu ceļu sāku platformā Musically, kur filmēju video, plātīju muti un dejoju. Tad Musically nopirka platforma TikTok, kur es vēljoprojām plātīju muti, kamēr citi jau pauda savu viedokli. Vienu dienu arī izdomāju uzfilmēt video, kā es gatavoju makaronus ar sieru, jo tas ir viens no pieciem ēdieniem, ko protu pagatavot. Taisīju makaronus, taču beigās viss bija sapuvis un virtuve smirdēja pēc kūts, tomēr cilvēkiem patika, un es turpināju veidot video. Drīz pēc tam ar mani sazinājās Latvijas Televīzija, piedāvājot piedalīties jaunā raidījumā “Humpalu medības”. Sākotnēji biju kā dalībniece un šim raidījumam bija uzvarētājs, tā, protams, biju es, bet neuzvarēju sava stila dēļ. Uzvarēju tāpēc, ka izdomāju vistrakākos stāstus. Piemēram, par to, kāpēc man ir uzvilkts miskastes maiss savās kāzās. Vēlāk kļuvu par raidījuma vadītāju turpmākajām sezonām. Paralēli piedalījos arī citos projektos, piemēram, veidojām saturu Supernovas dalībniekiem.

Turpinu publicēt saturu TikTokā, taču neuzskatu sevi par influenceri tā klasiskajā izpratnē – cilvēki bieži šo jēdzienu stereotipizē, viņiem jau ir ideja, kas es varētu būt, balstoties uz to, ko viņi redz no citiem, taču, kad viņi ierauga, ko es publicēju, viņi saprot, ka “nē, viņai skrūvītes izkritušas, viņa nav influencere”. Tas darbs ir kā uzņēmējdarbība, kur ienākumi ir atkarīgi no auditorijas piesaistes, un es neieguldos tajā tik intensīvi kā citi. Latvijā šim vārdam bieži ir negatīva konotācija, bet man patīk būt autentiskai un darīt lietas savā stilā.

Darbs Latvijas Televīzijā man sniedz lielu gandarījumu – patīk kolēģi, iespēja izpausties un veidot saturu, kas iedvesmo jauniešus. Tas dod cerību par Latviju un ļauj man radoši augt, vienlaikus iegūstot arī finansiālu atbalstu, kas nav galvenais dzīvē, bet noteikti vērtīgi.

Neuzskatu sevi par influenceri tā klasiskajā izpratnē – cilvēki bieži šo jēdzienu stereotipizē, viņiem jau ir ideja, kas es varētu būt, balstoties uz to, ko viņi redz no citiem, taču, kad viņi ierauga, ko es publicēju, viņi saprot, ka “nē, viņai skrūvītes izkritušas, viņa nav influencere”.

Kādu tu vēlies veidot savu personību internetā? Kā tu gribi sevi pasniegt, lai citi tevi pamanītu? Kāda ir tava vīzija?

Protams, gribētu, lai cilvēki mani redz kā visseksīgāko, smieklīgāko un augstākās inteliģences būtni, bet tas, kā mani uztver, ir katra paša ziņā. Mans mērķis ir būt atklātai, jo citādi nemāku – esmu ļoti draņķīga aktrise. Man nepatīk, ka cilvēki tēlo vai cenšas sevi parādīt no rakursa, kas nav viņi, jo to var viegli nolasīt. Vienalga, cik klišejiski tas izklausās – es esmu un mēģinu būt es pati.

Mans mērķis ir būt atklātai, jo citādi nemāku – esmu ļoti draņķīga aktrise.

Vai tavs publiskais tēls internetā dažreiz traucē studijās vai sportā? Vai tieši otrādi – palīdz?

Domāju, ka noteikti ir palīdzējis. Varbūt ne tieši studijās un sportā, jo nav devis pakāpienu uz augšu. Popularitāte sociālajos medijos ir devusi dažādas iespējas, lai gan reizēm ir bijuši arī ne tik pozitīvi komentāri no kādām autoritātēm vai skolotājiem. Tomēr viss kopumā ir labi, neviens man nav darījis pāri, tāpēc noteikti to vērtēju vairāk pozitīvi nekā negatīvi.

Tu minēji, ka tev ir atvērts prāts, bet vai tev ir kādi virzieni vai mērķi nākotnē – studijās, karjerā, satura veidošanā, arī televīzijā?

Neesmu tajā iedziļinājusies, bet mans mērķis ir būt laimīgai un neizdegt. Gribu labāk saprast to, kas mani motivē, kāpēc es daru to, ko daru, jebkurā jomā. Latvijā griesti, protams, ir daudz zemāki nekā citur pasaulē, bet, pat tos sasniedzot, gribu tos pārsist. Bieži vien es pati nezinu, kas būs tā nākamā lielā lieta, līdz tā pienāk un notiek.

Vai tev šķiet, ka medicīna un mediji ir pilnīgi pretējas pasaules, vai tomēr tās viena otru papildina?

Viennozīmīgi, papildina. Mūsdienās publicitāte un mārketings ietekmē visu – pat medicīnu. Ja tiktu atklātas zāles pret vēzi, bez pareizas komunikācijas tās nekad netiktu pilnvērtīgi attīstītas vai izplatītas. Arī profilakses un veselīga dzīvesveida jautājumos medijiem ir svarīga loma, jo tie palīdz izglītot sabiedrību un mazināt dezinformāciju, piemēram, par vakcīnām vai uzturu.

Kas tevi iedvesmo turpināt darboties tik daudzās jomās vienlaikus?

Man ātri apnīk darīt vienu un to pašu, tāpēc man patīk izmēģināt dažādas lietas un neiestrēgt vienā jomā. Mani iedvesmo vēlme iepazīt jaunus cilvēkus, dzirdēt dažādus stāstus un redzēt pasauli no citām perspektīvām. Cenšos sevi izaicināt un būt atvērta arī lietām, kas sākumā šķiet nepareizas vai svešas. Man svarīgi nepārstāt kustēties un attīstīt sevi, jo dzīvē ir tik daudz, ko izmēģināt.

Cenšos sevi izaicināt un būt atvērta arī lietām, kas sākumā šķiet nepareizas vai svešas.

Vai tev šobrīd ir kādas jaunas, spontānas aktivitātes prātā?

Nesen pieteicos RSU studentu zinātniskajam seksoloģijas pulciņam. Ļoti ceru, ka mani pieņems biedra statusā. Tā ir jaunākā lieta, ko vēlos izmēģināt.

Kāpēc tev interesē tieši seksoloģija?

Temats ir ļoti interesants, jo seksuālā dzīve ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kas ietver vēlmes, iekāri un kultūras aspektus. Tas nav tikai par to, ko mēs iedomājamies. Es gribētu dziļāk izpētīt šo tēmu un saprast tās dažādos slāņus. Tomēr savu padziļināto motivāciju es atklāšu tikai, ja tikšu pieņemta pulciņā.

Vai satura veidošana un darbs televīzijā tev ir ilgtermiņa plāns?

Satura veidošana un darbs televīzijā man ir vairāk kā hobijs. Tā ir kā brīva telpa, kur varu izpaust savas domas un radošumu, un tas man palīdz arī psiholoģiski, jo māca pieņemt kritiku un rūda manu attieksmi pret citu komentāriem. Noteikti plānoju medijus saglabāt nākotnē, jo tas ir aizraujoši, sniedz plašas iespējas un vienmēr būs noderīgs papildinājums tam, ko daru citās dzīves jomās.

Kuri ir tavi galvenie mediji, ko izmanto ikdienā?

Ikdienā izmantoju Instagram, īpaši Instagram reels, lai gan tur bieži redzu vardarbīgas vai trauksmainas ainas, tāpēc jābūt piesardzīgiem, īpaši bērniem. TikTok lietoju salīdzinoši retāk, bet Snapchat ir mana galvenā komunikācijas vieta ar draugiem. Pat mana mamma izmanto Snapchat, lai redzētu manu lokāciju, skatītos storijus un atbildētu ar sirsniņām, tāpēc tā kļuvusi par svarīgu saziņas platformu.

Vai tev ir kāds īpašs mediju konts, kam seko līdzi?

Pašlaik sekoju “United24”, kas informē par notikumiem Ukrainā. Vēl diezgan daudz ziņu un politikas informāciju iegūstu tieši no sociālajiem medijiem.

Vai tu saņem negatīvus komentārus sociālajos medijos?

Jā, bet tie nav bieži un parasti nav tieši adresēti man. Man svarīgi ir mācīt un mācīties, ka nevajag kļūt par citu cilvēku mērķi un ir jāpastāv par sevi. Es cenšos neaizrauties ar negatīvajiem komentāriem un vienkārši dzēšu tos ārā, un neļauju tiem ietekmēt sevi.

Tātad tā ir tava pieeja – neļaut tam sevi ietekmēt?

Jā, bieži komentāros cilvēki seko baram un negatīvs raksts ātri izplatās tālāk. Man svarīgi ir dzēst ārā negatīvismu, lai citi nesaņem signālu, ka ir atļauts rakstīt slikti. Tas palīdz saglabāt vidi, kurā cilvēki nejūtas mudināti izplatīt naidu un, pats galvenais, – neļaut tam ietekmēt mani personīgi.

Vai tev sociālo tīklu un Latvijas Televīzijas pieredze ir palīdzējusi veidot kontaktu tīklu, un kā tev tas palīdzējis līdz šim?

Kontakti ir noderīgi, bet svarīgākās ir patiesās attiecības ar cilvēkiem. Vienkārši zināt kāda numuru vai amatu nepietiek, ja nav īstas komunikācijas un uzticības, jo palīdzība no cita reti nāks. Man ir palikuši kontakti, kas reizēm noder, bet galvenais ir veidot īstas attiecības, nevis censties uzkrāt maksimāli lielu kontaktu grāmatiņu.

Vienkārši zināt kāda numuru vai amatu nepietiek, ja nav īstas komunikācijas un uzticības.

Kādas ir tavas stiprās puses vai īpašības?

Mans bicepss. Nē, taču! Es jokojos! Mana stiprā puse ir humors. Es spēju būt tieša un jokot par tematiem, par kuriem parasti nejoko, un tas bieži palīdz cilvēkiem mani atpazīt un iepazīt. Humors man ir palīdzējis gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē.

Vai humora lietošanai ir savi ierobežojumi ?

Viennozīmīgi. Esmu saskārusies ar robežām un limitiem, bieži vien ieberzusies.

Vai pie savām stiprajām pusēm tu pieskaitītu arī aizrautību, aktivitāti un bezbailību?

Jā, aizrautība noteikti ir viena no manām stiprajām pusēm, jo mani viegli aizrauj jaunas lietas un tas mani motivē darboties. Par bezbailību – patiesībā man bieži ir bail, bet es apzinos, ka izaugsme notiek tieši tad, kad pārkāp komforta zonas robežu. Katrs mazais solis, piemēram, pacelt roku lekcijā vai uzsākt sarunu, man palīdz kļūt pārliecinātākai.

Par bezbailību – patiesībā man bieži ir bail, bet es apzinos, ka izaugsme notiek tieši tad, kad pārkāp komforta zonas robežu.

Ko tu uzskatītu par savām vājajām pusēm?

Manas vājās puses ir disciplīnas trūkums, slinkums un bieža neticēšana sev, īpaši akadēmiskajā jomā. Tomēr strādāju pie šīm lietām un ceru tās pārvērst savās stiprajās pusēs.

Kādu padomu tu dotu jauniešiem, kuri vēlas būt aktīvi gan mācībās, gan sabiedriskajā dzīvē?

Padoms ir vienkāršs – darīt un izglītot sevi, censties būt sevis labākajai versijai. Aktīvi iesaistieties skolā, pulciņos, projektos vai pašpārvaldē! Daudzas reizes rezultāts var nebūt redzams uzreiz, bet, ja mēģināsi un izaicināsi sevi, iegūsi pieredzi, jaunas iespējas un lielāku aizrautību.

Pieminētie avoti un saites:

Humpalu medības – https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1331/humpalu-med…