Latvijas medicīnas pakalpojumu eksporta veicināšanas digitālās komunikācijas analīze trīs medicīnas iestādēs

Anetes Kažemakas bakalaura darbs par tēmu “Latvijas medicīnas pakalpojumu eksporta veicināšanas digitālās komunikācijas analīze trīs medicīnas iestādēs- Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, Siguldas slimnīcā un Dr. Jāņa Ģīļa privātpraksē laika posmā no 2015. līdz 2018.gadam”, tika veikts, lai noskaidrotu, kā Latvijas medicīnas iestādes veido komunikāciju ar ārvalstu pacientu auditoriju digitālajā vidē.

Pētījums tika veikts, izmantojot jaukta tipa metodoloģiju - padziļinātās, daļēji strukturētās intervijas ar medicīnas iestāžu personālu, kā arī jaukta tipa kontentanalīze, kur par pamatu tika ņemta Filipa Kotlera mārketinga četri P - produkts, cena, vieta un veicināšana un digitālais komunikācijas modelis, kas ietver piecas komponentes - iniciators, mērķauditorija, situācijas izpēte, publikāciju daudzveidība un atgriezeniskās saites nodrošinājums.

Pētījuma gaitā analizēts medicīnas iestāžu publicēto materiālu saturiskais ietvars, kā arī publikāciju veidu daudzveidība.

Pētījuma rezultāti apstiprināja iepriekš nostādīto mērķi un tika gūtas vairākas atziņas, piemēram:

1. Medicīnas iestāžu speciālisti nereti neizprot nepieciešamību pēc digitālās komunikācijas nodrošinājuma, tāpēc nevēlas iesaistīties tādu procesu darbībā kā mārketings un vai komunikācija. Medicīnas speciālisti uzskata, ka svarīgākais ir sniegt pacientiem medicīnisko aprūpi un tādas aktivitātes kā komunikācija vai mārketings, paliek sekundāras.
2. Medicīnas iestādes ar pacientiem komunikāciju digitālajā vidē sekmē daļēji, jo nereti ārzemju auditorija netiek informēta tādā pašā veidā kā latviešu auditorija, proti, šajā aspektā ļoti svarīgi būtu izprast savas mērķauditorijas vajadzības tādā veidā, spējot piedāvāt aktuālāko informāciju pieejamā valodā. Salīdzinot latviešu valodā pieejamo informācijas avotu skaitu un saturisko pusi ar angļu vai krievu valodā pieejamo, secināms, ka medicīnas iestādes savu uzmanību pārlieku necenšas fokusēt uz ārvalstu pacientu auditoriju.
3. Izpētot medicīnas iestāžu digitālos komunikācijas kanālus - medicīnas iestāžu mājaslapas un sociālo tīklu - Instagram un Facebook platformas, secināts, ka medicīnas iestādes labprāt komunicē Facebook platformā (2 no 3 pētāmajiem objektiem aktīvi komunicē ar auditoriju šajā platformā.) Facebook visbiežāk piedāvā izklaidējošu informāciju, piemēram Dr. Jāņa Ģīļa privātprakses Facebook kanālā ir atrodami dažādi pacientus iesaistoši materiāli. Ļoti bieži informācijas materiāli tiek pārpublicēti.
4. Runājot par mārketinga četrām komponentēm, medicīnas iestādes divos no trim izpētītajiem gadījumiem, savās digitālās komunikācijas platformās tās integrē diezgan daudz. Visvairāk publikācijās tiek minēts produkts, jo tieši ārsti ir tie, kas sniedz dažādas intervijas, veido rakstus, lai auditorija būtu zinoša.

Rezultātā noskaidrots, ka Latvijas medicīnas iestādēm būtu pastiprināti jāstrādā pie mārketinga stratēģiskā plāna izveides, lai veicinātu pakalpojumu eksportu Latvijā un ārpus tās robežām.