Eksperimentālā filma – „Rīga, pilsētas simfonija”. Radošais darbs
Multimediju komunikācijas programmas studentes Māras Bulas radošā bakalaura darba tēma ir „Eksperimentālā filma – „Rīga, pilsētas simfonija”. Bakalaura darba mērķis ir izveidot aptuveni 3 minūšu garu pilsētas simfoniju par Rīgu, kas atspoguļotu Latvijas galvaspilsētas dinamiku un ikdienas ritmu vienas dienas robežās.
Filmas veidošanas procesā tika radīts īpašs skaņu celiņš, kurā ielu trokšņi, kas paspilgtina vizuālajā materiālā redzamo darbību, kombinēti ar oriģinālskaņdarbu “Mūzika filmai “Rīga, pilsētas simfonija”” (autore Māra Bula), kas radīta iedvesmojoties no novērojumiem pilsētas ielās, un tās mērķis ir veidot īpašu noskaņu, kas papildinātu filmas skatītāja emocionālo pārdzīvojumu.
Lai izveidotu eksperimentālo īsfilmu, bija nepieciešams skaidrot eksperimentālā kino jēdzienu un padziļināti aplūkot pilsētu simfoniju iezīmes, aplūkojot dažādus teorijas avotus. Balstoties uz pilsētu simfoniju kino novirziena darbu analīzi, kas tapuši dažādos laika periodos, filmas materiālā iekļauti kinematogrāfiski citāti un paņēmieni, kuri likās saistoši un palīdzēja realizēt filmas ideju. Par iedvesmu kalpoja tādu režisoru filmas kā Valtera Rutmana “Berlīne: Lielpilsētas simfonija” (“Berlin, Symphony of a great City”, - 1927, Walter Rutman), Paula Stranda un Čārlza Šīlera “Manhata” (“Manhatta”, - 1921, Charles Sheeler un Paul Strand), Dzigas Vertova “Cilvēks ar kinoaparātu” “The Man with a movie camera”, - 1929, Dziga Vertov.
Filmas „Rīga, pilsētas simfonija” pamatuzdevums bija iemūžināt Rīgas pilsētas dinamiku un filmu strukturēt raksturīgi vienas dienas notikumu izklāstam. Galvenais materiāla iemūžināšanas princips tika balstīts uz Bodlēra ieviesto flâneur konceptu, kurš pielīdzina cilvēku kaleidoskopam, kam raksturīga neizsīkstoša apbrīna par apkārtējo vidi, tieši pilsētvidi. Režisors Dziga Vertovs Bodlēra aprakstīto “klaidoni” pārfrāzē filmā “Cilvēks ar kinoaparātu”, kameras aci pielīdzinot cilvēka acij.
Eksperimentālais kino ir medijs, kas māksliniekam ļauj brīvi darboties, radīt filmu, kurai nav nekāda veida ierobežojumu. Tādējādi filmas veidotājs var radīt materiālu par sabiedrībā aktuālām tēmām, novērojumiem vai izaicināt skatītāja uztveri. Eksperimentālās filmas aicina tās skatītājus uz brīvu interpretāciju un nereti raisa pārdomas, kas spēj filmas skatītāju arī iedvesmot.
Ņemot vērā to, ka visu filmas materiālu veidoju pati, var iezīmēt vairākas priekšrocības šādas filmas uzņemšanas konceptā. Pirmkārt, filmas ideja ir viena cilvēka rokās un nepieciešamības gadījumā nav jāiesaistās garās diskusijās par filmas idejas izmaiņām, kā arī nav nepieciešams saskaņot darbības, kas saistās ar filmēšanas procesu. Būtiska priekšrocība bija arī brīva izvēle par to, kur doties, klaiņojot pa Rīgas ielām, jo nebija iesaistīti citi cilvēki, kas var ietekmēt pārvietošanās procesu, - vai tās būtu viņu personīgās idejas par to, kuras lokācijas vajadzētu filmēt, vai fizioloģiskās iespējas pārvietoties no vienas lokācijas uz citu, kas ietver nogurumu pēc ilgstošas staigāšanas.
Izvērtējot trūkumus, kādi var piemeklēt filmas izveides procesu, jāmin objektivitātes trūkums filmas veidotāja skatījumā, jo filmas ideja ir viena cilvēka prātā radīta. Arī avoti, kas analizēti, ir pārfrāzēti filmas materiālā, balstoties uz tikai viena cilvēka izpratni, bet šo trūkumu centos izskaust komunikācijā gan ar radošā bakalaura darba vadītāju, kā arī pašu filmas materiālu, atrādot draugiem un radiniekiem, viņiem uzdodot jautājumus par to, kā viņi uztvēra filmas materiālu, un iztirzājot arī konkrētas filmas ainas, mēģinot izdibināt, vai ir nolasāmas manas filmas pamatidejas.
Eksperimentālais kino atstājis ievērojamu ietekmi uz konvencionālo kino, kā arī tā attīstība turpinās gan analogā, gan digitālā formātā vēl mūsdienās. Avangarda kinodarbi -gan tie, kuri uzskatāmi par šīs mākslas formas agrīnajiem darbiem, gan arī tie, kas tapuši 21. gadsimtā - brīvi pieejami tādās interneta platformās kā youtube.com, vimeo.com.
Filmu “
